Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!
Valsts prezidenta kanceleja19.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
E. Levits atzīmēja pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos kā ļoti būtisku Latvijas kā demokrātiskas, nacionālas un tiesiskas valsts vērtību apzināšanā, stiprināšanā un izplatīšanā, kā arī uzklausīja NVO pārstāvjus par organizāciju iecerētajām aktivitātēm. Abas puses bija vienisprātis, ka Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas vērtību un tās stiprināšanas iespējām.
E. Levits informēja par plānotajām aktivitātēm Satversmes simtgades aspektā – Valsts prezidenta kanceleja rīko jauniešu diskusiju ciklu “#Satversmei100: vērtības nākotnei”. Līdz 2023. gada 15. februārim šādas diskusijas notiks Rīgā un visās piecās vēsturiskajās zemēs sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā, Vidzemes Augstskolu un debašu klubu “QUO Tu domā?”.
Tāpat Valsts prezidenta kanceleja kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju š. g. 16. februārī rīkos starptautisku zinātnisko konferenci “Latvijas Republikas Satversmei 100”, kur ar referātu uzstāsies arī V. E. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (H. E. Dr. Frank-Walter Steinmeier).
Savukārt š. g. 11. februārī Rīgas pilī tiks rīkota konference, veltīta 10 gadiem kopš Valsts valodas referenduma. Tajā tiks runāts par pavērsienu nacionālajā, tiesiskajā un politiskajā apziņā, kas notika šī referenduma iespaidā un vēlāk īstenotajām reformām.
NVO pārstāvji kā vienus no būtiskiem sektora uzdevumiem šim gadam uzsvēra NVO tiesiskā regulējuma jautājumus, sabiedrības noturības stiprināšanu demokrātijā, rudenī gaidāmo vēlēšanu procesa monitoringu un jaunus līdzdalības formu meklējumus mērķgrupu uzrunāšanai. Organizācijas dalījās ar informāciju par plānotajām diskusijām un aktivitātēm, tai skaitā Demokrātijas nedēļas laikā š. g. maijā.
Sarunā tika arī atzīmēts, ka jaunieši ir īpaša mērķauditorija, ņemot vērā viņu tiesības iesaistīties Latvijas politikas veidošanā un zināmu digitālo nogurumu, ko nesis Covid-19 pandēmijas laiks. NVO pārstāvji uzsvēra, ka ir noskaņoti raudzīties pēc jaunām līdzdalības formām un mehānismiem, kas sasniegtu tos cilvēkus, kuri šobrīd kūtri iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs.
Valsts prezidents izteica cerību, ka attīstību gūs projekts “Dators ikvienam bērnam”, kas veicinās skolēnu digitālās prasmes un iespējas digitālās līdzdalības formātos.
Valsts prezidents uzsvēra, ka ASV prezidenta Džo Baidena pagājušā gada nogalē rīkotajā Demokrātijas samitā ir uzsvēris Latvijas apņēmību stiprināt pilsonisko sabiedrību, tai skaitā paaugstinot medijpratības kapacitāti un dezinformācijas pētniecību un atmaskošanu.
NVO pārstāvji pauda gandarījumu, ka Latvijas valsts prezidenta runā tika uzsvērti arī godīgas finanšu politikas stiprināšanas jautājumi. Runājot par Latvijas demokrātijas procesu pieredzi, tika uzsvērts, ka arī turpmāk NVO pārstāvji būs iesaistīti Eiropas Savienības Austrumu partnerības dialogā. Valsts prezidents šajā kontekstā uzsvēra Krimas platformas starptautisko nozīmi, globālās pilsoniskās un politiskās sabiedrības dienaskārtībā turpinot uzturēt jautājumu par Ukrainas teritoriālo integritāti.
Valsts prezidenta sarunā ar NVO pārstāvjiem piedalījās Kristīne Zonberga, Agnija Jansone, Agnese Frīdenberga, Andris Gobiņš, Āris Ādlers, Inese Vaivare un Baiba Ziemele. Tika nolemts turpināt šo dialogu, sniedzot konkrētus priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
