Maskas krīt, vismelnākie noslēpumi nāk gaismā: grāmatnīcās nonāk Indriķa Latvieša romāns „Nāve 2”
Izdevēji04.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prezidenta Melita blēdības ar goda doktora grāda iegūšanu un čekas lietas iznīcināšanu. Galvaspilsētas domnieka Moskviča kukuļošanas sarunu ieraksti. Padomju kolaboranta Vamzoviča noziedzīgās spēles vislabākajās nelaiķa advokāta Rūtupa tradīcijās. Nelaiķes Trīķes personas dokumenti no Maskavas. Prezidenta padomnieka Kožaciņa biogrāfijas tumšākās lappuses. KNAB priekšnieka Traumas izmisīgā vēlme palikt amatā. Politiķa Duraša sutenera pagātne un noziedznieka tagadne. Ministra Pāvuta problēmiņas ar Valsts drošuma dienestu. VID priekšnieces Kaunzemes melnākie noslēpumi. Ģenerālā prokurora Sūkāna saimnieki un dancinātāji. Ministra Pabirika slēptās ziņas par armijas patieso stāvokli. Mazgadīgās komunistes Labkrances flirts ar specdienestiem. Maskavas roka "ekspertu" Rožuklanes un Briljanta pēcpusēs. Valstiskas informācijas noplūdes no premjera Knariņa biroja. „Un tas viss ir tikai pats, pats beigu sākums. Izbaudiet savu valsti, kamēr ir, ko izbaudīt!” mudina Indriķis Latvietis jaunajā romānā „Nāve 2”, kas pirmdien, 5. septembrī nonāks grāmatnīcu plauktos.
Romāna „Nāve” pirmā daļa pērn tika izpirkta zibenīgi, padarot to par vienu no gada vispieprasītākajām grāmatām. Tagad „Nāve 2” nāk klajā īstajā brīdī, lai pirms valstij izšķirīgā notikuma – 14. Saeimas vēlēšanām visiem, kam nav vienaldzīgs Latvijas liktenis, pastāstītu, kas patiesībā ir tie cilvēki, kas uzdodas par viskvēlākajiem patriotiem, un kas ir tie, kuri viņus virza un dancina.
Kopš „Nāves” pirmās daļas iznākšanas ir pagājis labs laiks, un jaunajā romānā vairs nebūs sastopams dažs labs pirmās grāmatas varonis. Nabaga Ilze Piņķele ar visiem saviem čurikiem tomēr ir tikusi pie kriminālprocesa, un viņas gaitas uz apsūdzēto sola vairs nav necik interesantas.
“Krievu spiega” Oļega Burlaka lietas prokurore Rita Mutore, ak, kāds brīnums, pametusi darbu, devusies izdienas pensijā, dzīvo greznā privātmājā un brīvdienās brauc ar BMW džipu, kas, tāpat kā māja, formāli pieder viņas vīram. Viss viņai ir labi, un pastulbais, bet centīgais Valsts drošuma dienesta pārstāvis Aldis Fišņevskis liek svētu mieru.
Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis ir nomiris, šķiet, pietiekami dabiskā nāvē, paņemot kapā līdzi savas aizdomas, bažas un versijas. Bet vai tiešām viss, par ko viņš satraucās un raizējās, tagad var netraucēti plaukt un zelt? Un vai no advokāta Pāvela Rebanoka slepkavības izmeklēšanas atceltā kriminālpolicijas inspektore Vita Ķēvele tā vienkārši samierināsies un metīs mieru?
Varbūt šīs grāmatas beigās par to būs lielāka skaidrība. Varbūt arī ne. Un varbūt pēc “Nāves 2” nāks vēl arī “Nāve 3”. Jebkurā gadījumā paši savas labsajūtas vārdā lasītāji tiek laipni aicināti uzskatīt, ka arī šīs grāmatas – tāpat kā sērijas pirmo romānu “Bailes”, “Vara”, “Nauda” un romāna “Nāve” pirmās daļas – pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka tās varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar. Bet, ja gadījumā arī notiek, tad zināšanas par to var būt kaitīgas veselībai un reizēm arī dzīvībai. Un, kā zināms, pie nāves pierast nevar. Vismaz pie savas ne. Jautājums, protams, vai var pierast pie savas valsts nāves.
„Nepērciet šo grāmatu! Nelasiet šo grāmatu! Šī grāmata ir nepareiza. Droši vien pat pretvalstiska. Nepareizi uzrakstīta, pilna ar nepareizām domām un nepareiziem faktiem. Šī grāmata liks jums domāt nepareizas domas, neieredzēt cilvēkus, ko jums vajadzētu mīlēt, un nicināt valsts varu, ko jums vajadzētu vismaz cienīt. Bail pat iedomāties, ko „Nāve 2” nodarīs Saeimas vēlēšanu rezultātiem – droši vien mordāni un duraši, šmuglīši un moskviči, knariņi un cūces jau šobrīd nemierīgi dīdās. Un vēlēšanu rezultāti – tie vēl ir tikai sīkumi un nieki,” aicina grāmatas autors Indriķis Latvietis. Ikviens lasītājs pats var izlemt – ticēt vai ne.
Jaunā romāna „Nāve 2” pirmā tirāža ir 4000 eksemplāru, un izdevēji ir izdarījuši visu iespējamo, lai grāmatas cena grāmatnīcās nepārsniegtu desmit eiro. Pēc pirmās tirāžas izpirkšanas tiks lemts – nodrukāt vēl papildtirāžu vai arī laist romānu klajā elektroniskās grāmatas formā.
Tiem, kuri pērn nedaudz nokavēja un palika bez „Nāves” pirmās daļas, jau pašlaik ir veselas divas labas ziņas. Pirmā – reizē ar „Nāvi 2” ir nodrukāta arī neliela romāna pirmās daļas papildtirāža, kas tāpat jau pirmdien nonāks grāmatnīcu plauktos. Otrā – mēneša vidū izdevēji būs gatavi eksperimentam un klajā pirmoreiz laidīs „Nāves” pirmo daļu audiogrāmatas formā. Par tās pieejamību, protams, tiks paziņots atsevišķi.
Savukārt e-grāmatas formā „Nāves” pirmā daļa jau pašlaik ir pieejama „Jāņa Rozes” e-grāmatnīcā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/bailes-4-nave-e-gramata.html
Lai interesenti gūtu nelielu priekšstatu par „Nāves 2” saturu, - šādi izskatās jaunā romāna satura rādītājs:
Saturs
Priekšvārds
Kā tas viss sākās: īss romāna “Nāve” pirmās daļas kopsavilkums
Dažas prelūdijas – notikumi nedaudz senākā pagātnē
Jau tuvāk mūsu dienām…
Vēl tuvāk mūsu dienām – iespējams, kaut kad 2022. gada februārī
Prelūdija Nr. 1. Ziema
Prelūdija Nr. 2. Mārtiņš Moskvičs
Prelūdija Nr. 3. Egils Melits
Prelūdija Nr. 4. Jānis Kožaciņš
Prelūdija Nr. 5. Cilvēks augstā amatā
Prelūdija Nr. 6. Daniels Pāvuts
Prelūdija Nr. 7. Ieva Kaunzeme
Prelūdija Nr. 8. Juris Durašs
Prelūdija Nr. 9. Artis Pabiriks
Prelūdija Nr. 10. Vēlreiz cilvēks augstā amatā
Un tagad – mūsu dienas. Bet varbūt arī ne…
I nodaļa. Jēkabs Trauma
II nodaļa. Mārtiņš Moskvičs
III nodaļa. Zelma Labkrance
IV nodaļa. Normunds Mežmiets
V nodaļa. Zelma Labkrance
VI nodaļa. Normunds Mežmiets
VII nodaļa. Mārtiņš Moskvičs
VIII nodaļa. Normunds Mežmiets
IX nodaļa. Jēkabs Trauma
X nodaļa. Normunds Mežmiets
XI nodaļa. Egils Melits
XII nodaļa. Jānis Kožaciņš
XIII nodaļa. Ieva Kaunzeme
XIV nodaļa. Normunds Mežmiets
XV nodaļa. Ieva Kaunzeme
XVI nodaļa. Normunds Mežmiets
XVII nodaļa. Jānis Kožaciņš
XVIII nodaļa. Normunds Mežmiets
XIX nodaļa. Egils Melits
XX nodaļa. Normunds Mežmiets
XXI nodaļa. Juris Sūkāns
XXII nodaļa. Jānis Mordāns
XXIII nodaļa. Juris Durašs
XXIV nodaļa. Normunds Mežmiets
XXV nodaļa. Juris Durašs
XXVI nodaļa. Normunds Mežmiets
XXVII nodaļa. Jānis Mordāns
XXVIII nodaļa. Normunds Mežmiets
XXIX nodaļa. Juris Sūkāns
XXX nodaļa. Normunds Mežmiets
XXXI nodaļa. Juris Durašs
XXXII nodaļa. Normunds Mežmiets
XXXIII nodaļa. Ziema
XXXIV nodaļa. Normunds Mežmiets
XXXV nodaļa. Jānis Mordāns
XXXVI nodaļa. Normunds Mežmiets
XXXVII nodaļa. Egils Melits
XXXVIII nodaļa. Normunds Mežmiets
XXXIX nodaļa. Zelma Labkrance
XL nodaļa. Egils Melits
XLI nodaļa. Normunds Mežmiets
Epilogs
Daniels Pāvuts
Juris Durašs
Vita Ķēvele
Juris Sūkāns
Anda Rožuklane un Ainārs Briljants
Cilvēks augstā amatā
Ziema
Cilvēks augstā amatā
Pēcvārda vietā. Vilks un septiņi kazlēni
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
