Iesaki rakstu: 
Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Respektablu ekspertu izstrādāto un ministram gluži vai uz paplātes klāt pienesto risinājumu «ēnu ekonomikas» apkarošanai viņš – acīmredzami atrazdamies SM ierēdņu un «katikkautkasnenotiek» ietekmē – nobijās akceptēt vai pat jebkādi izmantot.
Tagadējās valdības deklarācijā tika solīts gan samazināt ēnu ekonomiku, gan attīstīt kopbraukšanas pakalpojumu iespējas. Ministra izgāšanos vēl nožēlojamāku padara paša pēdējās nedēļās paustie solījumi sakārtot taksometru nozari. Linkaita darbu un bezdarbības rezultāti pavisam klaji uzrāda viņu kā legāla biznesa nīdētāju.
Satiksmes ministrs ir pilnībā pats nopelnījis tādu publisku pazemojumu kā privātā biznesa protests. Kad dumpojas valsts algoti skolotāji, mediķi vai policisti, ir skaidrs, ka arī ministram un valdībai, plašajām ļaužu masām oponējot, var būt sava taisnības daļa, jo budžets tik tiešām nav no gumijas.
Taču te ir runa tikai par neizdarību, mazdūšību, nespēju uzņemties kaut drusku politiskās atbildības. Neviens neprasa no Linkaita tūlīt pat veikt nozares sakārtošanā īsti neiespējamas lietas – piemēram, izskaust lidostas vai Vecrīgas «takšu mafiju»…
Ekspertu biedrība BASE (Business Against Shadow Economy) piedāvāja Linkaitam pietiekami elegantu risinājumu, kā taksometru un kopbraukšanas biznesā veiksmīgāk iekasēt nodokļus un sociālās iemaksas. (Ieceres shēma ir atrodama: https://base.org.lv/vieglo-pasazieru-parvadajumu-nozare-latvija.) Turklāt šāds reālistisks piedāvājums ir guvis pietiekami skaidru atbalstu pašā nozarē – ekonomistu izrēķinātais patentmaksu apjoms vai ieņēmumu procenti biznesa ļaudīm šķita pietiekami saprātīgi, garantējot legālu attīstību un «ēnu konkurences» mazināšanos. Tāpēc tiek organizēts protests zem Linkaita logiem – un, cerams, tas arī īstenosies.
Garumgarā, nūģīgā un apzināti juceklīgā atbildē ar ministra parakstu – taču tādu spēj sacerēt tikai rūdīts birokrāts gadiem izkoptā atrakstīšanās virtuozitātē, nevis ekonomikas konsultants ar publiska intelektuāļa pretenzijām – piedāvājums tiek pilnībā noraidīts kā Finanšu ministrijai netīkams un visādi citādi neīstenojams. Man rādās, ka Linkaits varbūt pat – savā pēkšņajā postenī vēl īsti neapsildījies – nemaz nelasīja ne BASE priekšlikumu, ne tam doto «kurvīti». Tikai fiksi uzšņāpa/uzspieda savu faksimilu sekretāres delikāti norādītā vietā...
Paša satiksmes ministra – drīzāk gan ar viņu manipulējušo ierēdņu – izlolotais problēmas risinājums ir 5.februāra valdībās sēdē pieteiktie centieni aplikt ar sociālo maksājumu arī «aplikāciju kopbraucēju»... automašīnas. Avansā ir jāmaksā 130 eiro mēneši par transportlīdzekli, rēķinot šādu summu no tās vadītāja pilnas darba slodzes un minimālās algas. Šī sistēma jau pamatīgi saniknoja taksometru firmas, kam to ieviesa pirms pāris gadiem. Tiek ignorētas taksistu darba reālijas, jo ar vienu mašīnu mēdz braukt vairāki šoferi. Tādēļ reti kāds strādā pilnu slodzi ar vienu mašīnu, lai iegūtu tiesības uz šo sociālo iemaksu.
Tagad liela daļa no «automašīnu veiktām» iemaksām, par prieku Finanšu ministrijai, ieguļas valsts kasē. Pērnā gada septembrī tur šādi bija «iesalis» jau pusotrs miljons eiro. Skaidrs, ka tā dēvētājās kopbraukšanas platformās iesaistītie autovadītāji – īpaši tie, kuri piepelnās brīvdienās vai pāris vakarus nedēļā – vēl mazāk spēs šo obligāto avansu pārcelt uz savu sociālo iemaksu kontu.
Tādā veidā takšu firmas un tagad arī legāli strādājošās «platformas» apliek ar nodevu, ko nemaksā nelegāļi un Yandex. Vēl vairāk – tas ir klaja norāde šoferiem pamest legālo biznesu un pāriet «zem» Krievijas platformas – izrādās, tās aizbildnībā sociālo maksājumu var ignorēt. Kā rādās, šāda Yandex «eksteritorialitāte» nesatrauc ne Linkaitu, ne finanšu ministru Jāni Reiru.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē – tieši tāda mums šajā incidentā atklājās visa bordānistu-potāpoviešu piesolītā «jaunā politika». Vēl nesen pat Hūtesvīrs publiski lauzīja rokas: JKP tiekot pie varas, tūlīt pat sākšoties Latvijas ostu vienlaidus privatizācija un citas radikālas šausmas...
Jā, tas nu gan, ja vien reiz sāktos, tiešām būtu grandiozs «šovs»! Taču šādam satraukumam tagad diez vai ir saredzams jebkāds racionāls pamats, kad «jaunkonservu» satiksmes ministrs steidz publikai izrādīt savu mazspēju/mazgribu pat tik vienkāršā lietā – taksometru un kopbraukšanas biznesa fiskālo rāmju sakārtošanā.
Nez kādiem brīnumiem būtu jānotiek, lai savas ministrijas aparāta savaņģotais Linkaits vispār sadūšotos piedurt pirkstu tādam kolosam kā Ventspils brīvosta... Palieciet nu mierīgs, Lemberga kungs, un netaisiet vairāk šai partijai bezmaksas reklāmu!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
