Iesaki rakstu: 
Vēl pirms gada es biju tik informēts optimists, lai varētu īsti pesimistiski teikt: „Šajā valstī neko izmainīt nevar. Visu nosaka partijas un pie Varas ziedokļa piepulcinātie cilvēki...” Izrādās – viss nav tik bēdīgi.
Gandrīz stihiski izveidojās neliela domubiedru grupa ar labām juridiskām zināšanām, kura kādas sabiedriskās organizācijas paspārnē sāka vērīgi sekot Latvijā notiekošām izmaiņām likumdošanā. Sarunājoties ar deputātiem individuāli un frakcijās, atklājās īsteni brīnumi, bet par to vēlāk...
Mēs analizējām Civilprocesa un citu likumu izmaiņu būtību, ko izstrādāja Saeimas Juridiskā komisija. Secinājums: Latvijā visu cenšas regulēt ārzemju bankas, kurām Saeimā ir superspēcīgs atbalsts (lobijs). Saprotams, ka cīņa ir un bija nevienlīdzīga, bet likuma izmaiņas Civilprocesā, kuras ļautu bankām bez tiesas izlikt kaut vai denacionalizēto māju dzīvokļu īrniekus (620.p.6) izdevās atcelt.
Savukārt 142.p. un 599.p. par uzturlīdzekļu piedziņu, kā rezultātā būtiski varēja tikt aizskartas bērnu tiesības (kā norādīts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.p.5. daļā, tādas darbības uzskatāmas par „amorālām un pretlikumīgām”), un citus grozījumus Civilprocesa likumos prezidents A.Bērziņš, piekrītot mūsu argumentiem, nosūtīja otrreizējai izskatīšanai.
Neesmu Bērziņa k-ga fans, bet, kā saka latvieši, „vīru lielu dara darbs”, un varbūt tas ir tikai sākums, tā ka katrā ziņā - paldies...
Otrā ziņa ir partijas Vienotība nodibināšana (samērā paveca, bet joprojām aktuāla). Izteikšu pieņēmumu, ka Valka izvēlēta, lai laicīgi izpētītu slepenās takas „aiz kordona”, - tas gadījumam, ja vajadzēs steidzīgi „laisties” no „pateicīgajiem vēlētājiem”.
Visa šī procesa aprakstīšanai galva nav īpaši jālauza, jo visu priekšā jau izteicis „Armēņu radio”, kas izskaidro saviem klausītājiem, ka, sakrustojot zalkti ar ezi, var iegūt apmēram metru kvalitatīvas dzeloņdrāts. Kas sanāks, sakrustojot šos trīs veidojumus, vēsture pagaidām klusē, bet perspektīva vismaz tautai nav iepriecinoša.
Konkursā par labākiem solījumiem Vienotībai jau gadu atpakaļ nebija konkurentu, bet pat tādu dziedātājtautu kā latvieši ar „basņām” nepabarosi (atvainojiet manu franču...). Tagad ir pieteikušies nopietni darītāji, un, lai kā „eksperti” nozākā Zatlera k-gu, ar jauno spēku būs jārēķinās. Interesanti, šo „sīkpartiju” laidīs piedalīties debatēs Latvijas televīzijā un novados?
Un nobeigumā, kā solīju, par deputātiem. Man bija pilnīgi nesaprotami, ka, ejot balsot par izmaiņām likumdošanā, deputāti (vismaz puse - pārbaudīts) vispār nezina, par ko būs jābalso un kāda ir likuma izmaiņu būtība. Ceru, ka 11. Saeimā tā nebūs...
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
