LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedram var nākties atbildēt par izšķērdētajiem „Riga.lv” miljoniem
PIETIEK13.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas dome pēdējos trīs gados caur diviem saviem nodibinājumiem – „Riga.lv” un Rīgas Tūrisma attīstības biroju nesaimnieciski izlietojusi 20,9 miljonus eiro rīdzinieku naudas, - tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Tas nozīmē, ka par nesaimnieciski iztērēto nodokļu maksātāju naudu var nākties atbildēt arī pašreizējās Latvijas Televīzijas (LTV) ienesta vadītājas Ivetas Elksnes dzīvesbiedram Ģirtam Dripem, kurš jau kopš 2013. gada oktobra ir „Riga.lv” valdes loceklis un kura tiešajos pienākumos ietilpa nodibinājuma darbības pārraudzīšana.
„Riga.lv” finanšu atskaitēs esot uzrādīti nepatiesi finanšu dati, - šis ir viens no nule noslēgtās Valsts kontroles revīzijas rezultātiem, un arī par to var nākties atbildēt LTV darbinieces dzīvesbiedram. „Mans atalgojums nodibinājumā “Riga.lv” ir valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjomā. Esmu “Riga.lv” valdes loceklis ar uzdevumu pārraudzīt nodibinājuma darbību,” nesen Pietiek apliecināja pats Dripe.
Šī pārraudzīšana un citu domes vadības politisko uzdevumu pildīšana Elksnes un Aināra Šlesera bijušā preses sekretāra Dripes ģimenes budžetu pēdējos gados ir papildinājusi ar vairāk nekā 2200 eiro ik mēnesi.
Iepriekš plašāk bija zināms, ka Elksnes ģimene daļu ikmēneša ienākumu saņem no Rīgas domes nodibinājuma "Riga.lv", taču Dripes oficiāli uzrādītā alga šajā Ušakova propagandas kanālā ir tikai minimālās algas apmērā – tātad pašlaik tie ir 430 eiro, un iepriekš tika izteikts pieņēmums, ka daudz ievērojamākus ienākumus Dripe saņem par papildfunkciju veikšanu.
Bijušais Šlesera preses sekretārs sākotnēji neuzskatīja par vajadzīgu ieminēties, ka šis nav viņa vienīgais darbs „Ušakova paspārnē”, - kā izrādās, daudz lielākus ienākumus Elksnes un Dripes ģimenei nodrošina viņa darbs kā līdzšinējā domes priekšsēdētāja vietnieka, tagadējā domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Oļega Burova padomniekam.
Tikai uz atkārtotu jautājumu LTV Ziņu dienesta vadītājas dzīvesbiedrs pēc ilgākas vilcināšanās atklāja, ka viņa kā domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieka mēneša atalgojums ir 1799,93 eiro. Tas nozīmē, ka Elksnes ģimenei līdz šim Ušakova vadītā pašvaldība nodrošina vairāk nekā 2200 eiro ienākumus mēnesī, no kuriem piektā daļa ir bijusi par „Riga.lv” miljonu izsaimniekošanas „uzraudzību”.
Neraugoties uz šo situāciju, LTV vadība pagaidām nekādus riskus ziņu objektivitātei nav saskatījusi, šo savu secinājumu argumentējot ar to, ka Elksne tieši nedodot norādījumus par pašvaldības tēmu atspoguļojumu.
„LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne ir informējusi LTV valdi par viņas dzīvesbiedra ieņemamo amatu nodibinājuma “Riga.lv” valdē. Ņemot vērā dzīvesbiedra ieņemamo amatu, Iveta Elksne, pildot LTV Ziņu dienesta vadītājas darba pienākumus, nepieņem lēmumus, kas jebkādā veidā saistīti ar Rīgas domes darba atspoguļojumu LTV Ziņu dienesta veidotajā saturā. Līdz ar to, izvērtējot situāciju, interešu konflikts nav saskatīts,” skan LTV vadības oficiālais skaidrojums.
Par to, ka Elksne ir tiešā priekšniece cilvēkiem, kuri šādus lēmumus pieņem, LTV vadība savā skaidrojumā neko nav minējusi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
