Mēs esam gudri, mēs esam spējīgi, mēs varam, ja darām
Krišjānis Kariņš, ministru prezidents01.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labvakar, godājamie Latvijas iedzīvotāji tuvumā un tālumā! Labvakar, draugi! 2021. gads straujiem soļiem tuvojas izskaņai, paverot ceļu uz jaunām iespējām 2022. gadā. Aizejot gads mums ir atstājis gūto pieredzi un mācības, kuras izmantot, lai stiprinātu sevi un mūsu valsti turpmākajā izaugsmes ceļā. Mēs esam gudri, mēs esam spējīgi, mēs varam, ja darām.
Latvija – tie esam mēs paši, mūsu rīcība, mūsu savstarpējās attiecības un mūsu lēmumi. Liekot lietā gūto rūdījumu, mums ir jāstrādā, lai veidotu savu valsti tādu, kurā mūsu ģimenes un līdzcilvēki var justies droši, atbalstīti un pieņemti.
Aizejošais gads un tā mainīgie apstākļi no katra ir prasījis vairāk – vairāk ieklausīties, vairāk izprast, vairāk atbildības un vairāk iesaistes. Tas ir nesis vēl nepieredzētu viedokļu dažādību un diskusijas, kas ir neatņemama demokrātijas daļa, lai nonāktu pie kopīgas rīcības. Tas mums ir ļāvis arī paveikt vairāk, neskatoties uz šī gada izaicinājumiem.
Mēs kopīgiem spēkiem esam pārvarējuši pandēmijas grūtākos brīžus, nosargājuši savas valsts un Eiropas Savienības ārējo robežu, panākuši ekonomikas izaugsmi, investīciju, eksporta un darba algu pieaugumu. Tam, ko darām, ir panākumi.
Paldies ikvienam, kas ir izvēlējies darīt, apvienot spēkus un uzņemties atbildību par sevi, savu tuvāko un arī kopējo sabiedrības veselību un drošību. Mēs katrs esam daļa no komandas, kas veido mūsu valsti stipru. Īpaši vēlos pateikties mūsu varoņiem – ārstiem un medicīnas personālam, robežsargiem, policistiem, zemessargiem un bruņoto spēku karavīriem. Esmu lepns par mūsu cilvēkiem un viņu profesionalitāti, pašaizliedzību, spēku un mīlestību, ar kādu viņi dara savu darbu.
Šis gads ir nesis rūdījumu arī mūsu ekonomikai. Neskatoties uz izaicinājumiem, tā ir spējusi pielāgoties, augt un dažādoties. Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. Aiz katra uzņēmuma ir cilvēki, kuru izdoma, mērķtiecība un spēja sadarboties ir attīstības dzinulis. Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus un labas darbavietas tā vietā, lai ilgstoši īstenotu plašu pabalstu politiku. Vienlaikus vairāk nekā jebkad izjūtam ilgtermiņa ieguldījumu nozīmi izglītībā un zinātnē. Mums ir un būs vajadzīgi zinoši un spējīgi cilvēki mūsu ekonomikai līdzās spēcīgai zinātnes bāzei. Tāpēc esmu gandarīts, ka jauno gadu sagaidīsim ar būtisku finansējuma pieaugumu mūsu zinātnei.
Ceļā uz turīgāku valsti droši skatīsimies uz jauno realitāti – klimata pārmaiņām. Pieradums ir izaugsmes un attīstības lielākais ienaidnieks. Jaunā klimata politika ir iespēja mūsu uzņēmējiem un zinātniekiem radīt un ražot jau šodien to, ko visa pasaule lietos rīt. Ceļš uz mūsu valsts neatkarības atjaunošanu bija cieši saistīts ar vides aizsardzības kustību. Arī šodien tieši klimata politika atkal var kļūt par pagrieziena punktu mūsu valsts turpmākajā attīstības ceļā. Esmu pārliecināts, ka mācēsim pārdomāti un atbildīgi izmantot pārmaiņu radītās iespējas.
Ekonomiskās izaugsmes būtisks priekšnosacījums ir miers un stabilitāte. Drošības situācija reģionā un uz mūsu robežas atkārtoti parāda, cik svarīgi būt stipriem un strādāt kopsolī ar līdzīgi domājošiem, spēcīgiem sabiedrotajiem, ar kuriem mūs vieno kopīgas vērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Šogad esam pierādījuši, ka spējam sargāt savas robežas un uz mums kā līdzvērtīgiem Eiropas Savienības un NATO partneriem var paļauties.
Draugi!
Mūsu olimpiešu panākumi šogad parādīja mūsu tautas sīkstumu un neticamās darba spējas, iedvesmojot mūs un raisot apbrīnu plašajā pasaulē. Tas ir spilgts piemērs tam, ka tad, ja gribam un darām, katrs no mums un visi kopā mēs spējam sasniegt izcilus rezultātus. Mēs esam spējīgi, mēs esam gudri, mums ir pieredze un mums ir iespējas.
Domāsim, celsimies un darīsim, lai augtu paši un stiprinātu mūsu mīļo Latviju!
Paldies par izturību, līdzestību un izpratni! Lai visiem stipra veselība, ticība saviem spēkiem un gaišs skats uz nākotni jaunajā 2022. gadā!
Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
