Iesaki rakstu: 
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
LMĒP mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā. Sūdzības par ētikas pārkāpumiem medijos izskata LMĒP Ētikas padome, vadoties no biedriem saistošā Ētikas kodeksa. LMĒP Ētikas kodekss iever tādus principus kā godprātība materiālu veidošanā, informācijas daudzveidības nodrošināšana, faktu pārbaude, viedokļu un faktu nošķīrums un citus. Izvērtējot sūdzības un mediju sniegtās atbildes, Ētikas padome 18 gadījumos atzina, ka notikuši Ētikas kodeksa pārkāpumi, bet 33 sūdzībās pārkāpumi netika konstatēti.
No 18 gadījumiem, kuros Ētikas padome saskatīja dažādu ētikas principu pārkāpumus, visbiežāk – septiņas reizes – nebija ievērots godprātības princips, kas prasa nepieļaut un novērst nepatiesu, sagrozītu vai maldinošā formā pasniegtu informāciju, pārspīlējumus, stereotipizāciju un centienus tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.
Četros pārkāpumu gadījumos nebija ievērots daudzveidības princips, kas paredz, ka medijs nodrošina sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem, arī tad, ja medijam tie šķiet personīgi nepieņemami. Tikpat reizes nebija ievērots cieņas jautājums, kas paredz, ka plašsaziņas mediji saskarsmē, tajā skaitā sociālo tīklu vietnēs, apliecina ikviena cilvēka unikālo vērtību.
Trīs pārkāpumu gadījumos mediji nebija ievērojuši faktu un viedokļu nošķīrumus. Tikpat reizēs mediji nebija veikuši faktu pārbaudi. Trīs gadījumos arī tika secināts, ka medijs nebija sniedzis pietiekami objektīvu informāciju. Pa vienai reizei tika konstatēts interešu konflikts, kritiskas attieksmes trūkums pret informācijas avotu un diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma pārkāpums.
Ētikas kodeksa pārkāpums ar lielāko rezonansi sabiedrībā bija televīzijas ziņu sižets, kurā tika izplatīta nepārbaudīta un nepatiesa informācija saistībā ar bijušā CVK vadītāja Arņa Cimdara nāves apstākļiem, nepatiesi apgalvojot, ka mirušajam bijis viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts. Sižetam bija sniega bumbas efekts, un šis gadījums ilustrē, cik būtiski medijiem ir ievērot ētikas kodeksā ietvertos principus, jo pat kļūdas atzīšana un atvainošanās vēlāk var nesniegt vajadzīgo efektu. Rezultātā ir ne vien kaitēts kāda cilvēka un viņa ģimenes reputācijai, bet arī daļā cilvēku mazinās uzticēšanās medijiem kā godprātīgam un uzticamam informācijas avotam.
LMĒP ir izveidota kā nozari pašregulējoša institūcija, kurā var vērsties ikviens, kas pamanījis mediju ētikas pārkāpumu. Ētikas padomes lēmumi ir publiski un tie ir saistoši biedriem. Pārkāpumu gadījumā Ētikas padome var uzlikt medijam par pienākumu arī labot kļūdu un atvainoties.
Uz Ētikas padomes atzinumu statistiku varam raudzīties divējādi. Trīs gados, kopš darbojas LMĒP Ētikas padome, ir izveidota laba bāze mediju ētikas praksei. Ar konkrētu situāciju analīzi un ētikas pārkāpumu publiskošanu sabiedrība un mediji var labāk izprast, kā Ētikas kodekss ir piemērojams situācijās, ar kādām žurnālisti saskaras ikdienā. Turpretim fakts, ka divās trešdaļās gadījumu ētikas pārkāpumi netiek konstatēti, liecina, ka Ētikas padomei ir arī svarīga loma sabiedrības medijpratībā. Publiski izvērtējot katru šādu sūdzību, tiek veidota demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā nepieciešamā izpratne, ka medijiem ir ne vien pienākumi, bet arī plašas tiesības un īpaša loma sabiedrībā. Tiem ir gan t.s. sargsuņa loma, ceļot gaismā sabiedrībai svarīgus jautājumus, gan plašas tiesības īstenot vārda brīvības principu, dodot vietu arī kādam netīkamiem viedokļiem un faktiem.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies 44 biedri un divi asociētie biedri. Ārpus biedra statusā Ētikas kodeksu apņēmušies ievērot vēl 13 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja. Biedru saraksts, Ētikas kodekss, informācija, kā sniegt sūdzību, un Ētikas padomes atzinumi ir pieejami biedrības mājaslapā.
* Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekle
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
