Maksātnespējas administratoru asociācijas vadītāja apņēmība zūd, kad runa ir par paša partneri

Šajā spriedumā, kas saistīts ar Pietiek daudzkārt aprakstīto Winergy lietu, par maksātnespējas administratora Jurkāna rīcību izteikts šāds izteikti kritisks viedoklis:

"Administratoram bija jāpievērš īpaša uzmanība apstākļiem, kas radīja šaubas par parādnieka un, iespējams, saistīto personu godprātību, lai nepieļautu pretlikumīgu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un ļaunprātīgu tā izmantošanu.

Tas vien, ka administratora rīcībā nonāk ziņas, kas liecina par iespējamu fiktīvu darījumu, ir pietiekams pamats, lai jo īpaši skrupulozi izvērtētu konkrēta darījuma apstākļus un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos spertu visus iespējamos soļus, nepieļaujot ļaunprātību no iesaistīto personu puses. Vēl jo vairāk, kad šādu ziņu avots ir spēkā stājies tiesas nolēmums."

Faktiski Augstākās tiesas spriedumā norādīts, ka Jurkāna rīcība raksturojama kā tāda, kas diskreditē tiesu varu:

"Nav pieļaujama tādu apstākļu pastāvēšana, kas kreditoram vai citām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām varētu radīt pamatotas šaubas par administratora objektivitāti. Šādu apstākļu pastāvēšana ne tikai apdraud attiecīgā procesa likumīgu un efektīvu norisi, bet arī grauj uzticību maksātnespējas sistēmai kopumā. Jāuzsver, ka maksātnespējas administratorus ieceļ tiesa.

Tāpēc jebkuri apstākļi, kas liek apšaubīt administratora neitralitāti procesā, netiešā veidā diskreditē arī tiesu varu, ar kuras izdotu varas mandātu administrators darbojas attiecīgajā procesā."

Taču Ceram, kas ir deklarējis savu kā Maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja gatavību asi un principiāli iestāties par administratoru godprātīgumu, gadījumā, kad runa ir par viņa partneri Jurkānu, ir garāks un izvērstāks skaidrojums, - viņš norobežojoties tikai no ļaunprātīgas rīcības. Publicējam Cera skaidrojumu pilnībā tāpat kā Augstākās tiesas spriedumu:

- Vai tad mēs rakstījām par norobežošanos no negodprātīgiem administratoriem? Tāds tur bija virsraksts?

- Es citēšu precīzi: virsraksts ir - "Administratori pieņem Ētikas kodeksu un norobežojas no ļaunprātīgajām maksātnespējām". Tālāk tekstā: "Administratoru asociācija vienlaicīgi vēlas norobežoties no maksātnespējas procesu izmantošanas ļaunprātīgiem mērķiem un izvairīšanās no saistību izpildes. Maksātnespējas procesa administratora profesionālajai darbībai ir jāvairo uzticība profesijai."

- Protams, ka norobežojas no ļaunprātīgiem gadījumiem, bet ļaunprātīgs gadījums ir tad, ja kāds konstatē, ka administrators ir izdarījis pārkāpumu maksātnespējas procesā. Šajā spriedumā, cik es zinu, tiesa ir norādījusi uz motīviem, kāpēc atceļ tiesas lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un tiesas lēmumu par administratora iecelšanu, bet šis lēmums nav par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas dēļ pārkāpumiem vai ļaunprātībām, kas ir juridiskas nianses.

Šeit ir ļoti daudz argumentu. Šajā tiesas spriedumā, manuprāt, ne viss ir pilnīgi precīzi, jo administratoram ir zināms tiesību un pienākumu loks, kas izriet no maksātnespējas likuma tajā redakcijā, kāds ir spēkā tajā brīdī, kad administrators kaut ko veic. Un to es esmu uzsvēris vairākkārtīgi, ka maksātnespējas likumā, kādā tas bija spēkā līdz šā gada 1.martam, administratoram nebija tiesības vērtēt tiesiskās aizsardzības procesā pieteikto kreditoru prasību pirmšsķietamo ticamību vai neticamību.

Cik es zinu, administrators Jurkāns šajā lietā bija savā atzinumā norādījis, ka ir izteiktas šaubas par atsevišķu kreditoru pieteikumiem. Pat, ja viņš gribētu darīt ko vairāk, šādas tiesības no likuma neizriet.

Protams, ka Augstākā tiesa, kad skatās lietu kopsakarībā ar dažādiem publiskiem argumentiem, kas ilgstošu laiku uzmācīgi ir publiskoti, protams, ka viņi var paskatīties arī savādāk un pateikt, ja reiz sekas ir tādas, kā pati tiesa ir izspriedusi, tad kādai personai to pirms tam arī vajadzēja redzēt. Bet šeit ir jāņem vērā tas pilnvaru apjoms, kas ir administratoram. Redzot kaut ko, kas varbūt īsti neatbilst viņa viedoklim, kas ir īsti pareizi, viņam līdzšinējā likuma redakcijā nebija paredzēts nekāds rīcības mehānisms. Šī iespēja vairāk tika likta uz tiesu, it sevišķi tā, kā tas ir šajā gadījumā, kad administrators, cik es zinu, bija atzinumā norādījis uz kreditoru iebildumiem par citu kreditoru prasījumiem. Tas būtu viens moments.

Otrs moments – pārmetums ir bijis par to, ka administrators ir vai nav padziļināti vērtējis tiesas nolēmumus. Ne jau vienkāršu kreditora pieteikumu, bet kreditors ir pieteicis savu prasījumu, balstoties uz citas tiesas spriedumu. Kur mēs nonākam? Par to arī advokātu kolēģija bija Tieslietu ministrijai izteikusi iebildumus, kur mēs nonākam. Administratoram liek apšaubīt tiesas nolēmumu.

Ja tiesa ir taisījusi nolēmumu, ka atzīmi reģistrē, kā var dot administratoram tiesības apšaubīt tiesas nolēmumu. No 1.marta likumā tas ir ielikts, un tad administrators tā arī darīs. Līdz šā gada 1.martam administratoram tādu tiesību nebija. Šeit zūd robeža starp to, ko administrators drīkstēja darīt un ko drīkstēs darīt no 1.marta. no 1.marta administratora rīcībā ir doti ļoti nopietni ieroči, lai šajā stadijā, kas saucas atzinums par tiesiskās aizsardzības procesu, lai viņš padziļināti vērtētu kreditoru pieteikumus. Līdz šim tādu tiesību nebija.

Tagad administrators savā atzinumā var iekļaut to, vai kreditora prasījums šķiet vai nešķiet pirmsšķietami pamatots. Līdz šim tāda tiesība administratoram nebija. To varēja norādīt, bet ne izslēgt, un tas bija uz tiesas pleciem. Tiesa to konstatēja, ka ir strīds par tiesībām uz prasījumu, tad tiesai bija iespēja Civilprocesa likuma ietvaros atlikt šāda plāna apstiprināšanu vai atteikt. Šeit ir jāskatās, kādas ir tiesības katrai pusei un tiesai.

- Vai es pareizi saprotu, ka šajā situācijā jūs nedomājat norobežoties no administratora Jurkāna?

- Nē, es šeit nedomāju fizisku norobežošanos, tas ir tāds vispārējs termins, bet norobežošanās no administratoru iespējamiem pārkāpumiem, ko ir izteikusi Administratoru asociācija, vairāk ir domāta tādā veidā, ka katrs administrators, kura pārkāpums tiek konstatēts, pats par to arī atbild ar savu sertifikātu.

Administratoru asociācijas norobežošanās vairāk ir domāta tādā veidā, ka asociācija neuzņemsies publiski vainu par to, ka viens administrators ir kaut ko izdarījis, iespējams, nepareizi. Priekš tā pastāv uzraudzības kārtība.

Asociācijai nav uzraudzības kārtība pār atsevišķiem administratoriem. Tā ir Maksātnespējas administrācijai un tiesai. Ja Maksātnespējas administrācija vai tiesa konstatē administratora vainu un atbildību par pārkāpumiem, tad likumā paredzētos gadījumos asociācija anulē šim administratoram sertifikātu. Tā norobežošanās ir vairāk tā, ka asociācija paļaujas uz uzraugošo iestāžu atbildību.

Mēs paši esam likumdevējam norādījuši, ka varbūt nepieciešams paplašināt uzraudzības tiesības tieši Administratoru asociācijai kā pašpārvaldei, dzirdīgas ausis neesam saņēmuši. Mums neviens nedod tiesības uzraudzīt savus biedrus un viņu sodīšanu, bet tajā pašā laikā publiski un arī Tieslietu ministrijas ietvaros mēs dzirdam pārmetumus Administratoru asociācijai, kura pieļaujot šādas situācijas. Ļoti ērti tiem, kas uzrauga. Ja nevar atklāt to, kā nav, tad podziņas pārslēgt uz Administratoru asociāciju un pateikt, ka galējā vainīgā ir tā.

Tikai šādā gadījumā netiek ņemts vērā tas, ka Administratoru asociācijai vispār nav instrumentu, lai kaut ko uzraudzītu. Un tas nav noslēpums un mēs to esam publiski pauduši, rakstījuši Saeimas deputātiem. Kad pašreizējais tieslietu ministrs [Dzintars Rasnačs] stājās pie pienākumu pildīšanas, viņš teica, ka būs administratoru reforma, stiprināsim pašpārvaldi līdzīgi kā tiesu izpildītājiem, notāriem.

Gan tiesu izpildītājiem, gan notāriem ir pietiekamas uzraudzības iespējas pār saviem dalībniekiem, bet pagāja trīs mēneši un notika maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome, ministrs atnāca un pateica – nē, šāda reforma nebūs vismaz tuvākos sešus gadus.

Lieta Nr.C27144014 SPC - 5/2015

SPRIEDUMS Rīgā 2015. gada 20.februārī

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā: tiesnese referente A.Vītola tiesnese V.C&ule tiesnese E.Vernuša

izskatīga rakstveida procesā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Ceņtra rajona tiesas 2014.gada 15.augusta spriedumu un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.augusta lēmumu SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā.

Aprakstošā daļa

[1]  SIA „Winergy" 2013.gada 13.maijā noslēgusi līgumu ar OU „Firepower" par 13 vēja ģeneratoru pirkumu par pirkuma maksu EUR 35 100 000. Puses vienojušās, ka pirkuma maksas daļu EUR 33 600 000 pircēja samaksās pārdevējai līdz 2014.gada l.janvārim, ģeneratori tiks piegādāti ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.jūlijam, bet atlikusī pirkuma maksas daļa EUR 1 500 000 pircējai jāsamaksā pēc pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas.

[2]  SIA „Winergy" 2013.gada 6.jūnijā iesniegusi tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, norādot, ka parādnieka rīcībā esošie finanšu līdzekļi Ls 284 666 nav pietiekami īstermiņa kreditoru saistību Ls 15 146 946 izpildei, ko apliecina bilance uz 2013.gada 31.maiju.

[3]  Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra spriedumu SIA „Winergy" pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu noraidīts, SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības process izbeigts.

Tiesa konstatējusi, ka SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā kā nodrošinātie kreditori norādīta AS „Norvik banka" (kreditora prasījums Ls 11 621 569,25 jeb 32,02 % ), kas saskaņojumu tiesiskās aizsardzības pasākumu plānam nav devusi, un OU „Firepower" (kreditora prasījums Ls 24 668 420, 40 jeb 67,98 %, pamats -2013.gada 13.maija pirkuma līgums par ģeneratoru piegādi), kas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu saskaņojusi. Tiesa atzinusi, ka OU „Firepower" kreditora statusa nav, jo ģeneratori nav piegādāti, saistību izpildes termiņš nav iestājies, un OU „Firepower" nevar tikt atzīta arT par nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē. Turklāt 2013.gada 13.maija pirkuma līguma noslēgšana neilgi pirms tiesiskā aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas liecina par parādnieka negodprātīgu rīcību. Lietas faktisko apstākļu un pierādījumu izvērtējums ir pamats secinājumam, ka 2013.gada 13.maija pirkuma līguma noteikumi neatbilst normālai komercpraksei, parādnieks un kreditors rīkojušies saskaņoti, lai radītu neesošu kreditoru. Tādējādi tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns nav atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nodrošināto kreditoru grupā, kas ir patstāvīgs pamats tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma noraidīšanai.

[4]  Pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra sprieduma taisīšanas SIA „Winergy" un OU „Firepower" 2013.gada 2.oktobrī noslēgušas notariāli apliecinātu līgumu par parāda samaksu, nosakot, ka SIA „Winergy" un galvinieki SIA „Njord", SIA „Venti", SIA „Stribog" solidāri kā kopparādnieki apņemas samaksāt OU „Firepower" saskaņā ar 2013.gada 13.maija pirkuma līgumu pirkuma maksu EUR 35 100 000 jeb Ls 24 668 420,40 līdz 2013.gada 7.oktobrim. Līgumā paredzēts, ka saistību neizpildes gadījumā kreditors ir tiesīgs piedzīt parādu no parādnieka atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

[5]  Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2013.gada 18.oktobra lēmumu nodota bezstrīdus piespiedu izpildīšanai parāda Ls 24 668 420,40 samaksa pēc 2013.gada 2.oktobra notariālās vienošanās, un uz šī lēmuma pamata zemesgrāmatā SIA „Winergy" piederošajiem nekustamajiem īpašumiem par labu OU „Firepower" 2013.gada 29. un 30.oktobrī nostiprinātas hipotēkas.

[6]  SIA „Winergy" 2014.gada 14.maijā iesniegusi tiesā jaunu tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, norādot, ka parādniekam nepietiek līdzekļu, lai segtu īstermiņa saistības, kas pēc bilances ir EUR 47 888 536, kā arī nodokļu parādu EUR 693 742, jo pieejamie apgrozāmie līdzekļi ir tikai EUR 2 371 680. Turklāt AS „Norvik banka" 2014.gada 14.apfīlī paziņojusi par komercķīlas tiesības izlietošanu uz parādnieka saistību izpildei ieķīlāto mantu.

Ievērojot šos apstākļus, SIA „Winergy" lūgusi ierosināt tās tiesiskās aizsardzības procesu, kas dotu iespēju nokārtot uzņemtās saistības. Norādījusi, ka Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai nepastāv.

[7]  Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2014.gada 15.maija lēmumu ierosināts SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības process.

[8]  SIA „Winergy" 2014.gada 16.maijā noslēgusi vienošanos ar sertificētu maksātnespējas procesa administratoru Jāni Jurkānu par to, ka viņš veiks administratora pienākumus SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesā, piedaloties plāna izstrādē un sniedzot atzinumu par plānu.

[9]  SIA „Winergy" 2014.gada 1 .augustā iesniegusi tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kam nodrošināto kreditoru grupā 2014.gada 24.jūlijā saskaņojumu devusi OU „Firepower", galvenais prasījums ir EUR 35 100 000 jeb 67,97% no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas (sk. lietas 6.sējumu 153.lpp.), kā ari Valsts ieņēmumu dienests, galvenais prasījums ir EUR 176 695,05 jeb 0,34% no kopējās nodrošināto kreditoru prasījumu summas, bet nenodrošināto kreditoru grupā - OU „Sompa Team", OU „Team Glory", OU „Firepower" un Valsts ieņēmumu dienests, kuru galvenie prasījumi kopā veido 68,46% no kopējās balsstiesīgo nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas.

Savukārt nodrošinātais kreditors AS „Norvik banka" iesniegusi iebildumus par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu {sk. lietas 2.sējumu 8.-20.lpp., lietas 5.sējumu 244.-250.Ipp., 7.sējumu 2.-14.Ipp.).

[10]            Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.augusta lēmumu par SIA „Winergy" administratoru iecelts sertificēts administrators Jānis Jurkāns.

[11]            Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 15.augusta spriedumu pieteikums apmierināts un pasludināta SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, nosakot termiņu procesa īstenošanai - divi gadi, par administratoru iecelts sertificēts administrators Jānis Jurkāns, uzskaitīta konkrēta ieķīlātā manta, uz kuru attiecināmi ierobežojumi nodrošinātajiem kreditoriem, tai skaitā AS „Norvik banka", kuras prasījuma tiesības pret SIA „Winergy" nodrošinātas ar pirmās kārtas komercķīlu un pirmajām hipotēkām, īstenot savas tiesības.

Tiesa atzinusi, ka SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir izstrādāts atbilstoši Maksātnespējas likuma 38., 40., 42.panta prasībām, tostarp plānu atbilstoši Maksātnespējas likuma 42.panta trešajai daļai ir saskaņojis minētajā normā noteiktais kreditoru vairākums (t.i., nodrošinātie kreditori - OU „Firepower" un Valsts ieņēmumu dienests, kuru kopējais prasījums veido 68,32% no nodrošināto kreditoru prasījumiem, kā arī nenodrošinātie kreditori - OU „Firepower", Valsts Ieņēmumu dienests,

OU „Sompa Team", OU „Team Glory", kuru kopējie prasījumi veido 68,46% no nenodrošināto kreditoru prasījumiem, tas ir vairāk nekā pusi).

Pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra sprieduma apstākļi ir būtiski mainījušies, jo ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2013.gada 18.oktobra lēmumu nolemts nodot bezstrldus piespiedu izpildīšanai SIA „Winergy" saistības pret OU „Firepower" un Civilprocesa likums nedod tiesības Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, izskatot tiesiskās aizsardzības procesa lietu, atkārtoti izvērtēt darījumus, par kuriem savu viedokli jau izteikusi cita tiesa un pieņēmusi nolēmumu, kas ir spēkā un nav atcelts.

Plānā pamatoti nav ietvertas saistības pret AS „Norvik banka" par EUR 18 212 927,09 pēc 2012.gada 21.februāra galvojuma Nr.l, jo ar Baltijas Apvienotās šķīrējtiesas 2013.gada 19.marta spriedumu, kurš ir galīgs, neapstrīdams, izpildāms un ekskluzīvs, galvojums atzīts par spēkā neesošu, un tādējādi arī AS „Norvik banka" celtā prasība par galvojuma līguma izpildi vispārējās jurisdikcijas tiesā ir acīmredzami nepamatota.

Administrators atzinis, ka plāns atbilst Maksātnespējas likumā noteiktajām prasībām, tostarp 38., 40. un 42.pantam. Plānā minētais pamatojums tam, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, ir lielāks nekā šo kreditoru ieguvums gadījumā, ja parādniekam plāna apstiprināšanas brīdī tiktu pasludināts maksātnespējas process, ir pamatots un pietiekams.

Spriedums pamatots ar Maksātnespējas likuma 53. un 54.pantu, Civilprocesa likuma 341. pantu un tas kā nepārsūdzams stājies likumīgā spēkā.

[12] Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.augusta lēmumu un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 15.augusta spriedumu Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedzis protestu, kurā, norādīdams uz materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, lūdzis lēmumu un spriedumu atcelt un pieteikumu nodot jaunai izskatīšanai. Protestā minēti šādi argumenti.

[12.1] Tiesa, atzīstot, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns ir saskaņots atbilstoši Maksātnespējas likuma 42.panta trešajai daļai, nepareizi piemērojusi minēto normu, kā arī pārkāpusi Civilprocesa likuma 97.panta pirmo un trešo daļu attiecībā par judikatūrā nostiprināto tiesas pienākumu pārbaudīt, vai tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu saskaņojošo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības.

Nevar piekrist tiesas apsvērumam, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2013.gada 18.oktobra lēmumam ir prejudiciāla nozīme un tas ir šķērslis citu pierādījumu, tostarp nodrošinātā kreditora AS „Norvik banka" iebildumu par SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu, izvērtēšanai.

Tāpat nevar piekrist secinājumam, ka pamatota ir AS „Norvik banka" kreditora prasījuma pēc 2012.gada 21.februāra galvojuma Nr.l neiekļaušana SIA ,,Winergy" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā, jo ar Baltijas Apvienotās šķīrējtiesas 2013.gada 19.marta spriedumu, kurš ir neapstrīdams un ekskluzīvs, galvojums atzīts par spēkā neesošu, un tātad arī AS „Norvik banka" celtā prasība par galvojuma līguma izpildi vispārējās jurisdikcijas tiesā ir nepamatota. Turklāt tiesa, izdarot šādu secinājumu, nav argumentējusi, kāpēc tiesvedība vispārējās jurisdikcijas tiesā lietā par AS „Norvik banka" no galvojuma izrietošo prasījumu būtu vērtējama citādi, nekā tiesvedība lietā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas celto prasību, kuras kreditora prasījums ir norādīts SIA ,,Winergy" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā un ņemts vērā, aprēķinot par plānu nodoto kreditoru balsu skaitu.

Tādējādi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 15.augusta spriedums, kurš nav balstīts uz pierādījumu izvērtējumu atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām, neatbilst arī Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktajam tiesiskuma un pamatotības kritērijam.

[12.2] Vienlaikus minēto iemeslu dēļ un kā neatbilstošs Maksātnespējas likuma 35.panta otrajai daļai, atceļams ari Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.augusta lēmums, ar kuru sertificēts administrators Jānis Jurkāns iecelts par SIA ,,Winergy" administratoru.

[13]            Paskaidrojumus par protestu iesnieguši SIA ,,Winergy" un SIA ,,Winergy" administrators Jānis Jurkāns, norādot argumentus, kuru dēļ uzskata protestu par nepamatotu un lūdz to noraidīt.

Motīvu daļa

[14]            Pārbaudījis lietas materiālus un apsvēris protestā minētos argumentus, Civillietu departaments atzīst, ka spriedums un lēmums atceļami.

[15]            Tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi - veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses, savukārt tā īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku un kreditoriem par pasākumiem parādnieka maksātspējas atjaunošanai.

Lai tiesiskās aizsardzības process būtu sekmīgs, ir nepieciešami divi pamatelementi.

Pirmkārt, ir jābūt skaidram un reālam plānam, kā panākt, lai parādos iestigušais komersants atkal sāk strādāt ar peļņu. Un, otrkārt, ir nepieciešams kreditoru atbalsts komercdarbības turpināšanai, kuri ne tikai notic komersanta dzīvotspējai, bet ir gatavi ari restrukturizēt savus prasījumus (..)• No praktiskā viedokļa iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā ir iesaistīti lielākie un nozīmīgākie parādnieka kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība (sk. H.Jauja. Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma. Jurista vārds. 22.02.2011., Nr.8 (655) ).

Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšana rada tiesiskas sekas gan parādniekam, gan kreditoriem, un jau ar lietas ierosināšanas bridi stājas spēkā Maksātnespējas likuma 37.pantā norādītās sekas, tostarp aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu (..).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341. panta trešo daļu tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz administratora atzinumu un citiem pierādījumiem, kā ari izvērtējot kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un tas atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Tas nozīmē, ka tiesai jāvērtē ne tikai izstrādātais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un administratora atzinums, bet arī kreditoru iebildumi, ja tādi saņemti.

Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteikts, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta: 1) nodrošināto kreditoru grupā - tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopīgās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas (..), 2) nenodrošināto kreditoru grupā - tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas (..).

Atbilstoši minētajai tiesību normai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir uzskatāms par saskaņotu, ja to ir atbalstījušas abas kreditoru grupas, tādējādi novēršot iespēju vienai kreditoru grupai gūt pārsvaru pār otru. Turklāt likumā paredzētais kreditoru vairākums tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai tiek noteikts nevis pēc kreditoru skaita, bet gan pēc kreditoru galveno prasījumu kopējā apmēra.

[15.1] Konkrētajā gadījumā SIA „Winergy" nodrošinātais kreditors AS „Norvik banka" tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanai iebildusi, norādot, ka OU „Firepower" nav tiesīga īstenot nodrošinātā kreditora tiesības uz SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna saskaņošanu, jo tās kreditora prasījums pamatots ar fiktīvu, neesošu darījumu. Proti, pirkuma līguma noslēgšanas apstākļi un darījuma struktūra, kā arī turpmākā SIA „Winergy" un OU „Firepower" rīcība norāda uz to, ka parādnieka un OU „Firepower" patiesais mērķis bija radīt neesošu nodrošināto kreditoru, lai formāli pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra sprieduma iegūtu Maksātnespējas likuma 42,pantā trešajā daļā nepieciešamo saskaņojumu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam nodrošināto kreditoru grupā. Turklāt AS „Norvik banka" OU „Firepower" kreditora tiesības apstrīdējusi ari prasības kārtībā tiesā 2014.gada 9.jūlijā (sk. lietas 7.sējumu 130.-149.lpp.).

Minētais dod pamatu secinājumam, ka faktiski parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniegts, lai apgrūtinātu un kavētu AS „Norvik banka" ķīlas tiesību izlietošanu un izvairītos no parādsaistību izpildes pret banku.

[15.2]         Viens no tiesiskās aizsardzības procesa vispārējiem principiem ir labticības princips, kas nozīmē, ka procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā (Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punkts).

Tas nozīmē, ka tiesai jāizvērtē, vai parādnieks rīkojies godprātīgi, iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, jo īpaši situācijā, kad šādas rīcības izvērtējumu lūdzis kreditors, norādot arī konkrētus apstākļus, kas, viņaprāt, liecina par vēlmi īstenot pretlikumīgu tiesiskās aizsardzības procesu.

[15.3]         Augstākās tiesas Senāta lēmumā lietā Nr.SPC- 47/2012, Nr.SPC- 48/2013, Nr.SPC- 35/2014 un Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr.SPC- 27/2014 jau atzīts tiesas pienākums pārbaudīt, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu saskaņojošo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības.

[15.4]         Pirkuma līgums, kuru SIA „Winergy" kā pircēja 2013.gada 13.maijā noslēdza ar OU „Firepower" kā pārdevēju, paredz pircējas pienākumu veikt avansa maksājumu EUR 33 600 000 (95,73% no visas pirkuma maksas) bez jebkādas saistību izpildes garantijas vai nodrošinājuma. Turklāt, kā konstatējusi auditorsabiedrība „Deloitte Latvia" 2013.gada 9.septembra ziņojumā, saskaņā ar publiski pieejamo OU „Firepower" 2011.gada pārskatu šīs sabiedrības pamatkapitāls ir EUR 2556, pašu kapitāls - EUR 100 710. OU „Firepower" 2012.gada pārskats nav publiski pieejams, finanšu dati liecina par disproporciju starp OU „Firepower" uzņemtajām saistībām pret SIA „Winergy" un OU „Firepower" finansiālo stāvokli, aktuālās ziņas par OU „Firepower" vispār nav pieejamas.

No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra sprieduma izriet, ka parādnieks, lūdzot īstenot tiesiskās aizsardzības procesu, atsaucies uz operatīvajā bilancē, kas sagatavota 2013.gada 31.maijā, minētajām ziņām, proti, saistībām pret kreditoriem Ls 15 146 946 apmērā, kuru izpilde finansiālo grūtību dēļ nav iespējama. SIA „Winergy" nav norādījusi uz sava finansiālā stāvokļa ievērojamu uzlabošanos vai arī ticamu un drošu ārējā finansējuma piesaistīšanu pēc 2013.gada 3 l.maija.

Savukārt no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 4.novembra sprieduma lietā Nr.C29769013 redzams, ka SIA „Winergy" atzinusi kreditora iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu, kas pamatots ar saistību neizpildi Ls 3790,05 apmērā. Neraugoties uz minēto, 2013.gada 2.oktobrT noslēgts notariāli apliecināts līgums, atbilstoši kuram SIA „Winergy" uzņēmusies saistības samaksāt OU „Firepower" 2013.gada 13.maija pirkuma līgumā norādīto visu pirkuma maksu EUR 35 100 000 piecu kalendāro dienu laikā (faktiski trīs darba dienu laikā).

Tas ļauj secināt, ka SIA „Winergy", noslēdzot šādu vienošanos, apzinājusies gan savu saistību izpildes neiespējamību noteiktajā termiņā, gan OU „Firepower" tiesības jau pēc dažām dienām vērsties tiesā ar pieteikumu par saistību bezstrldus piespiedu izpildīšanu, lai iegūtu nodrošinātā kreditora statusu attiecībā pret parādnieku.

Tāpat lietas materiālos nav ziņu, ka OU „Firepower" ir pārliecinājusies par SIA „Winergy" spēju izpildīt uzņemtās saistības par EUR 35 100 000 maksājumu dažu dienu laikā, kas būtu tikai loģiski, ja darījuma reāla izpilde patiesi gribēta.

SIA „Winergy" darījuma īstenošanai nav veikusi maksājumus, OU „Firerpower" nav veikusi nevienu piegādi, saistību izpilde OU „Firepower" nav paredzēta arī tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā. Turklāt OU „Firepower" atteikusies arī no Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 14.punktā paredzētās atlīdzības nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežošanu tiesiskās aizsardzības procesa laikā.

Minētais pirmšķietami varēja radīt pamatotas šaubas citam nodrošinātajam kreditoram par to, ka paši dalībnieki patiesībā nebija vēlējušies, lai darījumā norādītais gribas izteikums radītu attiecīgajam darījumam piekrītošās tiesiskās sekas, t.i., darījuma dalībnieki mēģinājuši radīt priekšstatu par it kā reāla daryuma esamību, bet patiesībā viņu mērķis bija nevis tiesiski saistīties, bet gan maldināt citas personas, lai OU „Firepower" iegūtu nodrošinātā kreditora statusu ar būtisku ietekmi SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa plāna saskaņošanā.

Taču tiesa, taisīdama spriedumu, ar kuru apmierināts SIA „Winergy" pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, AS „Norvik banka" iebildumu izvērtēšanai pēc būtības vispār nav pievērsusies. Tiesa spriedumā norādījusi vienīgi to, ka pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra sprieduma, ar kuru OU „Firepower" faktiski atzīta par fiktīvu kreditoru, būtiski mainījušies apstākļi. Proti, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2013.gada 18.oktobra lēmumu nolemts nodot bezstrldus piespiedu izpildīšanai komercsabiedrības saistības pret OU „Firepower" un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai nav tiesības izvērtēt darījumus, par kuriem savu viedokli jau izteikusi cita tiesa.

Tiesas apsvērums, ka, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2013.gada 18.oktobra lēmumu, SIA „Winergy" saistības pret OU „Firepower" nodotas bezstrldus piespiedu izpildīšanai, nenozīmē, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis ir vērtējis 2013.gada 13.maija darījumu un 2013.gada 2.oktobrī noslēgto notariāli apliecināto līgumu pēc būtības. Tiesnesis tikai konstatējis, ka 2013.gada 2.oktobra notariāli apliecinātajam terminētajam līgumam ir publiska ticamība, bet nav vērtējis 2013.gada 13.maija un 2.oktobra saistības pamatotību un spēkā esamību, kā tas arī tieši norādīts lēmuma motīvu daļā.

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana var notikt tikai tad, ja to pastāvēšana ir konstatējama ar aktiem, kas norādīti Civilprocesa likuma 400.pantā. Viens no tiem ir notariāli apliecināts terminēts līgums par naudas samaksu (Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punkts).

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu reglamentē Civilprocesa likuma 50.nodaļa. Atbilstoši minētās nodaļas nosacījumiem, izskatot pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, netiek lemts par pieteikuma materiāli tiesisko pamatotību (sk. Senāta lēmumus lietā Nr.SKC-26/2009 un lietā Nr.SKC-46/2009), proti, netiek vērtēta pati saistība pēc būtības.

Tātad tiesneša kompetence šajā tiesvedībā ir izvērtēt dokumentu ticamību un izlemt par to izpildāmību, ņemot vērā Civilprocesa likuma formālās prasības, bet neizvērtējot pašas saistības materiāli tiesiskos pamatus. Prasības tiesvedībā tiesnesis spriež par prasītāja prasījumu pret atbildētāju, savukārt saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedība paredz nodot izpildei saistību pēc noteikta publiski ticama akta. Likums tikai divos gadījumos tiesnesim liek vērtēt izpildāmā akta saturu, proti, tam ir pienākums izvērtēt līgumsoda samērīgumu ar galveno parādu un jāreaģē uz patērētāju tiesības aizskarošiem netaisnīgiem līguma noteikumiem (sal. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29,- 60. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012., 662., 664., 665.lpp.).

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtības mērķis ir nevis regulēt strīdus par tiesībām, bet noteikt vienkāršotu un paātrinātu parāda piedzīšanas procesu (sk Satversmes tiesas 2010.gada 17.maija spriedumu lietā Nr.2009-93-01 (9.1. un 9.4.punkts)).

Juridiskajā literatūrā atzīts, ka, lai arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas institūts vērsts uz civiltiesiskās apgrozības veicināšanu un lietas izskatīšanas vienkāršošanu, tomēr šis mērķis nedrīkst negodprātīgiem kreditoriem un parādniekiem radīt labvēlīgu vidi ļaunprātīgām darbībām (sk. B.Rudevska. Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē. Jurista vārds, 26.07.2011., Nr. 30 (677) ).

Neesot argumentācijai, kas atspēkotu AS „Norvik banka" iebildumus par OU „Firepower" fiktīvā kreditora statusu, kura saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu nodrošināto kreditoru grupā, tiesas atzinumu, ka SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, nevar atzīt par pamatotu.

[16] Tiesa atzinusi, ka SIA ,,Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā pamatoti nav ietvertas saistības pret AS „Norvik banka" par EUR 18 212 927,09 (galvenais prasījums EUR 17 056 346,19) pēc 2012.gada 21.februāra galvojuma Nr.l, jo ar Baltijas Apvienotās šķīrējtiesas 2013.gada 19.marta spriedumu, kas ir galīgs, neapstrīdams, izpildāms un ekskluzīvs, minētais galvojums atzīts par spēkā neesošu un līdz ar to AS „Norvik banka" celtā prasība par galvojuma līguma izpildi vispārējās jurisdikcijas tiesā ir acīmredzami nepamatota.

No lietas materiāliem redzams, ka AS „Norvik banka" prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par galvojuma līgumā ietvertās šķīrējtiesas klauzulas atzīšanu par spēkā neesošu un parāda EUR 18 212 932,77 piedziņu, pamatojoties uz 2012.gada 21.februāra galvojuma līgumu, cēlusi jau 2013.gada 27.decembrī, t.i., vairāk nekā četrus mēnešus pirms konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas, prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta, bet ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu prasība noraidīta. Savukārt no Tiesu informatīvās sistēmas redzams, ka tiesvedība civillietā turpinās, 2014.gada 2.jūnijā iesniegtā apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu saņemta Augstākajā tiesā, lietas izskatīšanas datums apelācijas instances tiesā vēl nav noteikts.

Savus iebildumus par kreditora prasījuma EUR 17 056 346,19 nepamatotu neiekļaušanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā AS „Norvik banka" saistījusi ne vien ar to, ka tiesvedība vispārējās jurisdikcijas tiesā turpinās, bet arī ar to, ka:

1)   šķīrējtiesas spriedumam nav prejudiciālas nozīmes tiesās izspriežamajās civillietās, kā tas norādīts tiesību doktrīnā (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011., 268.lpp.) un judikatūrā (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 24.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-7), (sk. lietas 7.sējumu 8.lpp.);

2)   no Civilprocesa likuma 497.panta otrās daļas un Pārejas noteikumu 65., 66. un 67.punkta jēgas un sistēmiska kopsakara izriet, ka pēc 2013.gada 1.janvāra pastāvīgajā šķīrējtiesā esošs šķīrējtiesnesis var ierosināt šķīrējtiesas procesu un izskatīt to, ja šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs iesniedz Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par attiecīgā šķīrējtiesneša atbilstību Civilprocesa likuma 497.panta otrās daļas prasībām, pievienojot dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju. Baltijas Apvienotā šķīrējtiesa likuma prasības, lai tās šķīrējtiesnesis A.Bergers varētu skatīt lietu, nebija izpildījusi. Līdz ar to šķīrējtiesas spriedums nevar tikt uzskatīts par likuma prasībām atbilstošu, savukārt vispārējās jurisdikcijas tiesā celta prasība par 2012.gada 21.februāra galvojuma Nr.l izpildi un tiesvedība ierosinātajā civillietā turpinās apelācijas instancē. Ievērojot minēto, līdzīgi kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (par saistībām pastāv strīds), arī AS „Norvik banka" bija piešķiramas tiesības saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (sk. lietas 5.sējumu 246., 247.Ipp., 7.sējumu 9.lpp.)

3) Baltijas Apvienotās šķīrējtiesas sprieduma izpildei vispārējās jurisdikcijas tiesa izpildu rakstu nav izdevusi (sk. lietas 5. sējumu 248., 249.lpp.).

Izskatot SIA ,,Winergy" pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa Civilprocesa likuma 341.6 panta trešās daļas prasības nav izpildījusi un kreditora AS „Norvik banka" iebildumus nav vērtējusi.

Parādnieka saistību apjoma pareizai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņojams ar likumā noteikto kreditoru skaitu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamība ir izvērtējama attiecībā pret visiem tās kreditoriem (sk. Senāta 2009.gada 14.janvāra spriedumu lietā Nr.SPC- 23).

Judikatūrā atzīts, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā jānorāda visas parādnieka saistības, arī tās, par kurām pastāv strīds (sk. Senāta 2010.gada 14.novembra lēmumu lietā Nr.SPC-213, 2013.gada 11 .septembra spriedumu lietā Nr.SPC-38, 2010.gada 10.novembra lēmumu lietā Nr.SPC- 191).

Savukārt juridiskajā literatūrā izteikts viedoklis, ka administratoram un tiesai jālemj, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns var tikt īstenots ari gadījumā, ja kreditora prasījums, par kuru pastāv strīds, tiks atzīts par esošu. Ja par kādu prasījumu jau celta prasība tiesā un iznākums nav zināms, tad tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns izstrādājams, ievērojot abus iespējamos variantus (sal. K.Torgāns. Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām. Jurista vārds. 16.12.2014., Nr.50 (852) ).

Turklāt AS „Norvik banka" norādītais saistību apjoms EUR 17 056 346,19 būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu nenodrošināto kreditoru grupā.

Tādējādi arī tiesas secinājumu, ka SIA ,,Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir atbalstīts Maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā nenodrošināto kreditoru grupā, nevar atzīt par pamatotu.

[17]            Ievērojot minēto, Civillietu departaments piekrīt protestā norādītajam argumentam, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 15.augusta spriedums neatbilst Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktajam tiesiskuma un pamatotības kritērijam, tāpēc tas atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai.

[18]            Vienlaikus atceļams Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.augusta lēmums, ar kuru pēc parādnieka ieteikuma saskaņā ar Maksātnespējas likuma

35.panta otro daļu par SIA „Winergy" administratoru iecelts sertificēts administrators Jānis Jurkāns.

Civillietu departaments uzskata par nepieciešamu ari norādīt, ka tiesa, taisot spriedumu par SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, atsaukusies uz administratora atzinumu, saskaņā ar kuru SIA „Winergy" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns (tā izstrādē piedalījies pats administrators, sk lietas 5.sējumu 219.lpp.), atzīts par atbilstošu Maksātnespējas likuma noteiktajām prasībām, tostarp 38., 40., 42.pantam.

Maksātnespējas likuma 43.pants administratora atzinumu noteicis kā obligātu tiesiskās aizsardzības procesa sastāvdaļu.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka administratora atzinuma mērķis ir atvieglot tiesas darbu un sniegt tai objektīvu un neatkarīgu viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (sal. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012., 394.lpp.).

Administratora atzinums nav formāls dokuments tiesiskās aizsardzības procesā, bet gan ar administratora institūta būtību un tā būtisko lomu tiesiskās aizsardzības un „maksātnespējas procesos- cieši saistīts institūts. No iepriekš minētā secināms, ka administratora rīcībai, sniedzot savu atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir jāatbilst Maksātnespējas likuma 26.pantā otrajā daļā (administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa (..) norisi un mērķu sasniegšanu) noteiktajiem kritērijiem (sal. Maksātnespējas administrācijas 2013.gada 2.decembra lēmums Nr. 1-10/248, lietas 1. sējums 77.lpp.).

Administratoram kā attiecīgās tiesību jomas sertificētam speciālistam nevarēja būt nezināms apstāklis, ka, nododot saistības bezstrīdus piespiedu izpildei, ir iespējams apiet prasījuma izskatīšanu pēc būtības, tādējādi sasniedzot vēlamo rezultātu - tiesas nolēmuma, kas ir pamats nodrošinātā kreditora prasījuma nodibināšanai.

Ņemot vērā, ka lietas apstākļi, tostarp likumīgā spēkā stājies Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.septembra spriedums, AS „Norvik banka" iebildumi un tās 2014.gada 9.jūlijā celtā prasība norāda uz iespējamu fiktīvu darījumu SIA „Winergy" un OU „Firepower" starpā, administratoram savas kompetences ietvaros, veicot vispusīgu un detalizētu faktisko apstākļu pārbaudi, bija pienākums izvērtēt 2013.gada 13.maija darījumu un pie tā 2013.gada 2.oktobrī noslēgto vienošanos, lai sagatavotu objektīvu, patiesajai situācijai atbilstošu atzinumu. Administratoram bija jāpievērš īpaša uzmanība apstākļiem, kas radīja šaubas par parādnieka un, iespējams, saistīto personu godprātību, lai nepieļautu pretlikumīgu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un ļaunprātīgu tā izmantošanu.

Tas vien, ka administratora rīcībā nonāk ziņas, kas liecina par iespējamu fiktīvu darījumu, ir pietiekams pamats, lai jo īpaši skrupulozi izvērtētu konkrēta darījuma apstākļus un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos spertu visus iespējamos soļus, nepieļaujot ļaunprātību no iesaistīto personu puses. Vēl jo vairāk, kad šādu ziņu avots ir spēkā stājies tiesas nolēmums. Nav pieļaujama tādu apstākļu pastāvēšana, kas kreditoram vai citām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām varētu radīt pamatotas šaubas par administratora objektivitāti. Šādu apstākļu pastāvēšana ne tikai apdraud attiecīgā procesa likumīgu un efektīvu norisi, bet arī grauj uzticību maksātnespējas sistēmai kopumā. Jāuzsver, ka maksātnespējas administratorus ieceļ tiesa. Tāpēc jebkuri apstākļi, kas liek apšaubīt administratora neitralitāti procesā, netiešā veidā diskreditē arī tiesu varu, ar kuras izdotu varas mandātu administrators darbojas attiecīgajā procesā (sal. Maksātnespējas administrācijas 2014.gada 23.aprīļa lēmums Nr. 1-10/67, lietas 1.sējums 111., 112.lpp.).

SIA ,,Winergy" kreditors AS „Norvik banka" jau 2014.gada 13.augustā bija pieteikusi lūgumu par administratora Jāņa Jurkāna atcelšanu.

[19] Rezumējot izklāstīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, 485.pantu, Civillietu departaments

nosprieda

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2014.gada 15.augusta spriedumu un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2014.gada 4.augusta lēmumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) A. Vītola

Tiesnese (paraksts) V.Cīrule

Tiesnese (paraksts) E.Vernuša

Foto - B. Koļesņikovs

Novērtē šo rakstu: