Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aivara Lemberga ģimene joprojām ieņem pirmo vietu Latvijas bagātāko cilvēku jaunajā sarakstā, kas publicēts žurnālā VIP Lounge, taču gada laikā tās īpašumu kopvērtība samazinājusies par 50 miljoniem latu. Arī kopumā „zelta simtnieks” turpinājis zaudēt, kaut gan vairs ne tik strauji kā krīzes gados, - pērn simtnieka īpašumu vērtība samazinājusies par aptuveni 70 miljoniem, noslīdot līdz 1,7 miljardiem latu. Ar VIP Lounge atļauju publicējam Latvijas bagātāko cilvēku pirmo desmitnieku no saraksta, kas tapis sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars.

1. (vieta iepriekšējā simtniekā – 1.) Lembergu ģimene (Aivars, Anrijs un Līga Lembergi) – 130 miljoni latu (salīdzinājumā ar iepriekšējo sarakstu -50 miljoni latu)

Dz. 1953. gada 26. septembrī, 1975. gada 22. aprīlī un 1976. gada 17. jūlijā

Neskatoties uz tiesu procesiem un to noteiktiem tēriņu ierobežojumiem, īpašumu arestiem un citām naudiskām nepatikšanām, Latvijas bagātākās ģimenes statusa īpašnieki joprojām paliek mūsu valsts bagātāko cilvēku saraksta augšgalā. No vienas puses, ģimenes īpašumu kopvērtību nopietni iedragājuši šie paši tiesu procesi un „Ventspils tranzīta karš”, no otras, tieši šo prāvu rezultātā Ventspils mēram pirmoreiz deklarēt „viņam nemaz nepiederošās” mantas sarakstu, kas pietiekami skaidri apliecina mūsu aplēšu patiesīgumu un nostiprina Lembergu ģimenes statusu šajā sarakstā.

2. (3.-4.) Leonīds Esterkins – 65 miljoni latu (+12 miljoni latu)

Dz. 1954. gada 7. novembrī

Sava patstāvīgā stratēģija un orientēšanās uz NVS valstu iedzīvotāju apkalpošanu, cita starpā piedāvājot risinājumus uzturēšanās atļauju ieguvei caur investīcijām (nekustamo īpašumu iegādi un ieguldījumus bankas subordinētajā kapitālā) Latvijā nodrošinājusi, ka Rietumu banka arī visu ekonomiskās krīzes laiku strādājusi ar peļņu, un rezultātā gada laikā bankas vērtība Laika Stara ekspertu skatījumā pieaugusi no 148 līdz 181 miljonam latu. Attiecīgi augusi arī kredītiestādes padomes priekšsēdētāja un lielākā pašmāju līdzīpašnieka akciju paketes vērtība.

3. (5.) Šķēļu ģimene (Andris Šķēle, Kristiāna Lībane–Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle–Pētersone) – 54 miljoni latu (+2 miljoni latu)

Dz. 1958. gada 16. janvārī, 1971. gada 24. aprīlī, 1983. gada 24. aprīlī un 1980. gada 8. aprīlī

Formāli lielākā daļa Šķēļu ģimenes īpašumu impērijiņas (pārtikas, enerģētikas, atkritumu saimniecības, nekustamo īpašumu jomā) gan pieder nevis pašam trīskārtējam ekspremjeram, bet gan viņa dzīvesbiedrei un abām meitām, un to vērtība gada laikā nedaudz pieaugusi. Taču, ņemot vērā, cik lielā mērā A. Šķēles bizness vienmēr bijis saistīts ar politisko ietekmi un tās izmantošanu, var prognozēt, ka tuvākajos gados tā kopvērtība, ņemot vērā reālā saimnieka, šķiet, pilnīgi reālo aiziešanu no lielās politikas, nekādi nepalielināsies. Savukārt A. Šķēles publiskie izteikumi par pievēršanos piena lopkopībai un ražošanai vēl prasa apliecinājumu praksē.

4. (2.) Lipmanu ģimene (Kirovs Lipmans un Anna Lipmane) – 52 miljoni latu (-2 miljoni latu)

Dz. 1940. gada 5. novembrī un 1948. gada 12. martā

Lipmanu pārim jau vairākus gadus stabilu vietu Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā nodrošina farmācijas nozare – abiem piederošā reālā kontrolpakete farmācijas uzņēmumā Grindeks. Tikmēr Kirova un Annas Lipmanu īpašumu kopvērtību aizvadītajā gadā samazinājusi līdzdalība uzņēmumā Liepājas metalurgs, - K. Lipmans gan nelaiž garām nevienu gadījumu, lai iegādātos vēl kādu metalurģijas uzņēmuma akciju, taču uzņēmuma vērtība (kas gada laikā vēl sarukusi no 114 līdz 86 miljoniem latu) atjaunosies tikai līdz ar tā vērienīgās rekonstrukcijas beigām un darbības atsākšanu jau jaunā kvalitātē un apjomā.

5. (3.-4.) Sergejs Zaharjins – 45 miljoni latu (-8 miljoni latu)

Dz. 1953. gada 7. februārī

Saraksta augšgalu nepamet arī metālapstrādes flagmaņa Liepājas metalurgs lielākais īpašnieks: pērn Liepājas metalurgs apturēja vairākus gadu strādājušās martena krāsnis, bet nu S. Zaharjina vadītais uzņēmums, šķiet, būs veiksmīgi pārcietis dižķibeles sērgu un pielāgojies jaunām tirgus prasībām, jo jau šoruden sāk izmantot jauno tēraudkausēšanas tehnoloģiju. Jāpiebilst, ka S. Zaharjinam joprojām pieder arī 20 nekustamie īpašumi un kapitāldaļas vēl trīs uzņēmumos.

6.-7. (20.-22.) Ernests Bernis – 42 miljoni latu (+20 miljoni latu)

Dz. 1973. gada 27. aprīlī

Neskatoties uz to, ka abi bijušās Aizkraukles, tagad par ABLV pārdēvētās bankas īpašnieki atrodami pagājušā gada lielāko zaudētāju sarakstā, jo viņiem piederošā banka pērn cietusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, tomēr vietu bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā abi saglabā. Vēl vairāk – banka spējusi atgūties pēc krīzes, kā rezultātā tās vērtība Laika Stara ekspertu skatījumā strauji pieaugusi.

6.-7. (20.-22.) Oļegs Fiļs – 42 miljoni latu (+20 miljoni latu)

Dz. 1973. gada 12. decembrī

Otrs pērn prāvos zaudējumus cietušās ABLV bankas līdzīpašnieks, kuram piederošā kredītiestāde izaugsmes gados spēja sasniegt pat vairāk nekā 10 miljonu latu peļņu. Tiesa, šo naudu īpašnieki ieguldīja bankas pamatkapitālā, līdz ar to ļaujot tai nepiedzīvot Parex bankas likteni. Tāpat kā biznesa partnerim arī Oļega Fiļa savrupnams atrodas Jūrmalā, un vēl viņam pieder divi zemesgabali Ogres un Carnikavas novados.

8. (7.) Arnis Riekstiņš – 41 miljons latu (+3 miljoni latu)

Dz. 1962. gada 29. septembrī

Bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras ražotāja Mikrotīkls vadītājs un līdzīpašnieks ir viens no retajiem miljonāru saraksta augšgala dalībniekiem, kurš vietu starp bagātākajiem nodrošinājis ar Latvijā izgudrotas tehnoloģijas ražošanu un eksportēšanu. Uzņēmējs pērn par gandrīz pusmiljonu eiro nopircis jaunbūvi ar zemi Priedkalnē, bet no agrākiem laikiem viņam pieder arī zemesgabals Rīgā un māja Garkalnē.

9.-10. (8.-9.) Vadims Telica – 36 miljoni latu (+2 miljoni latu)

Dz. 1963. gada 19. augustā

Vēl viens miljonārs, kurš pat ekonomiskās krīzes laikā prot pelnīt: 4,4 miljoni latu – šāda peļņas daļa attiecas uz viņam piederošajām akcijām un kapitāldaļām farmācijas holdingā Repharm un aptieku ķēdes uzņēmumā Sentor Farm. Medikamentu tirgotājam pieder arī 17 nekustamie īpašumi Rīgā, Daugavpilī, Aizkrauklē un citviet Latvijā.

9.-10. (11.) Josifs Apts – 36 miljoni latu (+4 miljoni latu)

Dz. 1962. gada 30. novembrī

Vēl viens farmācijas jomas lieluzņēmējs – medikamentu vairumtirgotāja Recipe Plus (Laika Stara ekspertu aprēķinātā vērtība – 44 miljoni latu) saimnieks, kura bizness sekmīgi attīstās arī tad, kad cilvēki samazina tēriņus un atsakās no daudzām ikdienā nepieciešamām lietām. Tāpat kā iepriekš viņam pieder četri nekustamie īpašumi Rīgā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...