“Leonhard Weiss” – jauna zvaigzne būvnieku-uzmetēju rindās
Pietiek lasītājs14.12.2023.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
2023. gads Latvijā iezīmējās ar vairākiem skandāliem būvniecības nozarē. Iespējams, ka skaļākais ir saistīts ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, kur pastāv bažas par līdz pat 70 miljonu eiro Eiropas Savienības finansējuma zaudēšanu (pēc pēdējām ziņām – „tikai” 23 miljonu). Rezultātā ir atlaistas slimnīcas padome un valde, uzsākta izmeklēšana, bet būvnieks “Velve” gan nav padzīts.
Gada beigās kļūst redzams, ka daļa būvnieku gluži vienkārši nav spējīgi pildīt uzņemtās saistības, objektu būvi nepabeidz laikus vai nepabeidz vispār. Diagnoze - kapacitātes trūkums komplektā ar blefošanu konkursos: tā sacīt, galvenais kaut kā uzvarēt ar zemāko cenu, pēc tam gan jau pamēģināsim līgumu izpildīt.
Ir zināms vēl viens gadījums, kas gan pagaidām nav pievērsis plašāku mediju un sabiedrības uzmanību. Nesen, šā gada 14. novembrī “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) ir bijis spiests vienpusēji lauzt līgumu ar Latvijā plašākai sabiedrībai mazāk zināmu, bet nozarē pazīstamu igauņu izcelsmes būvnieku “Leonhard Weiss OU”, kurš, kā izskatās, tā īsti pat nebija uzsācis darbus, lai izpildītu līgumu, pie kura bija ticis ne jau kaut kā pa sētas durvīm, bet atklāta konkursa rezultātā.
2021. gada vasarā “Leonhard Weiss” piedalījās LDz izsludinātā konkursā “Nožogojumu un gājēju pāreju ierīkošana dzelzceļa infrastruktūras objektos”. Projekts paredzēja sliežu ceļu nožogošanu un šķērsojumu izbūvi dzelzceļa iecirkņos Brasa – Ziemeļblāzma, Čiekurkalns – Jugla, Zasulauks – Lāčupe, Torņakalns – Olaine (līdz pārbrauktuvei 7,200 km) un Šķirotavas stacija.
Būvniekam bija jāveic projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi, jāatjauno esošās dzelzceļa gājēju pārejas un jāizbūvē jaunas, jānožogo sliežu ceļi ar drošības žogiem, jāIzbūvē viens gājēju divlīmeņu šķērsojums, jānodošina, būvuzraudzība un būvprojektu ekspertīze un projekta vadība.
Projekta mērķis bija palielināt satiksmes dalībnieku drošību un samazināt negadījumu risku, ierobežojot iespēju šķērsot dzelzceļa sliedes tam neparedzētās un neaprīkotās vietās.
“Leonhard Weiss” konkursu uzvarēja, piedāvājot zemāko cenu, un 2022. gada 22. augustā tika parakstīts līgums. Līguma summa pārsniedza četrus miljonus eiro, un darbus tika paredzēts pabeigt līdz 2023. gada beigām.
Taču nekādu nožogojumu joprojām nav, jo reāli nekas jau nenotika. Tagad “Latvijas Dzelzceļš” droši vien nolād “Leonhard Weiss” ar visu tā zemāko cenu un domā, kādā veidā darbus tomēr paveikt un kurš tos varētu ne tikai nosolīt, bet arī izdarīt. Savukārt “Leonhard Weiss” acīmredzot meklē jaunus, treknākus līgumus.
Kāda te morāle? Kamēr vien šāda darbu neizpilde nebeigsies ar patiešām drakoniskiem sodiem un izslēgšanu no nākamajiem iepirkumiem, nekas nemainīsies. Uzvarēs tas, kuram pietiks nekaunības piedāvāt zemāko cenu, īsti nezinot, vai par to spēs objektu uzbūvēt. Tādos gadījumos apjaušot, ka nekas neiznāks, ka nosolīts pārāk lēti, atkal sagaidāmi lēmumi labāk gaidīt līguma laušanu. Zaudētāj, protams, paliks pasūtītāji, valsts un sabiedrība.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
