MAN PIETIEK jeb par pašreizējo maksātnespējas procesa administratora situāciju
Erlends Baļķens10.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 6. jūnijā man bija tā “laime” piedalīties administratoru kvalifikācijas eksāmenā. Lai gan kā skolnieks, students, advokāts, personas datu aizsardzības speciālists un arī administrators esmu kārtojis vairākus eksāmenus, taču administratora kvalifikācijas eksāmens manā dzīvē bija unikāls. Pirmo reizi es eksāmenam vispār negatavojos, un man eksāmena rezultāti bija dziļi vienaldzīgi. Taču pēc rezultātu uzzināšanas, ka esmu tos veiksmīgi nokārtojis, sapratu, ka esošo situāciju vismaz nākamos divus gadus es vairs paciest nevēlos.
Vai man vienīgajam liekas, bet esošā situācija jau gadiem vairs nav normāla. Es nevaru brīnīties un tajā pašā laikā vairs neesmu gatavs samierināties, kā mūsu administratoru Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības tiek atklāti ignorētas un mīdītas ar kājām.
Pat 21.12.2015. Satversmes tiesas spriedumā Nr. 2015-03-01 paustās atziņas, kas jāievēro visām tiesām, Maksātnespējas kontroles dienestam, Tieslietu ministrija un Saeimai, tiek atklāti ignorētas. Satversmes tiesas spriedums un tajā paustās atziņas ir saistošs viss kopumā un ne tikai tā rezultatīvā daļa!
Jau ilgu laiku es Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) Twitter kontā izsaku neapmierinātību ar esošo situāciju, iebilstot par pausto MKD tvītu. Taču jāsecina, ka esmu vienīgais un tāpēc iespējams nepamanīts kritiskais viedoklis.
Nesen kādā publiskajā medijā (tagad neatminos) mūsu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauda gandarījumu, ka maksātnespējas reforma virzās ļoti labi. Visgrūtāk esot bijis ar valsts amatpersonas statusu noteikšanu, bet pēc tam pretdarbība esot mazinājusies, un tagad viss norit raiti.
Pēc eksāmena nokārtošanas es esmu pieņēmis lēmumu tomēr reāli pretoties esošajai antikonstitucionālajai situācijai un kā pirmo bezdelīgu nolēmu atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa administrēšanas situācijās, kad nav mantas, jo tam es neredzu ekonomisku pamatu. Tas pie reizes arī apdraud manu - gan administratora, gan advokāta neatkarību, tai skaitā finansiālo. Pielikumā pievienoju pieteikumu tiesai. Jau tagad piekrītu, ka, ja kāds kolēģis izmantos manis pausto pieteikumā, es par to pretenzijas necelšu.
Turklāt man nav pieņemams, ka manus datus MKD, veidojot kaut kādas pretlikumīgas risku grupas, izmanto bez jebkāda likumīga pamata. Lai gan zinu, ka esmu zema riska administrators, tomēr tas nemaina lietas būtību. Pielikumā pievienoju pieprasījumu MKD. Jau tagad piekrītu, ka, ja kāds kolēģis izmantos manis pausto pieprasījumā, es par to pretenzijas necelšu.
Turklāt es vēlos kritiski izteikties par Administratoru asociācijas (AA) valdes un padomes darbu. Es pa šiem gadiem (no 2008. gada) esmu saskatījis tikai vienu pozitīvu lietu AA darbībā. Un, proti, 13.06.2018., mūsu kolēģis Kaspars Novicāns LTV1 raidījumā “Tieša runa” informēja, ka administratori vidēji mēnesī nopelna 300-350 EUR. Minētais raidījuma vadītājam bija šoks, un tā tam bija arī jāpaliek.
Taču pēc tā Maksātnespējas administrācijas amatpersona raidījuma vadītājam jautāja: „Vai jūs strādātu par 300 EUR lielu atlīdzību?”, kas, domāju, lielai daļai skatītāju ļāva izdarīt secinājumus, ka kolēģis Kaspars Novicāns melo. Diemžēl kolēģis uz šādu atklātu MNA amatpersonas demagoģiju nereaģēja un sēdēja kā ūdeni mutē paņēmis. Uz šādu demagoģiju bija jāreaģē asi un pārliecinoši, jo mēs visi zinām, ka kolēģa teiktais ir absolūta taisnība!
Kārtējā pļauka mums ir grozījumi, kas stājās spēkā 01.07.2018., ar kuriem darba mums būs vairāk (pārskati mums no 01.01.2019., būs tagad jāsniedz katru mēnesi ceturkšņa vietā), bet atlīdzība mazāka. Kārtējais komunisms!
Ja mēs neko nedarīsim, tad mūsu tiesības tikai un vienīgi pasliktināsies un neviens par mums necīnīsies, tikai mēs paši.
Jau tagad esmu nolēmis, ka mans nākošais individuālais solis būs pieteikuma iesniegšana Satversmes tiesā par MNA likuma 169. panta un 171. panta atzīšanu par spēkā neesošu tiktāl, cik tas man (līdz ar to visiem kolēģiem) nenodrošina profesijas atbildībai, pienākumiem un zināšanām cienīgu atlīdzību (formulējums vēl tiks precizēts). Esmu gatavs no sevis šim ziedot nedēļu sava dārgā laika un manu intelektuālo īpašumu visu mūsu labā.
Taču es ceru, ka arī kāds cits kolēģis arī pienesīs savu pienesumu mūsu kopējā labā, jo brīnumi ir sastrādāti ļoti daudz. Piemēram, kāpēc mēs esam tie, kas kvalifikācijas eksāmenus kārto 2,5 reizes biežāk, nekā to dara notāri un ZTI? Ienākumi mums mazāki, izdevumi par eksāmeniem lielāki (jākārto 2,5 reizes biežāk). Vai tas ir normāli, ka es sava amata darbības laikā (2 gadi) nevaru paspēt iztiesāties par kādu darījuma apstrīdēšanu un piedziņu un līdz ar to nopelnīt sev atlīdzību. Tagad esošajā situācijā nav jēgas pat uzsākt prasības tiesvedību, jo kāda jēga tiesāties, ja augļus noplūks nākošais administrators?
Tāpēc es visus kolēģus uzaicinu droši un bezbailīgi aizstāvēt savas konstitucionālās tiesības ar publiska viedokļa paušanu Twitter vai citos sociālajos tīklos, kas dos iespēju mums kļūt pamanītiem un uzklausītiem, kā arī uzaicinu sniegt Satversmes tiesā konstitucionālās sūdzības.
P.S. Vispār šis būtu nevis katra individuāla administratora realizējama iniciatīva, bet gan AA valdes koordinējama (valdes plāna sastādīšana par konkrētām darbībām, piem.: par ko un kas sniedz ST sūdzības) darbība.
Attēlā - maksātnespējas nozari joprojām "pārraugošais" tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
