Maratu Kasemu atzina par nevainīgu sankciju pārkāpšanā, atlicis izdarīt to pašu attiecībā uz četrpadsmit žurnālistiem
Vladimirs Lindermans10.08.2023.
Komentāri (67)
Iesaki rakstu: 
Spriedums (juridiski precīzi izsakoties, prokurora priekšraksts) Maratam Kasemam sabiedrībā izraisīja rezonansi. Satraucās pat valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kas pauda neizpratni par soda maigumu - naudas sodu 15,5 tūkstošu eiro apmērā. Tagad, kad kaislības ir rimušās, atsvaidzināsim svarīgākos faktus.
Pēdējos gados Latvijas pilsonis Marats Kasems dzīvoja Maskavā, kur strādāja par portāla “Sputnik Lietuva” galveno redaktoru. 2022. gada decembra beigās viņš atbrauca uz Latviju, lai apciemotu smagi slimo vecmāmiņu.
2023. gada 3. janvārī Kasemu aizturēja Valsts drošības dienesta darbinieki, jo viņš tika turēts aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu (Latvijas Krimināllikuma 84. pants). Šeit ir pieejams oficiālais VDD ziņojums: https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/vdd-aiztur-latvijas-pilsoni-par-sadarbibu-ar-sankcijam-paklautu-kremla-propagandas-resursu.
Shēma ir apmēram tā pati, kāda tā ir 14 Latvijas žurnālistu lietā. Portāls “Sputnik Lietuva”, kura vadītājs bija Kasems, ietilpst informācijas aģentūras “Rossiya segodnya” struktūrā. Aģentūras ģenerāldirektors ir Dmitrijs Kiseļovs, kas iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā jau 2014. gadā. No tā, saskaņā ar VDD loģiku, izrietot, ka žurnālisti, kas sadarbojušies ar “Rossiya segodnya”, ir sankciju pārkāpēji.
Apmēram četrus mēnešus Kasems pavadīja Rīgas Centrālcietumā. Ticis brīvībā, noslēdza izlīgumu ar prokuratūru: atzina vainu un samaksāja naudas sodu. Nekā neparasta tajā nav.
Izņemot vienu lietu, kurai plašsaziņas līdzekļi nepievērsa uzmanību. Kasems atzīts par vainīgu noziegumā, kas paredzēts KL 81.1 pantā “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā”. Spiegošana light, kā es to dēvēju. Bet minētais 84. pants pazuda kā nebijis.
Taču tas IR bijis! Izslēdzot to, prokuratūra būtībā atzina, ka Marats Kasems sankcijas NAV PĀRKĀPIS.
Pati aizdomu vai apsūdzības pārkvalificēšana kā tāda izmeklēšanas gaitā ir parasta lieta. Pats esmu ar to sastapies. Kādā lietā mani aizturēja par “spiegošanu” un “terorismu”, bet pēc diviem mēnešiem pārkvalificēja “huligānismā” (un rezultātā attaisnoja).
Bet šeit ir citāda situācija. 14 žurnālistu grupa un Marats Kasems ir paveikuši faktiski identiskas darbības. Taču pirmajā gadījumā prokuratūra uzrāda apsūdzību, kas draud ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, bet otrajā faktiski atzīst par nevainīgu.
Kā to lai saprot? Es, protams, neesmu Latvijas prezidents, bet arī vēlētos dzirdēt no prokuratūras sakarīgus paskaidrojumus.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
