Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā
Pietiek lasītājs27.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu. Garkalnes novada dome atbalsta sportu, novirzot aptuveni 250 000 eiro gadā, taču pieprasītajās atskaitēs Garkalnes dome neuzskata par vajadzīgu prasīt sīkāk paskaidrot un atšifrēt izdevumus. Garkalnes dome ir apmierināta ar iesniegtajām atskaitēm no biedrībām, sporta klubiem un individuāliem sportistiem un nekādus pārkāpumus nesaskata, kaut gan novada iedzīvotājiem iepazīties ar šīm atskaitēm nav iespējams – un ne velti.
Lai pašvaldības garantētu kvalitatīvu interešu izglītību sporta, kultūras vai citās jomās, izņemot skolu sporta klubus, šo pakalpojumu sniedzēju spēju sniegt labu interešu izglītību novērtē ar licencēšanu, turklāt par dalības maksu bērniem šādās biedrībās VID veic atmaksu kā par attaisnotiem izdevumiem.
Pašvaldību likums pieprasa atbildību no domes deputātiem par atbilstošu, likumīgu finansējuma izlietošanu: iepriekšējā likuma versijā bija minēti licencēti pulciņi, un biedrības bija kā obligāta prasība, lai vispār varētu saņemtu pašvaldību naudu, bet tagad likums pieprasa saistošos noteikumus ar skaidri definētiem principiem.
Garkalnes novadā šādu noteikumu par finansējuma piešķiršanu individuāliem sportistiem, sporta klubiem, biedrībām nav, un līdz ar to deputāti brīvi var lemt, kam un cik piešķirt finansējumu vai arī atteikt finansējumu, balstoties tikai uz saviem ieskatiem. Deputātiem nav svarīgi, cik Garkalnes iedzīvotāji nodarbojas ar sportu, kādās vecuma grupās, vai ir vecumam un normatīviem atbilstoši sportiski sasniegumi, vai iepriekš piešķirtā naudas nav izšķērdēta un izlietota neatbilstošiem mērķiem.
Paskatoties sīkāk, var redzēt, ka lielu daļu sporta finansējumu un dažādus citus labumus no Garkalnes domes saņem regbijs, kura patrons ir bēdīgi slavenais Saskaņas deputāts J. Silovs, pentaki – sporta centra vadītā A.Zīriņa (Saskaņa) interesēs, G. Bērtulsons (Vienotība) savā sporta biedrībā nodarbina savu pameitu, kas arī netraucē saņemt Garkalnes novada naudu, tiek finansēts arī Reģionu partijas J. Lepša vaļasprieks - automotosports, M.G. Krastiņa – Bauzes (ZZS) veterānu basketbola aktivitāte.
Un, protams, zirgu sports: te finansējumu saņem rikšotāju sports, ar kuru nodarbojas ZZS deputāts M. Ežmalis un pazīstamais zirgaudzētājs Edgars Treibergs (ZZS) - savam dibinātajam Jātnieku sporta klubam Kriķi, kas atrodas un saimnieko viņa zemnieka saimniecības stallī ar tādu pašu nosaukumu.
Nav pārsteigums, ka JSK Kriķi sportisti regulāri neatkarīgi no sasniegumiem saņem Domes prēmijas un pats E.Treibergs (attēlā pa kreisi) ir saņēmis Garkalnes sporta laureāta 2016 nomināciju par mūža ieguldījumu 150 eiro apmērā par JSK Kriķi izveidošanu.
LOSP vadītājs E.Treibergs savā saimniecībā ir dibinājis šādu klubu, jo atkrīt vesela virkne problēmu, kas saistīta ar staļļa uzturēšanu, zirgu audzēšanu un pārdošanu – pilnīgi JSK Kriķi ziņā ir zirgu barošana, apkopšana, iestrādāšana, apjāšana, ikdienas strādāšana, vetārsta pakalpojumi, izrādīšana pircējiem, starti sacensības un izmaksas, kas ar to saistītas.
Lieki piebilst, ka JSK Kriķi nav licencēts, kaut savos statūtos paredz bērnu un jauniešu iesaistīšanu sporta aktivitātēs un jāšanas apmācību, uz kā pamata Garkalnes domē pieprasa naudu. JSK Kriķi nekad nav bijis sertificēts treneris. JSK Kriķi nav terminētu līgumu par konkrētu zirgu izmantošanu apmācībai vai startiem sacensībās, kaut zirgu īpašnieks E. Treibergs nosaka zirgu jātniekus, sacensības, kurās jāpiedalās, un maršrutu augstumus, visi zirgi ir izlikti pārdošanā un jebkurā brīdi var tikt aizvesti: dārgākais šobrīd atrodams Krievijas zirgu tirdzniecības mājas lapā cenu robežās no 40 000-80 000 eiro. (http://horse.ru/market/index.php?object=horse&id=11105&lang=rus)
E. Treibergs pat nav reģistrējis savu ZS Kriķi kā saimnieciskā darba veicēju, jo izdevumus par zirgu biznesu sedz JSK Kriķi un kā darbaspēku izmanto nepilngadīgus un pilngadīgus tā biedrus, savā darbībā neievērojot Darba likuma prasības. Pats E.Treibergs ir pašnodarbināts un periodiski savās deklarācijās uzrāda ienākumus no dažu zirgu pārdošanas, kaut faktiski notirgoti ir daudz vairāk, piemēram, Saeimas deputātam Valdim Kalnozolam ķēve Cagrija.
Finanšu shēma ar JSK Kriķi sāka darboties līdz ar E.Treiberga nokļūšanu Garkalnes novada domē par deputātu, kad pirmo reizi izdevās novirzīt pašvaldības naudu. E.Treibergs nav kautrējies izmantot arī ES finansējumu no Lauku atbalsta dienesta, lai nebūtu jāceļ ērzeļu aploki, bet bērnu apmācības un drošības aizsegā tos projektu veidā iegādātos JSK Kriķi, kur 10% pašu līdzfinansējumu ES projektā ap 600 eiro aplokiem ir segusi Garkalnes novada dome, tāpat kā līdzfinansējumu par zirgu pārvadāmo piekabi.
Bez uzturēšanas izdevumiem klubiem un biedrībām Garkalnes pašvaldībā tiek finansiāli atbalstītas arī dažāda līmeņa sacensības – no valsts līmeņa līdz amatieru sportam, pārsvarā tiem pašiem deputātu un deputātu draugu loka sporta veidiem. Tā kā nav saistošu noteikumu, tad nav arī noteikts, kā un kur sacensības jārīko, kāds ir dalībnieku skaits un kvalifikācija, - faktiski var rīkot no olimpiskiem turnīriem līdz galda spēlēm.
Ir interesanti, ka Garkalnes domē netiek pat pamanīts, ka divu sacensību vietā tiek rīkotas vienas sacensības, kā to dara Treiberga dibinātais JSK Kriķi, – nauda tiek pieprasīta sacensībām Garkalnes novada kauss konkūrā, kur piešķir 3500 eiro, un Pierīgas pašvaldību kauss konkūrā - 3500 eiro ar paredzamām tāmēm, bet jau kuro gadu notiek vienas sacensības. Tāmēs netiek paredzēti papildu ienākumi no dalības maksas - 15 eiro par startu, ko JSK Kriķi neuzrāda arī savā gada pārskatā kā papildu ieņēmumus, pēc dalībnieku skaita spriežot, aptuveni 1500 eiro ik gadu.
Daļa no pieprasītajiem līdzekļiem Garkalnes domei tiek izlietoti sacensību vajadzībām, bet liela daļa novirzīta ēdināšanai, kas notiek E.Treiberga sētā aiz slēgtiem vārtiem un kur ieeja ir tikai īpaši uzlūgtiem un akceptētiem viesiem, nevis sacensību dalībniekiem, kā uzrādīts tāmē.
Garkalnes novada dome nesniedz detalizētu JSK Kriķi finanšu izlietojuma atskaiti ne par sacensību naudu, ne biedrībai piešķirto finansējumu, līdz ar to nekliedē bažas, ka starti sacensībās tiek apmaksāti tikai E.Treibergam piederošiem zirgiem un vai sacensību nauda izlietota atbilstoši tāmei, un vai biedrībai visām pozīcijām ir attaisnojoši dokumenti.
Var tikai apbrīnot kā tik redzamam ZZS lauksaimnieku pārstāvim kā E.Treibergam ir izdevies noorganizēt visu acu priekšā tepat Pierīgā tik vērienīgu nereģistrētu saimniecisko biznesu – sporta zirgu tirdzniecību - un vēl piesaistīt ievērojamus ES projektu un pašvaldību līdzekļus, iespējamu nodokļu apiešanu un nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā. Kaut ZZS publiski cenšas rast iespaidu par vēlmi cīnīties ar ēnu ekonomiku, tās biedri paklusām piekopj pilnīgi pretējo...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
