Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas "prihvatizētajām" oficiāli saņemtajām dāvanām, - kā zināms, tieši ar Lāces kā pieaicinātās ekspertes svētību Straujuma guva iespēju par 20 eiro iegūt no valsts savā īpašumā gruzīnu mākslinieces gleznu, kuras cena patiesībā bija vismaz simti, ja ne tūkstoši eiro.

1) kā tieši Jūs izprotat savu kā piesaistītas un atlīdzību saņemošas ekspertes atbildību, nosakot izvērtējamo dāvanu tirgus cenu, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos?

Veicot šādus pieaicinātā eksperta uzdevumus, es izmantoju savu ilggadējo pieredzi un uzkrātās zināšanas mākslas un muzeju jomā.  Līdz ar to šos pienākumus izprotu gan kā uzticības izrādīšanu manai profesionālajai un godprātīgajai attieksmei pret darbu, gan kā novērtējumu manai pieredzei un zināšanām. Kā amatpersona vienmēr izjūtu īpašu atbildību valsts un sabiedrības priekšā. Diplomātisko dāvanu vērtēšanā dažādās valsts institūcijās tieku aicināta piedalīties regulāri. Sev uzticētos pienākumus vienmēr esmu centusies veikt ar pilnu atbildības sajūtu. Nekad neesmu atteikusies paust un komentēt savu personīgo viedokli, - arī tad, ja tas ir visai atšķirīgs no citu priekšstatiem un domām.

2) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs noteicāt L. Straujumas saņemtās gruzīnu mākslinieces R. Čikvaidzes gleznas tirgus cenu?

Diplomātisko dāvanu komisijas un pieaicināto ekspertu vērtēšanai parasti tiek piedāvāts visdaudzveidīgākais materiāls, kuru vērtēt pēc absolūti vienotiem kritērijiem ir sarežģīti. Visbiežāk šīm lietām ir tikai attālināta saistība ar mākslas darba jēdzienu. Diplomātiskās dāvanas vieno kopējā iezīme, ka tās visas ir piemiņas lietas, kuru vērtība naudas izteiksmē, kā zināms, ir visai relatīva. Protams, nosacītās Latvijas tirgus cenas ir viens no vērtības izteikšanas orientieriem. Diplomātiskās dāvanas ir īpašas materiālās kultūras liecības, kādas starpvalstu attiecībās eksistējušas vienmēr. Tām primāri piemīt vēsturiskas liecības simboliska (saistība ar personībām, notikumiem, vietām u. tml.), nevis mākslinieciska vērtība. Mūsdienu Latvijas situācijā oficiālās valsts diplomātiskās dāvanas visbiežāk nonāk nevis brīvajā tirgū, bet gan muzeju vai citu institūciju kolekcijās. Tādējādi šīm lietām tiek piešķirta cita vērtība un nozīme, un tās kļūst par sabiedrības mantojumu tieši šajā jaunajā statusā – tiekot vērtētas, apspriestas, publiskotas un saglabātas. Ārpus šo konkrēto diplomātisko attiecību vēsturiskā konteksta šīm lietām Latvijas sabiedrībā visdrīzāk nebūtu gandrīz nekādas nozīmes.

3) vai Jūs iepriekš savā pieredzē bijāt saskārusies ar kādu minētās gruzīnu mākslinieces pirkšanas-pārdošanas darījumu? Ja jā, tad kad un kādu?

Nē, Latvijas mākslas tirgū ar šīs gruzīnu mākslinieces vārdu nebiju saskārusies.

4) vai pirms vērtēšanas Jūs bijāt iepazinusies ar minētās mākslinieces darbu tirgus cenām? Ja jā, kad un kādā tieši veidā?

Nē, pirms vērtēšanas nebiju iepazinusies. Ar konkrēto materiālu komisija tiek iepazīstināta uz vietas, tikai pašā vērtēšanas procesā.

5) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs novērtējāt, ka minētās gleznas tirgus cena, kas Jums kā pieaicinātajai ekspertei bija jānosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir tieši 20 eiro?

Vērtējot minēto gleznu, balstījos izpratnē, ka dāvanas kā piemiņas lietas novērtējumam naudas izteiksmē ir jābūt saprātīgai summai, kas atbilst diplomātisko dāvanu būtībai.

6) vai Jums ir zināmi citi Gruzijas vai kaimiņvalstu mākslinieki, kuru gleznu tirgus cena ir šādā apmērā? Ja jā, lūdzu miniet tos.

Tirgū sastopas pārdevējs un pircējs, un tirgus cena veidojas no abpusējas vienošanās, kas var būt atkarīga no visdažādākajiem, vairāk vai mazāk racionāliem apstākļiem un apsvērumiem. Šis princips darbojas arī mākslas tirgū. Savā praksē esmu vairākkārt saskārusies ar gleznu pārdošanas un pirkšanas gadījumiem šādā vai līdzīgā apmērā. Neuzskatu, ka būtu piemēroti tos komentēt, nosaucot konkrētus mākslinieku vārdus.

7) cik nozīmīgs Jūsu kā ekspertes izpratnē ir mākslas darba izmērs tā tirgus cenas noteikšanā? Vai Jūs zināt, kādi izmēri ir Leonardo da Vinči gleznai "Džokonda"?

Mākslas darba izmērs nav noteicošais faktors mākslas darba naudiskās vērtības noteikšanā, bet tas var būt viens no vērtēšanas kritērijiem. Praksē ar to sastopamies visai bieži, ja salīdzinām viena mākslinieka dažādu izmēru darbu pārdošanas cenas. Tas galvenokārt attiecas uz šobrīd strādājošo mākslinieku darbiem. Vērtējot latviešu un pasaules mākslas klasikas šedevrus, situācija ir cita. Šajā gadījumā salīdzinājums ar Leonardo da Vinči “Monu Lizu” nav adekvāts. Mākslas vēsturē ir visai maz mākslas darbu, kurus mēs varētu samērot ar šo renesanses laika izcilību.

8) vai, arī atlasot darbus laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, darba izmērs ir nozīmīgs Jūsu izvērtējuma kritērijs?

Muzeju krājumu papildināšana notiek saskaņā ar izstrādātajām komplektēšanas politikām. Katrs konkrētais krājuma papildināšanas gadījums tiek detalizēti un rūpīgi izvērtēts krājuma komisijā, kur satiekas dažādi viedokļi un pieredzes. Vērtēšanas procesā tiek ņemta vērā mākslinieka vieta un nozīme mākslas procesos, konkrētā mākslas darba vieta mākslinieka daiļradē, mākslas darba saglabātības stāvoklis, paredzamais izmantošanas mērķis (pastāvīgā ekspozīcija, izstādes, pētniecība utt.), iegādes izmaksas u. c. kritēriji.

9) vai, ņemot vērā publiskoto informāciju saistībā ar R. Čikvaidzes gleznu cenām, negatavojaties lūgt iespēju atkārtoti novērtēt šo darbu?

Lēmumu par komisijas atkārtotu sasaukšanu var pieņemt pasūtītājs, šai gadījumā Valsts kanceleja. Tā kā savu viedokli negatavojos mainīt, atkārtotas izvērtēšanas gadījumā manā vietā komisijā būtu jāaicina cits eksperts.

10) vai uzskatāt, ka savu eksperta darbu esat veikusi labi? Vai negatavojaties valstij atdot atpakaļ 70 eiro, kas Jums saskaņā ar uzņēmuma līgumu pienākas par eksperta pienākumu veikšanu?

Uzskatu, ka savu eksperta darbu esmu veikusi labi un godprātīgi, neizslēdzot subjektivitāti savos vērtējumos. Pēc pasūtītāja pieprasījuma esmu gatava atmaksāt saņemto finansējumu.

11) vai neuzskatāt, ka, novērtējot minēto darbu par 20 eiro, esat veicinājusi Latvijas valsts apzagšanu?

Nē, neuzskatu. Savus pienākumus es pildīju pēc vislabākās izpratnes, neveicot nekādas darbības pret Latvijas valsts un sabiedrības interesēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...