Matīss manipulē ar faktiem, apgalvojot, ka jaunajiem vilcieniem no valsts budžeta šogad jāmeklē 14 miljoni
PIETIEK07.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstākļos, kad gandrīz visas iesaistītās amatpersonas kaut ko noklusē un ticams izskaidrojums jauno pasažieru vilcienu nomas iepirkuma sadārdzinājumam tā arī nav sniegts, vismaz vienā plaši tiražētā argumentā, ko piesauc satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), taisnība, izrādās, ir AS Pasažieru vilciens (PV) valdei. Runa ir par 14 miljoniem eiro, ko it kā vilcienu nomas iepirkuma finansēšanai no valsts budžeta jau šogad prasot šis valsts uzņēmums.
Vairākkārtīgi uzsverot, ka Pasažieru vilciens nav spējis rast finansējuma modeli dārgajam jauno vilcienu nomas iepirkumam, jo jau tagad prasa šim mērķim 14 miljonus eiro no valsts budžeta, satiksmes ministrs Matīss ir manipulējis ar faktiem.
Pietiek rīcībā esošie dokumenti, kurus sagatavojusi paša Matīsa vadītā ministrija, rāda, ka nosauktajai summai - 14 miljoniem eiro -, ko no valsts budžeta tiešām jau pavasarī lūdzis šis valsts uzņēmums, ir maz sakara ar jauno vilcienu nomas iepirkumu.
Pietiek rīcībā esošais, izskatīšanai Ministru kabinetā sagatavotais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas datēts ar šā gada maiju, AS Pasažieru vilciens maksātspējas nodrošināšanai un pasažieru pārvadājumu saglabāšanai esošajos apjomos no valsts budžeta tiek prasīti papildus 14 855 489 eiro.
Ziņojumā, kura virzīšanu valdībā SM tomēr nobremzēja, norādīts, ka pēdējos četros gados pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu nodrošināšanai valsts budžetā sākotnēji tiek piešķirts ievērojami mazāks finansējums nekā faktiski nepieciešamais, bet vēlāk, ņemot vērā pārvadājumu faktiskos zaudējumus, risinājumi trūkstošā finansējuma nodrošināšanai tiek rasti ar valsts budžeta grozījumiem.
Ar 2014. gadam pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu piešķirto finansējumu, kas ir 35 311 721 eiro, iespējams segt tikai 72% no kopējiem Pasažieru vilciena valsts budžeta kompensējamiem zaudējumiem, kas kopumā ir 48 747 154 eiro. Līdz ar to apgrūtinātas Pasažieru vilciena iespējas norēķināties par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksājumiem un citiem pārvadātāja izdevumiem.
Šādi lūgumu pēc papildu dotācijas 14 miljonu eiro apmērā, kas valdībā tā arī netika iesniegta, pamatoja Matīsa vadītā ministrija. Šajā summā ietverti arī 1 420 056 eiro par nesegtajiem 2013. gada zaudējumiem.
Pasažieru vilciena izmaksu kāpums tiek pamatots ar pieaugošo maksu par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kas esot vidēji 50% no kopējām ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītajām izmaksām.
Attēlā: satiksmes ministrs Anrijs Matīss, autors - Rīgas dome.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
