Meroni demonstrē savas iespējas ONAP „pasūtījumu galdā”: desmit dienu laikā tiek pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu
PIETIEK27.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šveices advokāts, arestētās mantas glabātājs Rūdolfs Meroni ir uzskatāmi demonstrējis savas iespējas tā sauktajā kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) „pasūtījumu galdā”, - pēc neveiksmīgā „futbola” ar iesniegumu par Meroni rīcību, izšķērdējot viņam uzticēto mantu, Andreja Siņavina vadītais ONAP ir spējis desmit dienu laikā situāciju izvērtēt un nonākt pie secinājuma, ka kriminālprocess nav uzsākams. Turklāt iesniedzējam īpaši norādīts, ka viņam nav tiesību šo lēmumu pārsūdzēt.
Kā zināms, Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra iesniegumu pirmoreiz saņēma jau septembra beigās un darīja visu iespējamo, lai atbrīvotos no nepieciešamības šo dokumentu izskatīt pēc būtības un reaģēt uz tajā minētajiem faktiem.
30. septembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss no saņemtā iesnieguma tika vaļā, to pārsūtot ONAP„izlemšanai pēc būtības”.
Šī J. Jurisa rīcība un tās iespējamie motīvi bija labi saprotami, ņemot vērā Pietiek jau iepriekš aprakstītos notikumus. Pagājušā gada vasarā atklātībā nonāca informācija, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratūras pārstāvji ir palīdzējuši R. Meroni par būtiski samazinātu cenu pārdot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apiet tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.
Taču arī ONAP neizjuta nekādu vēlēšanos ķerties pie šīs arī politiski sensitīvās lietas, un pārvaldes priekšnieks A. Siņavins izmantoja šādu ieganstu, lai atbrīvotos no „neērtā” iesnieguma, - tajā runa esot par „kriminālprocesā Nr. 12812003205 arestētās mantas glabātāja R. Meroni, iespējams, ļaunprātīgu rīcību izšķērdējot glabāšanā nodoto kriminālprocesā arestēto mantu”.
Pārbaudot šo kriminālprocesu pēc KRASS datubāzes, esot noskaidrots, ka kriminālprocess atrodas Ģenerālprokuratūras Svarīgi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Māra Urbāna lietvedībā.
Tāpēc tieši Ģenerālprokuratūrai arī vajagot lemt par iesniegumā minētajiem faktiem, tā „aizfutbolēšanu” prokuratūrai argumentē ONAP priekšnieks. Tas, ka šis kriminālprocess ir sākts par ko pilnīgi citu, nevis par iespējamu arestētās mantas izšķērdēšanu, ONAP priekšnieku nebija mulsinājis.
Taču ar to „futbols” nebeidzās: tajā iesaistījās LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kurš prokuratūras vārdā jau otrreiz nosūtīja „neērto” iesniegumu ONAP „izskatīšanai pēc būtības Kriminālprocesa likuma 30.nodaļas kārtībā”.
Netiekot vaļā no iesnieguma izskatīšanas, A. Siņavina vadītais ONAP ir oficiāli paziņojis, ka 18. oktobrī – tātad desmit dienas pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra ONAP otrreiz nosūtīja šo iesniegumu, - tas ir pieņēmis lēmumu nesākt kriminālprocesu.
„2019.gada 18.oktobrī tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, kas ir uzrakstīts rezolūcijas veidā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.p.5.d., 369.p., Jums nav tiesību pārsūdzēt šo lēmumu,” oficiāli norādījis Siņavins.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis tiesībsargāšanas iestāžu „futbolu” ar „neērto” iesniegumu par Šveices advokāta R. Meroni rīcību, ieķīlājot desmitiem un varbūt simtiem miljonu eiro vērto arestēto mantu, kura R. Meroni glabāšanā tika nodota pirms vienpadsmit gadiem, sākot Aivara Lemberga kriminālprocesu.
Kā zināms, ar Ģenerālprokuratūras 2008. gada lēmumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnēji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bērniem piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām virknē uzņēmumu, bet pēc tam arests viņa meitas patiesā labuma guvēja tiesībām tika noņemts.
Rezultātā kopš 2008. gada spēkā joprojām ir mantas arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā ir uzdevusi R. Meroni.
No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka 2007. gada 19. decembrī R. Meroni ir parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.
Uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsēdētājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akciju paketēm notikuši iespaidīgi darījumi, par kuru likumīgumu jaunas šaubas rada līdz šim slēptie, tagad publiskotie gada pārskati.
Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskata sadaļā „Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori” uzrādīts, ka 2017. gada beigās uzņēmums kopumā aizdevis ārkārtīgi iespaidīgu summu - 101,71 miljonu eiro. Turklāt no gada pārskata nav skaidrs, kam šī summa aizdota.
Tāpat Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatā ir uzskaitīti arī uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.
Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).
Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.
Tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona. Šie fakti tad arī ir „futbolētā” iesnieguma pamatā.
Aptaujātie juristi apliecina – nav apšaubāms, ka arestētās mantas ieķīlāšana ir uzskatāma par tās atsavināšanu vai maiņu. Līdzīgi tam, kā manta tiek ieķīlāta lombardā, arī gadījumā, ja nezināmās, bet skaidri nojaušamās personas nespēs atdot Latvijas Naftas tranzītam tā aizdoto naudu, uzņēmuma rīcībā nonāks R. Meroni „glabātās”, taču paklusām ieķīlātās Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akcijas.
Vēl vairāk, kā rāda līdz šim slēptie Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzīta gada pārskati, 2017. gada beigās no to līdzekļiem aizdevumos kopā izsniegti vairāk nekā 150 miljoni eiro, taču nav norādīts ne tas, kam šie aizdevumi izsniegti, ne tas, cik iespējama ir to atgūšana.
„Varu apgalvot, ka daudzas tranzīta uzņēmumu daļas, kas norādītas Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatā kā nodrošinājums izsniegtajiem aizdevumiem, jau iepriekš ir ieķīlātas kā nodrošinājums Ventbunkera izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem. Tāpēc ir apšaubāma patiesā nodrošinājumu būtība un ieķīlāto daļu vērtība,” Pietiek apliecināja persona, kas iepriekš ir bijusi Ventbunkera valdē un saistībā ar aprakstītajiem faktiem jau ir vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
