Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kura tieši amatpersona nosprieda, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c. ir pelnījuši bezmaksas ielūgumu uz Dziesmu svētkiem kā "Kultūras ministrijas sadarbības partneri" ar "īpašiem nopelniem kultūrā"? Tā kā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde (attēlā) to nav vēlējusies vai spējusi paskaidrot, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu, Pietiek pārstāvim ir nācies vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Pietiek jau informējis, Dziesmu un deju svētku padome ir oficiāli atbalstījusi to personu sarakstus, kam pienākas bezmaksas ielūgumi (katrs divām personām) uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, savukārt Melbārdes vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs šos sarakstus ir oficiāli apstiprinājis.

Šajos sarakstos ir ne tikai pašas Melbārdes un virknes padomes locekļu vārdi un uzvārdi, bet arī virkne citu augstu amatpersonu, tostarp KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.

Turklāt atšķirībā no citām amatpersonām (piemēram, esošā un bijušajiem valsts vadītājiem, ministriem, deputātiem utml.) šīs amatpersonas iekļautas oficiāli apstiprinātā saraksta sadaļā "Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partneri".

Jau aprīļa sākumā Pietiek pieprasīja Dziesmu svētku organizētājiem sniegt paskaidrojumus par šīm un vēl virkni amatpersonu, kurām bezmaksas ielūgumi pienākušies par "ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā" vai kā Kultūras ministrijas sadarbības partneriem - kāds tieši ir katras amatpersonas ieguldījums un nopelni kultūrā vai arī kādos sadarbības projektos ar Kultūras ministriju viņi devuši īpašu ieguldījumu.

Sākotnēji Dziesmu svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva teicās esam gatava atbildes par katru amatpersonu sniegt ātri un bez kavēšanās, taču tad izrādījās, ka neviens Dziesmu svētku padomes vai Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis par šo tēmu vairs nevēlas izteikties. No jebkādiem komentāriem par šo tēmu atteicās arī Dziesmu un deju svētku padomes locekle, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Padomes atbalstītajā un kultūras centra apstiprinātajā sarakstā ir arī cita sadaļa - "Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbības partneri", kuriem tāpat saskaņā ar pieņemto lēmumu pienākas bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem.

Šo personu vidū ir tādas personas kā Pasažieru vilciena valdes loceklis Aigars Štokenbergs, bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Vienotības iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs, kas sarakstā minēts kā "Ainārs Šipšķinskis", Drošības policija un tās priekšnieks Jānis Reiniks, pat bijusī tirdzniecības centra Sky&More mārketinga pārstāve, tagadējā Rimi darbiniece Karīna Jermušs.

Taču Latvijas Melbārde nevēlējās arī ne par vienu no šīm personām paskaidrot, kā tieši ir izpaudusies šīs personas sadarbība un partnerība ar centru pēdējo piecu gadu laikā.

Kā jau informēts, ielūdzamo sarakstu izveidoja Nacionālais kultūras centrs, ko vada Melbārde. Savukārt to apstiprināja Dziesmu un deju svētku padome - tās "vadošie" pārstāvji ir kultūras ministre Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.

Aprīļa sākumā Pietiek pārstāvis vērsās Nacionālajā kultūras centrā ar oficiālu iesniegumu, pieprasot par katru no sarakstā minētajām personām sniegt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu, bet par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri".

Tāpat tika pieprasīts minēt arī katra konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā.

Taču Melbārde ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildi likumā noteiktajā laikā tā arī nespēja vai nevēlējās sniegt, un nu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, pieprasot centram sniegt pieprasīto informāciju un atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...