Man ir cits viedoklis!

1947.gadā Izraēla uzsāka Palestīnas iedzīvotāju etnisko tīrīšanu, sauktu par Nakba. Kā informēja Apvienoto Nāciju Palestīnas Komisija savā ziņojumā 1948.gada 20.aprīlī, „sievietes un bērni tika izģērbti, fotografēti, tad nogalināti ar automātiskiem ieročiem... Kopumā ciematā tika noslepkavoti 200 sieviešu, bērnu un vīriešu”... Šādu etniski tīrītu ciematu Palestīnas teritorijā bija simtiem.

1982. gada 16.-18. septembri Izraēlas armija ielenca Sabras un Šantilas palestīniešu bēgļu nometnes Libānā. 19. septembrī nometnes sasniedza vairāki neatkarīgi novērotāji.

Viņu vidū bija norvēģu žurnālists un diplomāts Gunārs Flakstads un amerikāņu New York Times korespondente Dženeta Lī Stīvensa, kas vēlāk liecināja par redzēto - simtiem mirušo gulēja ielās, un daudzi ķermeņi bija sakropļoti, zēnus kastrēja.

"Es redzēju mājās mirušas sievietes ar savilktiem svārkiem līdz viduklim un izplestām kājām, desmitiem nošautu jaunu vīriešu, bērnus ar pārgrieztām rīklēm, grūtnieces ar uzšķērstiem vēderiem un viņu acis, joprojām atvērtas, melnēja klusā šausmu kliedzienā, neskaitāmi zīdaiņi un mazuļi, kas bija sadurti vai saplēsti un izmesti uz atkritumu kaudzēm," laikrakstā New York Times rakstīja Stīvensa.

Saskaņā ar Sarkanā Krusta datiem šajās nometnēs tika nogalināti līdz 1500 cilvēku. Atbildīgie par slaktiņu - toreizējais aizsardzības ministrs un vēlākais premjerministrs Ariels Šarons, ģenerālštāba priekšnieks Rafaels Ejtans un militārās pretizlūkošanas komandieris Amans. Tā gandrīz septiņdesmit gadus, dienu no dienas rīkojas Izraēla.

Izraēlas armija pašlaik pēc Izraēlas valsts augstāko amatpersonu rīkojuma Gazas sektorā veic kara noziegumus - tīši, ar nolūku apšaudot slimnīcas, ANO skolas, kristiešu baznīcas, mošejas ar starptautiskās konvencijās aizliegtajiem ieročiem - napalmu un fosfora šāviņiem tīši, ar nodomu slepkavojot civiliedzīvotājus.

Atgādinājumam Eiropas Parlamenta Rezolūcijā par divu valstu risinājuma izredzēm Izraēlai un Palestīnai 2022/2949 (RSP) teiktais:

- Izraēlas Valsts turpina okupēt palestīniešu teritoriju un liedz palestīniešiem viņu tiesības uz pašnoteikšanos, tādejādi pārkāpjot ANO Ģenerālās asamblejas 1947. gada 29. novembra rezolūciju Nr. 181 (II)

- pēc Palestīnas sadalīšanas 1948. gadā, kas noveda pie vairāk nekā 400 palestīniešu pilsētu un ciematu iznīcināšanas šajā procesā, kas pazīstama kā Nakba, kā arī 1967. gada Sešu dienu kara rezultātā ANO ir reģistrējusi vairāk nekā 5,6 miljonus palestīniešu bēgļu, no kuriem daudzi turpina dzīvot nometnēs Rietumkrastā, Gazas joslā, Jordānijā, Sīrijāun Libānā;

- Izraēla turpina Sirijas un Libānas teritorijas militāro okupāciju Golānas augstienē un Šebas saimniecībās, ko tā ir okupējusi kopš 1967. gada;

- Izraēlas iestādes ir atteikušās pildīt savas saistības kā okupācijas vara saskaņā ar Ženēvas konvencijām un turpina liegt tādas pamatvajadzības kā medicīnisko aprūpi vai pajumti Palestīnas iedzīvotājiem;

tā kā pastāvīga apdzīvoto vietu paplašināšana Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā ir Ceturtās Ženēvas konvencijas 49. panta pārkāpums, kas aizliedz jebkurai okupācijas varai pārvietot savus iedzīvotājus uz teritoriju, kuru tā okupē;

tā kā Izraēlas Valsts ir noteikusi sistēmu ar dažādiem tiesību un pienākumu kopumiem cilvēkiem, kas apdzīvo vienu teritoriju, atkarībā no viņu nacionālās vai etniskās izcelsmes;

tā kā palestīniešu, izraēliešu un starptautiskās organizācijas šo sistēmu ir vairākkārt aprakstījušas kā aparteīdu;

- Izraēla kopš 2007. gada ir pakļāvusi Gazas joslu sauszemes, gaisa un jūras blokādei, kas ir smagi ietekmējusi vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļus; tā kā šī blokāde ne tikai aptur cilvēku pārvietošanos, bet arī ierobežo viņu piekļuvi pamatprecēm, ierobežojot patēriņa preču, tostarp pārtikas produktu, kancelejas preču, būvmateriālu, kultūras preču vai mājlopu, ievešanu Gazas joslā, kā arī viņu piekļuvi zvejai viņu pašu teritoriālajos ūdeņos;

tā kā blokādes smagā ietekme uz ekonomiku ir radījusi zaudējumus vairāk nekā 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir atkarīgi no kāda ārējā atbalsta veida;

- Izraēlai joprojām ir tieša militāra klātbūtne uz vietas Rietumkrastā, tostarp teritorijās, kurās tā ir oficiāli nodevusi visu kompetenci Palestīniešu pašpārvaldei;

tā kā šo militāro klātbūtni izmanto, lai ierobežotu Palestīnas iedzīvotāju pārvietošanos, patvaļīgi aizturētu un arestētu cilvēkus vai veiktu pārmeklēšanu bez pienācīga procesa vai juridiskām garantijām;

tā kā Izraēlas militāristi Rietumkrastā regulāri izmanto kaujas munīciju pret palestīniešiem;

- vairāk nekā 670 000 Izraēlas pilsoņu nelikumīgi dzīvo Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā izraēliešu izveidotās apdzīvotās vietās okupētajā teritorijā;

tā kā šīs apdzīvotās vietas turpina paplašināties un Izraēlas valdība 2021. gadā ir atļāvusi 14 894 jaunas dzīvojamās vienības uz okupētās zemes;

tā kā šīs jaunās apdzīvotās vietas tiek veidotas plānveidīgi, lai sasniegtu noteiktus mērķus, piemēram, Austrumjeruzalemes izolēšanu no galvenajiem Rietumkrasta apdzīvotajiem centriem;

tā kā šo apdzīvoto vietu vardarbīgie iedzīvotāji turpina sistemātiski uzbrukt Palestīnas iedzīvotājiem;

-Izraēlas okupācijas iestādes turpina sistemātiski un piespiedu kārtā nojaukt palestīniešu mājas, infrastruktūru un pat veselus ciematus, piemēram, nesenajā Masaferas Jatas lietā, kas ir teritorija, kurā dzīvo vairāk nekā 700 palestīniešu un kuru militārpersonas plāno konfiscēt savām vajadzībām;

tā kā Izraēlas iestādes šogad līdz šim ir nojaukušas 65 struktūras, tostarp skolas un cita veida kopienas pamatcentrus;

tā kā astoņas no šīm struktūrām bija saņēmušas ES finansējumu;

- 1,9 miljoni palestīniešu ar Izraēlas pilsonību dzīvo starptautiski atzītās Izraēlas valsts robežās un, neraugoties uz to, ka viņi veido 21% no iedzīvotāju kopskaita, viņiem pieder mazāk nekā 3% zemes; tā kā Izraēlas iestādes ir apstiprinājušas diskriminējošus pasākumus pret šiem pilsoņiem, kuru rezultātā ir konfiscēts viņu īpašums, viņiem ir aizliegts dzīvot noteiktās pilsētās un ciematos vai ir atteikts atzīt viņu ciematus un tādējādi liegta piekļuve pamatpakalpojumiem;

- Izraēlas cietumos atrodas 4760 palestīniešu politiskie ieslodzītie; tā kā to skaitā ir 160 bērni; 81% palestīniešu bērnu, kurus aizturējušas Izraēlas iestādes, piedzīvoja fizisku sišanu, 89% piedzīvoja verbālu vardarbību, 52% izteica draudus par kaitējuma nodarīšanu viņu ģimenēm, un 47% tika liegta iespēja sazināties ar advokātu;

- 820 palestīnieši ir ievietoti tā dēvētajā “administratīvajā aizturēšanā”, proti, aizturēti bez jebkādām zināmām apsūdzībām vai jebkāda veida pienācīga procesa;

- Izraēlas militāristi, pildot savus pienākumus, kopš 2000. gada ir nogalinājuši 32 žurnālistus, tostarp pazīstamo AlJazeera korespondenti Shireen Abu Akleh, kuru 2022. gada 11. maijā nogalināja Izraēlas aizsardzības spēki ar šāvienu galvā;

- Izraēlas okupācijas iestādes lielā mērā ierobežo cilvēktiesību organizāciju un NVO darbu, ieskaitot to darbinieku vajāšanu un aizturēšanu, kā arī reidus to telpās; tā kā Izraēlas Aizsardzības ministrija ir noteikusi sešas plaši pazīstamas palestīniešu cilvēktiesību organizācijas un pilsoniskās sabiedrības grupas (Addameer, Al-Haq, Defence for Children International — Palestīna, Lauksaimniecības darba komiteju savienība, Bisan pētniecības un izstrādes centrs un Palestīniešu Sieviešu komiteju savienība) par teroristu organizācijām;

tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs un ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir nosodījuši šo rīcību kā mēģinājumu apklusināt palestīniešu pilsonisko sabiedrību;

- Izraēlas iestādēm ir pilnīga kontrole pār informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) Palestīnas teritorijā;

tā kā palestīnieši uzskata, ka viņu vārda brīvību un tiesības uz privātumu pārkāpj masu novērošanas tehnoloģijas, tostarp sejas atpazīšanas kameras, droni un spiegprogrammatūra;

tā kā šīs tehnoloģijas un taktika ne tikai veicina palestīniešu pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju telpas sarukšanu, bet arī apdraud visu palestīniešu labklājību un drošību;

- vairākās dalībvalstīs miermīlīgas solidaritātes izpausmes ar palestīniešiem ir noteiktas par kriminālpārkāpumu;

tā kā tādas pārvaldes iestādes kā pašvaldības, kas ir pieņēmušas demokrātisku lēmumu izbeigt vai neparakstīt līgumus ar uzņēmumiem, kas saistīti ar Palestīnas pastāvīgo okupāciju, ir tikušas pakļautas tiesu iestāžu īstenotai vajāšanai;

- okupācijas varas pienākumiem saskaņā ar Ženēvas konvencijām, tostarp attiecībā uz palestīniešu civiliedzīvotājiem, kurus tās sistemātiski ir pārkāpušas;

atgādina, ka saskaņā ar Ženēvas Konvencijas par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā 49. pantu iedzīvotāju pārvietošana uz Austrumjeruzalemi un Rietumkrastu ir kara noziegums; tādēļ aicina nekavējoties apturēt turpmāku izraēliešu apdzīvoto vietu celtniecību palestīniešu teritorijā un likvidēt esošās apdzīvotās vietas;

uzsver, ka ES un starptautiskajai sabiedrībai ir jāīsteno pasākumi, lai izbeigtu apdzīvoto vietu veidošanas politiku.

No tā secināms, ka Izrēlas Valsts attiecībā uz palestīniešiem, okupēto teritoriju iedzīvotājiem pārkāpj ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1- 13, 17-28 un 30 pantus; Izraēla atsakās pildīt ANO un ES pieņemtās tai saistošās rezolūcijas.

Ņemot vērā, ka pasaulē tikai viena valsts - Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk ASV), sākot no 1947. gada, konsekventi, ar ieročiem un finansu līdzekļiem atbalsta Izraēlas noziegumus un tās veikto genocīdu, arī pašlaik ASV destabilizē situāciju reģionā, tādejādi pilnīgi atklāti demonstrējot atbalstu Izraēlas valsts veiktajiem kara noziegumiem; bez tam, ņemot vērā, ka ASV pēdējo trīsdemit gadu laikā uzsākusi desmit karus, noslepkavojusi sešus miljonus civiliedzīvotāju.

Īss ieskats ASV pēdējo gadu agresijās - 2011.gads Sīrija, Lībija, Tunisija, Ēģipte, Jemena; 2003.gads - Irāka; 2001.gads - Afganistāna; 1994.gads - Haiti; 1992.gads - Somālija; 1898.gads - Panama; 1983.gads - Grenāda....

Izmantojot iespēju, aicinu Saeimu:

- Atzīt Izraēlas valsti un ASV par teoristiskām organizācijām,

- Nekavējoties pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Izraēlas valsti un ASV,

- Uzdot Ministru Kabinetam neatliekami sagatavot pasākumus, lai arestētu šo teroristisko organizāciju, tās pilsoņu un uzņēmumu mantu, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā.

Novērtē šo rakstu: