Likums liedz valsts amatpersonām būt par sava bērna invalīda asistentu
PIETIEK19.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par absurdu likuma normu, kas liedz virknei valsts amatpersonu būt par sava bērna ar invaliditāti asistentu interešu konflikta dēļ. Likums nosaka konkrētas jomas, kurās līdztekus tiešajiem pienākumiem drīkst darboties amatpersonas, bet invalīda asistenta pakalpojumi nav to skaitā.
Invalīda asistenta pakalpojumi paredz pavadīt invalīdu ārpus mājas aktivitāšu veikšanai, piemēram, nokļūšanai skolā, pie ārsta, uz interešu nodarbībām vai citu brīvā laika pavadīšanas vietu. Taču likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā liedz virknei valsts amatpersonu būt pat par sava nepilngadīgā bērna invalīda asistentu. Likumā nevis noteiktas jomas, kurās amatus nedrīkst savienot valsts amatpersona, bet gan minēti konkrēti amati, kas ir atļauti, un invalīda asistenta amats nav to skaitā.
Uz tiesnešiem attiecināmie amatu ierobežojumi ir saistoši vēl lielai daļai valsts amatpersonu - Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un viņa vietniekam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa vietniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un viņa vietniekiem, centrālā aparāta nodaļu vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo nodaļu vadītājiem un izmeklētājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam.
Viņiem ļauts amatu savienot tikai ar amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud valsts amatpersonas vai institūcijas, kurā attiecīgā valsts amatpersona ir nodarbināta, normatīvajos aktos noteikto patstāvību; pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu; eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā; amatu attiecīgās profesijas vai nozares arodbiedrībā vai biedrībā.
Lai gan invalīda asistenta pakalpojums ieviests jau kopš 2013.gada, pēc visa spriežot, līdz šim nevienai amatpersonai nebija radusies nepieciešamība kļūt par invalīda asistentu vai vēlme šo jautājumu atrisināt likumīgi, tādēļ konstitucionālajā tiesā lieta nonākusi tikai tagad, kad iesniegumu iesniegusi kāda tiesnese, kurai ir bērns invalīds, kam nepieciešama īpaša aprūpe un kuram pienākas valsts apmaksāts asistents un saskaņā ar likumu par asistentu var kļūt arī bērna māte.
Sūdzības iesniedzēja pamatojusi, ka tiekot pārkāptas Satversmes 110. pantā garantētās ģimenes un bērna invalīda tiesības uz aizsardzību. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka visi bērnu invalīdu vecāki atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, taču apstrīdētā norma bez objektīva un saprātīgā pamata tieši tiesnesim liedzot būt par sava bērna invalīda asistentu. Līdz ar to tiekot pārkāpts arī vienlīdzības princips.
Satversmes tiesa paredzējusi vērtēt iepriekšminētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā" un Satversmes 110.pantam, kas noteic: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
