Iesaki rakstu: 
Laikā, kad tieslietu ministrs bija Bordānu Jānis un cilvēki sūdzējās, ka zvērināti tiesu izpildītāji neievēro Civilprocesa likuma 594.pantā noteiktos ierobežojumus, veicot parādu piedziņu, tā vietā, lai ierobežotu tiesu izpildītājus, Bordāna vadītā ministrija izstrādāja grozījumus Civilprocesa likumā, kas tiesu izpildītājiem ļāva neievērot Civilprocesa likumā noteiktos parādu piedziņas ierobežojumus.
Ar katriem nākamajiem grozījumiem Saeima ir burtiski apzagusi parādos nonākušo cilvēku bērnus. Neskatoties uz to, ka spēkā esošajā Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā ir paredzēts, ka parādniekam ir jāsaglabā nauda minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd 620 eiro) uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, no 2014.gada 4.janvāra parādnieka nepilngadīgajiem bērniem minimālās algas vietā tika atstāti tikai līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (109 eiro), un 2021.gadā Saeima lēma Civilprocesa likuma 594. pantā aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā" (109 eiro) ar vārdiem "papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas" (75 eiro).
Vai Bordānu Jānis skolā nobastoja visas matemātikas stundas, ja domā, ka 75 eiro ir vairāk par 109 eiro?
Latvieši ir ļoti pacietīgi un rij vienu krupi pēc otra, tāpēc tagadējā Saeima ir nolēmusi spert vēl vienu soli uz priekšu un strādā pie jauniem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas neatstātu vairs parādniekam minimālo algu.
2023.gada 17.oktobrī Saeimas Juridiskā komisija Andreja Judina (Jaunā Vienotība) vadībā, piedaloties Tieslietu ministrijas, Tiesu izpildītāju padomes, Finanšu nozares asociācijas, LTRK, Tiesībsarga, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, LBAS, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāvjiem pirms iesniegšanas Saeimā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” , kas paredz izteikt Civilprocesa likuma 594. pantu šādā redakcijā:
“594. pants. Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem
(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai.
(2) Ieturējumus neatkarīgi no piedziņas veida izdara 10 procentu apmērā, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Ieturējumu apmēru samazina par 2 procentiem par katru parādnieka apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu.”
Velti cerēt, ka Tieslietu ministrijas, Tiesu izpildītāju padomes, Finanšu nozares asociācijas, LTRK, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pārstāvji iestāsies par parādnieku un to apgādībā esošo bērnu interesēm, bet kā kaut ko tik necilvēcisku varēja atbalstīt Tiesībsarga, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, LBAS pārstāvji?!
Ja, kā norāda paši likumprojekta iesniedzēji, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, vai šī likumprojekta mērķis ir aizdzīt no Latvijas 1/10 daļu no visiem Latvijas iedzīvotājiem?
Vai tiešām nevienam no apspriedes dalībniekiem neienāk prātā, ka cilvēks, kurš saņem minimālo algu, nevar ar to izdzīvot, kur nu vēl bērnus uzturēt? Paši no malas esat paskatījušies uz savu priekšlikumu?
Ja šobrīd minimālā alga ir 620 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas, ja nav apgādājamo, ir 543,92 eiro, ja atņemam 10% (54,39 eiro), tad paliek 489,52 eiro, ar ko izdzīvot var tikai tad, ja dzīvo zem tilta, jo dzīvokļa īrei un komunālo maksājumu samaksai ar to nepietiek, kur nu vēl ēdienam, apģērbam, transportam. Šim cilvēkam nekas cits neatliks, kā doties prom no šīs valsts.
Ja parādos nonākušajam ir viens apgādājamais, tad pēc nodokļu nomaksas paliek 554,90 eiro, ja atņemam 8% (44,39 eiro), tad paliek 510,50 eiro, - vai ar to var izdzīvot pats un uzturēt bērnu? Protams, ka arī šie cilvēki izvēlēsies pārcelties uz valstīm, kur jutīsies novērtēti un, kur netiks atstāti bez iztikas līdzekļiem.
Ja parādniekam ir divi apgādājamie, tad pēc nodokļu nomaksas paliek 554,90 eiro, ja atņemam 6% (33,29 eiro), tad paliek 521,60 eiro, - kā ar to var izdzīvot un pabarot 2 bērnus? Arī šie cilvēkiem nav citas izvēles kā pārcelties uz valstīm, kur rūpes par bērniem ir pirmajā vietā.
Lieki ir jautāt Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem, kā interesēs viņi ir pieņēmuši šādus necilvēcīgus Civilprocesa likuma grozījumus, bet neatmetu cerību, ka Tiesībsargs izmantos savu ietekmi un nepieļaus šādu grozījumu tālāku virzību.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
