Iesaki rakstu: 
Ar mutisku aizrādījumu Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktorei Indrai Gratkovskai beigusies iekšējā izmeklēšana par brāķi Krimināllikuma grozījumos, kuri 1. janvārī varēja beigties ar „mazo amnestiju” autortiesību un blakustiesību neievērošanā apsūdzētajiem. Secināts, ka ierēdņiem turpmāk jābūt uzmanīgākiem, analizējot nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kā arī Gratkovskai turpmāk „stingrāk jākontrolē padoto darbs”. Neviens ierēdnis darbu nav zaudējis, un arī disciplinārsodi šai kļūdai nesekos, Pietiek apstiprināja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Līdz ar to, lai arī bija aizdomas par politisko spiedienu šī „loga” atstāšanai Krimināllikumā, jo ieguvēja no tā būtu arī Tautas partijas politiķa Edgara Zalāna dzīvesbiedre (viņa partijas biedrs Mareks Segliņš likuma grozījumu izstrādes laikā bija tieslietu ministrs), par „vainīgo” likuma brāķī tomēr atzīta tikai ierēdņu neuzmanības kļūda.
Neoficiāli zināms, ka kā vainīgais izskaitļots kāds Tieslietu ministrijas vecākais referents, tomēr Lazdovskis (attēlā) to sarunā ar Pietiek nevēlējās apspriest, uzsverot, ka „nav jānolaižas līdz šādam līmenim”. Darbu ministrijā neviens zaudējis neesot, un arī disciplinārsods nevienam nav piemērots. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu, lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu, pieņem tad, ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis nelabvēlīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu. Aizrādījuma izteikšana saskaņā ar likumu nav disciplinārsods.
Pietiek jau rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem. Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, jauši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.
Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi Ģenerālprokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, - iestātos „mazā amnestija”.
Nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi varēja izbeigt tiesvedību arī krimināllietā pret Tautas partijas otrā cilvēka un apvienības Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna dzīvesbiedri Diānu Zalāni, kurai 12. janvārī nolikta pirmā tiesas sēde. Zalānei celta kriminālapsūdzība pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Gan Zalāns, gan Segliņš, kura laikā Tieslietu ministrijā tapuši šie grozījumi, noliedza, ka būtu šo konkrēto procesu savā starpā apsprieduši un „logs” Kriminallikumā atstāts ar nolūku.
Mutisko aizrādījumu saņēmusī Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska vadīja darba grupu Krimināllikuma grozījumu izstrādei, un tieši viņas departamenta darbinieki izstrādāja nepilnīgos grozījumu pārejas noteikumus. „Nākotnē vienkārši ļoti rūpīgi ir jāanalizē katrs pants un katrs komats,” Pietiek iepriekš teica Gratkovska.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
