Mēs ceram, ka nākamgad apgūsim vēl vairāk Latvijas nodokļu maksātāju naudas!
Martins Gauss28.12.2023.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Jauna gada sākums atgādina par mūsu sapņiem un mērķiem, kā arī par turpmāko virzību, lai tos sasniegtu. Sagaidot 2024. gadu, Latvijas lidsabiedrība airBaltic joprojām ir apņēmības pilna sasniegt augstu pakalpojumu kvalitāti, savienojot pasažierus ar daudzām valstīm, pilsētām, idejām un cilvēkiem. Pateicībā par Jūsu uzticību es vēlos veltīt mirkli, lai atskatītos uz 2023. gadu, kas bija piepildīts ar izaicinājumiem, sasniegumiem un vēl nebijušiem pavērsieniem. Vienlaikus ieskatīsimies nākamo 366 dienu plānos.
2023. gadā airBaltic demonstrēja iespaidīgu izaugsmi un ambīcijas. Mēs izpletām savus spārnus, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzes pilsētām – Rīgas, Viļņas, Tallinas, Tamperes un tagad arī Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits nemitīgi pieauga, pārsniedzot četrus miljonus. Zīmīgi, ka tieši jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada vienā mēnesī mēs apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.
Turklāt 2023. gads arī finansiālā ziņā bijis pavērsiena gads. Pēc vēl nepieredzēti veiksmīga pirmā pusgada mēs saglabājām spēcīgu, augstu pakalpojumu kvalitāti un uzņēmējdarbības rādītājus. Mūsu kopējie ieņēmumi sasniedza 510,6 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt trešajā ceturksnī vien ieņēmumi sasniedza 219,3 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt EBITDAR pirmajos deviņos mēnešos veidoja 129,5 miljonus eiro, kas ir par 74,1 miljonu eiro vairāk nekā 2022. gadā. Šādi atskaites punkti ir mērķtiecīga darba rezultāts, un mēs ceram, ka kopējos 2023. gada rezultātos spēsim sasniegt vēl augstākus mērķus.
Raugoties no flotes viedokļa, līdz ar Jauno gadu mēs atzīmējam arī Airbus A220-300 darbības septīto gadadienu. Šī lidmašīna neapšaubāmi ir pārveidojusi lidsabiedrību, nostiprinājusi mūsu zīmolu, tādējādi palīdzot iegūt starptautisku atzinību. Šo gaisa kuģu veiktspēja ir pārspējusi cerības, ļaujot mums sasniegt arvien tālākus galamērķus. Taču 2024. gadā gaidāmi vēl aizraujošāki jaunumi – airBaltic drīzumā varēs lepoties ar floti, ko veido 50 šī tipa lidmašīnas. Tas nozīmē, ka arvien vairāk pasažieru varēs baudīt lidojumus ar šobrīd visefektīvākajiem un videi draudzīgākajiem lidaparātiem, vienlaikus izbaudot arī augsta līmeņa komfortu.
Tomēr A220-300 veiksmes stāsts ar to nebeidzas. Novembrī mums bija lieliska iespēja vēlreiz apliecināt izcilo sadarbību ar Airbus. 2023. gada izskaņā tika paziņots par ļoti būtisku darījumu – tika noslēgts līgums par papildu 30 A220-300 lidmašīnu iegādi, paredzot tiesības iegādāties vēl 20 lidaparātus. Šis vērienīgais pasūtījums atbilst airBaltic mērķim – līdz 2030. gadam lidojumus veikt ar 100 šāda tipa lidmašīnām, vēl vairāk nostiprinot mūsu kā Airbus A220-300 operatora pozīcijas Eiropā un pasaulē.
Vēlos uzsvērt, ka nākotnē mums rūpīgi jāplāno arī augsti kvalificēta personāla izveide, jo tas ir viens no galvenajiem veiksmīgas lidsabiedrības nosacījumiem. Šeit mēs varam lepni paļauties uz airBaltic Pilotu akadēmiju. Šogad tā svinēja piekto gadadienu, un šobrīd tajā mācās 110 studenti. Gadu gaitā 95 studenti pēc absolvēšanas ir pievienojušies lidsabiedrībai kā otrie piloti, un, ļoti iespējams, kāds no viņiem šodien, rīt vai vēlāk nākotnē būs atbildīgs arī par Jūsu lidojumu.
Runājot vēl par darbiniekiem, oktobra beigās mūsu komanda pārsniedza 2 500 profesionāļu skaitu, kļūstot par visu laiku augstāko rādītāju kopš lidsabiedrības dibināšanas 1995. gadā. Gada laikā vien esam pieņēmuši darbā vairāk nekā 500 profesionāļus no dažādām valstīm, un tuvākajā nākotnē mūsu mērķis ir darbinieku skaitu turpināt palielināt.
Arī airBaltic Club ir sasniedzis nozīmīgu atskaites punktu – vienu miljonu biedru. Turklāt katru mēnesi lojalitātes programmai pievienojas aptuveni 30 000 jaunu dalībnieku, un mobilo lietotni ik mēnesi izmanto 150 000 cilvēku. Mēs nemitīgi meklējam jaunus veidus, kā palielināt airBaltic Club lojalitātes programmas pievilcību. Tāpēc novērtējam Jūsu uzticību, un, tā kā ir arvien vairāk jaunu ideju, ko jāīsteno, tām vajadzētu gan turpināt piesaistīt vairāk jaunu lietotāju, gan sniegt gandarījumu jau esošajiem.
Arī ilgtspēja joprojām bija un būs viens no airBaltic galvenajiem uzdevumiem. Piemēram, mēs šogad savā darbībā integrējām ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF) – kā daļu no mūsu apņemšanās līdz 2050. gadam panākt oglekļa neitralitāti. Ilgtspēja pati par sevi ir airBaltic darbības pamatā, koncentrējoties ne tikai uz vidi, bet arī uz mūsu ekonomisko ietekmi, korporatīvo kultūru un atbildību. Turklāt šogad mēs pirmo reizi uzsākām iniciatīvu, kas ļauj pasažieriem aktīvi samazināt savu ekoloģisko pēdu, biļešu rezervācijas laikā brīvprātīgi pievienojot nelielu SAF daļu lidojumam. Kopš maija vairāk nekā 8 000 rezervāciju ir nodrošinājušas vairāk nekā 10 tonnas SAF, apliecinot mūsu pasažieru pieaugošās rūpes par vidi.
airBaltic kā vadošās Baltijas lidsabiedrības statuss ticis atzīts arī starptautiskā mērogā. Saņemot tādus apbalvojumus kā Routes Europe Lidsabiedrības balvu (Routes Europe Airline Award), Eiropā otrās jaunākās lidmašīnu flotes balvu (Europe’s Second Youngest Fleet Award), APEX Pasažieru izvēles balvu par labāko apkalpošanu lidmašīnās Eiropā (APEX Passenger Choice Award of best cabin service in Europe) un Skytrax labākās Austrumeiropas lidsabiedrības balvu (Skytrax Award for the best airline in Eastern Europe), lidsabiedrībai izrādīts liels gods.
Nobeigumā jāizceļ, ka 2024. gads prasīs visu lidsabiedrības uzmanību vienam no nozīmīgākajiem notikumiem tās pastāvēšanas laikā. airBaltic nesen uzsāka aktīvu virzību uz plānoto uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO. Pirmie soļi šajā procesā jau ir sperti. Iespējamā kotēšanās biržā ir svarīgs pagrieziena punkts ceļā uz jaunu attīstības līmeni. Mēs esam apņēmības pilni sasniegt vēl lielāku izcilību un vēl vairāk nostiprināt airBaltic kā vadošo lidsabiedrību un zīmolu Baltijas valstīs.
Visas airBaltic komandas vārdā vēlos pateikties Jums par to, ka izvēlaties mūs kā savu iecienītāko lidsabiedrību. Mēs joprojām esam apņēmības pilni uzlabot Jūsu ceļošanas pieredzi, nodrošināt nevainojamu savienojamību un radīt paliekošas atmiņas.
Kopā ar airBaltic lidosim pretī jauniem piedzīvojumiem arī 2024. gadā!
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
