Mahinācijas sporta skolā „Rīdzene”: iesniegums KNAB, VID un Valsts darba inspekcijai
Pietiek lasītāji09.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlamies informēt par Aigara Aglenieka rīcību, ieņemot amatus Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” (BJBS Rīdzene) un Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ), kurā saskatu dažādu normatīvo aktu pārkāpumus. Pārkāpumi veikti ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas vadītāja vietnieces Ivetas Aglenieces starpniecību, kura ir A.Aglenieka laulātā. Zemāk informējam par A.Aglenieka un I.Aglenieces rīcību, kurā ir saskatāmas normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes:
1. pārkāpums
Atbilstoši Darba likuma (turpmāk - DL) 131.panta pirmajai daļai darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Atbilstoši DL 142. panta pirmajai daļai diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas - darba ņēmējs nedrīkst veikt darbu ilgāk par 12 stundām 24 stundu periodā. Minētais nosacījums ir attiecināms arī uz kopējo nostrādāto stundu skaitu, darba līguma, papildu vienošanās un brīvprātīgā darba līguma ietvaros.
Aigars Aglenieks pašlaik strādā par MSĢ Jūrmalas filiāles direktoru (algots darbs) un vienlaicīgi Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” strādā par smaiļošanas un kanoe treneri (algots darbs), kā arī veic Rīgas pilsētas galvenā trenera pienākumus smaiļošanā un kanoe airēšanā (algots darbs), kā arī ar 03.04.2017. ir iecelts par Bērnu un jauniešu sporta skolas “Rīdzene” direktora vietas izpildītāju.
Mūsu rīcībā nav informācijas, ka A.Aglenieks būtu izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar Murjāņu sporta ģimnāziju. Pat, ja A.Aglenieks atrodas atvaļinājumā Murjāņu sporta ģimnāzijā, uzskatu, ka ir neētiski uzņemties pildīt vadītāja pienākumus divās sporta izglītības iestādēs, neizbeidzot darba tiesiskās attiecības ar iepriekšējo darba devēju. Tādējādi būtu nepieciešams pārbaudīt, vai A.Agleniekam ir izsniegtas vairākas atļaujas amatu apvienošanai.
2. pārkāpums
Aigars Aglenieks kā direktors vienā iestādē pedagoģisko darbu drīkst veikt 7 stundas. A.Aglenieks realizē nelikumīgu shēmu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, fiktīvi nodarbinot Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” darbinieku Aleksandru Timoškevicu un piesavinoties viņam paredzēto atlīdzību (par 7 stundām nedēļā). Aleksandrs Timoškevics nekad (fiziski) nav strādājis Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene”, tādējādi uzskatu, ka ir nepamatoti veikta darba laika uzskaite un izmaksāta A.Timoškevica darba alga. A.Timoškevics strādā ar MSĢ audzēkņiem un paralēli veic glābēja pienākumus otrā iestādē. Jāatzīmē, ka Aleksandrs Timoškevics šo informāciju neapstiprinās un tādejādi slēpj A.Aglenieka negodprātīgās darbības saistībā ar fiktīvu nodarbināšanu.
3. pārkāpums
Katru gadu Rīgas dome saskaņā ar noslēgtu sadarbības līgumu piešķir finanšu līdzekļus BJBS Rīdzene smaiļošanas un kanoe nodaļai pavasara sporta treniņu nometnes organizēšanai. Aigars Aglenieks nometnes sarīkošanā iesaistītos darbiniekus nav informējis par piešķirtā finansējuma apmēru, mērķi un kārtību, kādā izlietojams piešķirtais finansējums. Tā vietā katru gadu A.Aglenieks liek parakstīt BJBS „Rīdzene” atbildīgajiem darbiniekiem neaizpildītas atskaites par finanšu izlietojumu iesniegšanai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļai.
Nometņu sarīkošanai A.Aglenieks novirza aptuveni 200 euro. Vienlaikus laika periodā, kad tiek organizētas sporta nometnes, A.Aglenieks ar ģimeni slēpo kalnos (2014., 2015., 2016.gada marta mēnesī), nepiedaloties mācību treniņnometnē, kā arī oficiāli neizņem atvaļinājumu, līdz ar to par prombūtnes periodu saņemot gan amata atalgojumu, gan nometnes sarīkošanai piešķirtos Rīgas domes līdzekļus.
Rīgas domes piešķirtie finanšu līdzekļi pilnā apmērā nekad nav nonākuši pie mērķauditorijas jeb finanšu līdzekļi izlietoti neatbilstoši līguma mērķim. Nometņu organizēšanas vajadzībām no audzēkņiem A.Aglenieks ir pieprasījis līdzfinansējumu, kaut gan tas nav bijis nepieciešams, jo Rīgas domes noslēgtajā sadarbības līgumā ir paredzēts finansējums atbilstoši sagatavotai tāmei, ņemot vērā nometnes dalībnieku skaitu. Tādējādi audzēkņu vecāki ir maldināti, un pieprasīta dubultsamaksa par vienu pasākumu.
4. pārkāpums
Rīgas dome vairākkārt ir piešķīrusi līdzekļus, kas paredzēti dalības naudas apmaksai par sportistu dalību sacensībās, kā arī sportistu aviobiļešu iegādei (2014., 2015.gados - iespējams arī agrāk). Šie līdzekļi tika pārskaitīti biedrībai „Latvijas Kanoe federācijā”, kurā ģenerālsekretāra funkcijas pildīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas vadītāja vietniece Iveta Agleniece. Federācijā ģenerālsekretārs organizē un atbild par Federācijas finansiālo darbību.
Federācijā šos līdzekļus konvertēja caur trešo kontu, kurš auditētājiem netika norādīts. 2016.gada februārī Federācija izbeidza attiecības ar Ivetu Aglenieci. Pēc manis rīcībā esošās informācijas darba attiecību izbeigšana ar I.Aglenieci ir saistīta ar daudziem finanšu pārkāpumiem. Izbeidzot darba attiecības, Iveta Agleniece no Federācijas ir izņēmusi visus finanšu uzskaites žurnālus. Jaunā ģenerālsekretāre nav spējīga sniegt informāciju par daudziem jautājumiem, kuri saistīti ar finansiālo darbību iepriekš
5. pārkāpums
Rīgas dome vairākkārt ir piešķīrusi finanšu līdzekļus jaunu kanoe laivu iegādei gan iekļaujot sporta skolas BJBS „Rīdzene” budžeta programmas, gan iedalot tai papildus līdzekļus. Aigars Aglenieks vienpersoniski iegādājies šīs laivas savu audzēkņu vajadzībām, neveicot izvērtējumu par stiprāko sporta skolas audzēkņu vajadzībām.
Minētie finanšu līdzekļi laivu iegādei tika pārskaitīti biedrībai „Latvijas Kanoe federācija”, kura iegādājās laivas. Finansējums tika piešķirts pēc A.Aglenieka izstrādātas shēmas. Shēmas piemērs: no 8 laivām - 4 iegādājās BJBS „Rīdzene”, 4 iegādājās Federācija. Taču faktiski tika iegādātas tikai 4 laivas. Aigars un Iveta Aglenieki caur Federāciju saņēma atgrieztu maksājumu, lai iegādātos kanoe laivas sava privāti dibināta Kanoe sporta kluba darbības vajadzībām. BJBS Rīdzene treneriem nav pieejamas kluba laivas. Šis ir Rīgas domes finansējuma piesavināšanās kārtējais piemērs. Jāpatur prātā, ka, pielietojot šo shēmu, vairāku gadu garumā tiek papildināts un uzturēts Kanoe sporta kluba materiāltehniskā bāze, respektīvi regulāra smailīšu un kanoe laivu iegāde.
6. pārkāpums
BJBS Rīdzene darbiniekiem A.Aglenieks regulāri lūdz atrakstīties par degvielas izlietošanu A.Aglenieka vajadzībām.
7. pārkāpums
Iveta Agleniece, izmantojot savu dienesta stāvokli Rīgas domes struktūrvienībā, rīko nesankcionētas pārbaudes sporta treniņu laikā, pazemojot trenerus. Pēc daudzreizēja morālā terora no Aglenieku pāra puses (dažādas izpausmes), BJBS „Rīdzene” kolēģi vairākkārt ir bijuši tikties ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāju Dinu Vīksnu, nekāda atsaucība un palīdzība jautājuma risināšanā nav līdz šim saņemta. D. Vīksna vienmēr aizstāvēja Aglenieku ģimenes intereses, radot iespaidu, ka viņa ir lietas kursā par Ivetas un Aigara Aglenieku nelikumīgām darbībām, taču mērķtiecīgas rīcības nesekoja, lai minēto novērstu.
Secinājumi
Vēlos Jums norādīt, ka šie abi cilvēki ir izmantojuši savus dienesta stāvokļus ilglaicīgi, negodīgi, un, neuztraucoties par darbības sekām. Jāmin versija par Ivetas un Aigara Aglenieku sadarbību ar VID Muitas policijas pārvaldes darbinieku Ediju Ceipi (tikai pieļaujamība bez pierādījumiem), jo viņš izsenis ir A.Aglenieka draugs, kā arī viņa dēls trenējas pie A.Aglenieka, un A.Aglenieks ne reizi ir izmantojis terminus, ka viņam nekas par savām darbībām nebūs.
Lūdzam Jūs izvērtēt, kādēļ I.Aglenieces un A.Aglenieka draudu rezultātā no darba bija jāaiziet treneriem Tomam Smirnovam, Andim Priedem, Lāsmai Liepai, iepriekšējai direktorei Ilvai Ivaškinai, direktores vietniecei saimniecības jautājumos Rudītei Pētersonei. Vai tiešām visi šie cilvēki nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem?...
Lūdzam Jūs izvērtēt augstāk minēto informāciju un analizēt kopsakarā ar Darba likuma normām, grāmatvedības vešanas principiem, VID rīcībā esošo informāciju par iesniegumā minētajām personām, kas norādīta personu valsts amatpersonu deklarācijās, iespējamiem pārkāpumiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietvaros, BJBS Rīdzene piešķirtā pašvaldības un valsta budžeta līdzekļu korektu izlietojumu un biedrības „Latvijas Kanoe federācija” iesaisti finanšu līdzekļu atgriešanā I.Agleniecei un A.Agleniekam.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
