Iesaki rakstu: 
Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka fiziski un mentāli sīkais, piedodiet, vīrelis spēj apgāzt lielu vezumu dažās minūtēs. Tiktāl alegorijas. Tagad izklāsts.
Pagājušajā ceturtdienā Latvijas Republikas Saeima nolēma sākt jaunu, skaistu dzīvi. Proti – atjaunot sēdes klātienē. Darbs būs produktīvāks, visi – khem, gandrīz visi – vakcinējušies. Starp nevakcinētajiem arī – kāds brīnums! – odiozais deputāts, varenās, ietekmīgās partijas “Likums un kārtība” priekšnieks Aldis Gobzema kungs.
Ar svaigu vēju matos šamais nesies uz Saeimas sēdi. Pēkšņi pie duravām šādi, tādi, nezin kādi pelēkos uzvalkos, un blondā Saeimas priekšniecīte arī turpat. Prasa uzrādīt kādus tur negatīvus Covid-19 testus un sertifikātus. Piedodiet, varbūt pārklausījāmies? Aldim? Testus?!Ak, netraucējiet taču svarīgas valsts lietas, neko es jums nerādīšu! Jo, raugi, man arī nekas nav jārāda. Davai, tinas malā!
Divi plecīgāki drošībnieki varētu ņemt dīvaino vīreli saudzīgi aiz osām un, viegli paceļot, iznest (vai izmest) pa Jēkaba ielas nama durvīm. Profilakses labad vēl novestu uz Tvaika ielu nesāpīgai mentālai izmeklēšanai. Ja reiz teikts, ka deputātiem jābūt vai nu vakcinētiem, vai ar stingriem Covid-19 testa papīriem, tad tam tā būs būt. Valsts zābaks min lēni, bet stingri, kā sacījis kāds naudas šeftmanis, pa cietuma durvīm ieejot.
Taču notiek citādi. Kontrolētāji izbīlī sačukstas, tad ņem vēl piecminūti čukstēšanai. Saeimas priekšniecīte bālu vaigu nolasa verdiktu: tā kā Aldis testu mums nerāda, piedodiet, atvainojiet, visi iet mājās. Turpināsim darboties caur datora lodziņiem, zūmiem un vatsappiem... tad jau pēc tam redzēs.
Kad pirmais pārsteigums dzisis, paliek neizpratne. Piedodiet, kā tad tā? Viens kompleksu mākts cilvēciņš bez lielām pūlēm nobremzē visu Latvijas likumdevēju. Bailes domāt, kas būtu, ja Saeimas vai Ministru kabineta darbu nopietni ņemtos torpedēt gana spēcīgāki oponenti, kuri tepat aiz robežstaba.
Uzreiz gan jāpiemin cits, labojams, apstāklis. Cilvēka nenovērtēšana. Sakām: viena klauna dēļ norāva Saeimas sēdi. Jāatzīst, klauns nav muļķis. To jau nu gan likumdevēja priekšniekiem vajadzēja zināt un iepriekš izvērtēt rīcības. Vēsu prātu un stingru roku. Tagad nekā. Jā, klauns. Jā, blefotājs. Jā, sīks cilvēciņš. Bet kā tas nākas, ka vesels pulks neklaunu pēkšņi ir jaņos?
Šis atsauc atmiņā 90. gadu vidu, kad pie mums bija ieradies latvju tautas kvēlākais “draugs” Joahims Zīgerists. Naigi vien dibināja partiju, izdeva lieliem burtiem drukātu avīzi, dalīja tautai banānus, kontingents pie veikala sētas skaļām balsīm kliedza: vot, Zīgerists, tas tik ir vīrs!
Solīdā tauta un, jāatzīst, arī mēs, masu mēdīkļi, smīnējām un ieņirdzām. Līdz brīdim, kad paziņoja vēlēšanu rezultātus. Smaidi dzisa. Banānu vecis Zīgerists stāvēja dažus centimetrus no valdības krēsliem. Vēlāk tik vienas balss pietrūka. Tad nāca Andris Šķēle, bet tas jau cits stāsts.
Morāle pavisam vienkārša. Var iesmiet, jokot un paņirgt. Pat ieteicams. Bet vēl svarīgāk ir savu oponentu maksimāli objektīvi vērtēt. Citādi tālākā ceļā uz Saeimas vēlēšanām pagājušajā ceturtdienā norautā sēde šķitīs pavisam nevainīgs sīkums.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
