LŽA noraida melus par asociācijas darbību NEPLP un Latvijas Radio konfliktā
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde05.10.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Aija
14.10.2017. 18:36»
Maija - Paijai
Manuprāt, vienīgie mediji, kuri pauž SAVU viedokli, nevis ar maizes devējiem saskaņotu, ir žurnāls IR un Pietiek. lv
Latvijāvispār nav neatkarīgi mēdiji!!!!
Visi mēdiji ir atkarīgi no naudas un jo īpaši tā sauktie "neatkarīgie". Arī mums labi zināmi žurnāli - patiesības nesēji par noteiktu summu izdarīs gandrīz jeb ko, ja nu vienīgi nesāks slavināt Lembergu.
Naudas loma jo īpaši ir redzama reģionālos mēdijos - avīzēs. Privātās reģionālās avīzes uzbrūk pašvaldības izdevumiem ar argumentu - mēs esam neatkarīgā prese un mūs apdraud pašvaldību izdevumi. Ha, ha! Tā nav nekāda neatkarīgā prese, tā pieder konkrētiem pelēkiem kardināliem un pat oligarhiem. Kurš var ietekmēt oligarhus? Neviens nevar viņiem atņemt SIA, kas izdod reģionālo avīzi. Kurš var ietekmēt saturu? Neviens! Tā rakstīs tieši to, ko oligarhi pasūta.
Savukārt pašvaldību avīzes pieder pašvaldībai. Kurš var ietekmēt to saturu? Pašvaldības vadītājs un domes deputāti! Ta raksta ko viņi pasūta, bet Tauta var piegriezties tas viss un tā var nākamā reizē neievēlēt tos pašus deputātus un tās pašas partijas.
Kāds secinājums? Brīvā reģionālo presi mēs ietekmēt nevaram, jo oligarhiem īpašumu neatņemsim bet pašvaldību avīžu saturu varam ietekmēt, jo varam neievēlēt tos pašus vecos krabjus. Varam ievēlēt jaunos krabjus un cerēt, ka viņi būs guvuši mācību un uzdos pašvaldību izdevumiem kalpot Tautai un rakstīt to, ko Tauta vēlas.
Maija - Paijai
06.10.2017. 16:31Manuprāt, vienīgie mediji, kuri pauž SAVU viedokli, nevis ar maizes devējiem saskaņotu, ir žurnāls IR un Pietiek. lv
Paijai iesaku lasīt NRA.Tur viņai patiks viss.
atis
05.10.2017. 16:07»
kāds
Nezaimo ak Neticīgā! Tas nav Purva Akacis, tā Patiesības Šķirsta gaisma! :D Brīžiem pārņem bezcerība, jo štrunts par ierēdņiem un kliķi, bet ir nenormāls daudzums sazombēto, kas dalās 2 frontēs - NRA un IR fani, kas abās pusēs ar putām uz lūpām ņemās par vienīgo īsto Patiesību...
atšķirībā no IR, kur ir tikai viens viedoklis un viena patiesība.
Paija - kādam
05.10.2017. 13:28es neesmu arī NRA fane, jo tur zombē smadzenes citā šķērsgriezumā ...
kāds
05.10.2017. 13:04»
Paija
Tajos retajos gadījumos, kad man nācies lasīt " Ir" es jūtos it kā būtu nokļuvusi kādos Zirnekļu Tīklos - viss tik glancēti, pamācošā tonī tautai izskaidrots , tik sacukurots, ar "demokrātijas " frāzēm piebārstīts lasāmais materiāls, - ka man ir skaidrs - es tieku "ierauta" Purva Akacī...
Nezaimo ak Neticīgā! Tas nav Purva Akacis, tā Patiesības Šķirsta gaisma! :D Brīžiem pārņem bezcerība, jo štrunts par ierēdņiem un kliķi, bet ir nenormāls daudzums sazombēto, kas dalās 2 frontēs - NRA un IR fani, kas abās pusēs ar putām uz lūpām ņemās par vienīgo īsto Patiesību. :(
P.S. Jāatzīst gan, ka lai cik paradoksāli tas nebūtu, iekš NRA laiku pa laikam arī liberālāki raksti parādās. :D
Paija
05.10.2017. 12:56Tajos retajos gadījumos, kad man nācies lasīt " Ir" es jūtos it kā būtu nokļuvusi kādos Zirnekļu Tīklos - viss tik glancēti, pamācošā tonī tautai izskaidrots , tik sacukurots, ar "demokrātijas " frāzēm piebārstīts lasāmais materiāls, - ka man ir skaidrs - es tieku "ierauta" Purva Akacī !
tā ir
05.10.2017. 12:52»
kāds
Kad rebes taisa lielie, tad jāpludina nost, lai tauta redz. Kad paši, tad tas ir "darba process
viena no galvenajām pazīmēm, kas raksturīga 100% visiem tā dēvēto žurnālistu sugas eksemplāriem.
jibiorio
05.10.2017. 12:31Kāpēc lai godīgs cilvēks solījumu vērsties policijā uzskatītu par draudiem? Vispār samērā smirdīgs veidojums tā LŽA ir...
kāds
05.10.2017. 12:28Kad rebes taisa lielie, tad jāpludina nost, lai tauta redz. Kad paši, tad tas ir "darba process".
Divkosība ir ir kā zīmogs šiem darboņiem uz pieres. Āmen. :D
nu tak jau
05.10.2017. 11:59»
nez
ko citu tad gaidījāt
publisku kolektīvu suicīdu, kurā kancelējas visi šajā valstī gļukojošie tā dēvētie žurnālisti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
