Lieliskais jaunais valsts prezidents visiem ir gatavs pateikt un apsolīt pareizās lietas – bet tas arī viss...
Valsts prezidenta kanceleja18.07.2023.
Komentāri (101)
Iesaki rakstu: 
17. jūlijā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, kurš vienlaikus pilda arī Tieslietu padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.
Sarunā valsts prezidents pauda pārliecību, ka sabiedrības uzticēšanās tiesām vispirms ir atkarīga no tiesu nolēmumu kvalitātes, jo īpaši tiesu nolēmumu pamatotības. Kvalitātes nodrošināšanai nepieciešami izglītoti, kompetenti tiesneši un arī tiesu darbinieki.
“Augstākajai tiesai un Tieslietu padomei ir izšķiroša loma, lai stiprinātu tiesu varu un veidotu to sabiedrībai saprotamu. Sabiedrības uzticēšanos ietekmē arī tiesu varas spēja skaidrot tiesu nolēmumus, īpaši lietās par sensitīviem un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Tādēļ pozitīvi vērtēju Tieslietu padomes stratēģijā iekļauto uzdevumu attīstīt tiesu varas pārstāvju prasmes sniegt saprotamu, konkrētu un savlaicīgu informāciju par tiesu varas aktualitātēm plašam sabiedrības lokam.
Visbeidzot, sabiedrības uzticēšanās tiesu varai atkarīga arī no tiesas nolēmumu efektīvas izpildes. Jo īpaši svarīga ir tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izpilde, pretējā gadījumā šis instruments ir neefektīvs,” uzsvēra valsts prezidents E. Rinkēvičs.
Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes stratēģijas 2021.–2025. gadam, tiesu institucionālās neatkarības un efektivitātes stiprināšanu, tostarp darbu pie tiesnešu atlases, un sodu politikas jautājumus.
Valsts prezidents pieņēma ielūgumu apmeklēt Tieslietu padomes sēdi un noturēt regulāras tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
18. jūlijā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
Tikšanās laikā Valsts prezidents lūdza sniegt skaidrojumu, kādi ir prokuratūras apsvērumi atsevišķos gadījumos par sodu politiku un sodu noteikšanā izmantotajiem kritērijiem un kā tiek panākts, ka sodu politika tiesu nolēmumos un prokuroru priekšrakstos nav pretrunīga.
“Sabiedrības uzticēšanās prokuratūras spējai nodrošināt likumību un taisnīgumu veidojas no prokuratūras spējas skaidrot savu nostāju konkrētās lietās, īpaši lietās par sensitīviem un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēram, lietās, kas skar valsts drošības jautājumus un personu aizsardzību no vardarbības,” uzsvēra valsts prezidents E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka respektē likumā “Par tiesu varu” noteiktās tiesu varas neatkarības garantijas un aizliegumu iejaukties tiesu varas konkrētās darbībās. Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas misija ir nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses. Vienlaikus sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi un vienlīdz ņem vērā visus soda mērķus, tajā skaitā nepieciešamību atturēt no noziegumu izdarīšanas. Īpaši tas ir svarīgi lietās, kas skar noziedzīgus nodarījumus pret valsts drošību hibrīdkara apstākļos.
E. Rinkēvičs aicināja ģenerālprokuroru sniegt priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem normatīvajos aktos, lai vienveidotu sodu politiku. Minētie jautājumi tiks skatīti kādā no nākamajām Nacionālās drošības padomes sēdēm, ko sasauks valsts prezidents.
Sarunā ģenerālprokurors informēja valsts prezidentu par veikto apstākļu pārbaudes rezultātiem Jēkabpils traģēdijas lietā.
18. jūlijā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai pārrunātu aktuālos veselības nozares jautājumus.
Valsts prezidents tika iepazīstināts ar Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm un veselības nozares galvenajiem mērķiem 2023. un 2024. gadā, kā arī plānotā papildu finansējuma piešķīruma sadalījumu 2023. gadā.
Puses pārrunāja uzsāktās reformas un pasākumus veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, jo īpaši pievēršot uzmanību līdzšinējam veselības aprūpes finansēšanas modelim, slimnīcu tīkla izaicinājumiem, personāla trūkumam un veselības nozarē strādājošo atalgojuma atšķirībām Rīgā un Latvijas reģionos.
“Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe neatkarīgi no dzīves un atrašanās vietas ir mūsu visu Latvijas cilvēku interesēs. Apņemos arī turpmāk uzturēt ciešu un regulāru dialogu ar veselības nozares vadību,” pauda valsts prezidents E. Rinkēvičs.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
