Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valodas tīrības (leksiskā pūrisma) problēma vienmēr ir bijusi aktuāla. Latviešu valodā tā arī pašlaik ir aktuāla problēma. Ne tikai profesionāls valodnieks, bet katrs inteliģents valodas lietotājs vēlas attīrīt latviešu valodu no citu valodu piesārņojuma, nevajadzīgiem aizguvumiem, vārdiem un teicieniem ar vulgāru nokrāsu. Daudziem nepatīk svešvārdi, kā arī sarunvalodas un dialektu elementi grāmatās, periodikā, TV, radio, internetā. Viņi vēlas atbrīvot latviešu valodu no visdažādākajiem svešķermeņiem.

Ideāli tīru valodu sauc par latviešu literāro valodu. To lieto ne tikai literāros tekstos, bet arī medijos, lekcijās, publiskajās runās, ikdienas sarunās. Literārās valodas lietošana norāda par cilvēka izglītotību un inteliģenci.

Sastopamas pārmērīgas prasības valodas tīrībā. Pārmērīgs leksiskais pūrisms sākās tad, kad valodas tīrības vārdā pieprasa atkāpties no valodas galvenā pienākuma konstruktīvi pārraidīt informāciju. Pārmērīgā leksiskā pūrisma sludinātāji ignorē valodas funkcijas.

Valodai ir daudzas funkcijas. Valodai ne tikai konstruktīvi jāpārraida informācija, bet arī jānodrošina cilvēku domāšana, jāpiedalās izziņā, emocionāli ekspresīvi jāapliecina jūtas, psiholoģiski efektīvi jāiedarbojas uz cilvēku prātu.

Valoda savas funkcijas var izpildīt tikai tad, ja valodas izvēlē valda maksimāla informētība un precizitāte, kā arī maksimāla pieskaņošanās valodas adresātam. Obligāti jāņem vērā auditorija, kurai ir veltīts teksts vai sacītie vārdi. Ja kaut kādu ārējo apsvērumu dēļ (politisko, ideoloģisko, morālo) atkāpjamies no minētajām prasībām, tad apzināti atkāpjamies no informācijas konstruktīvās pārraidīšanas. Bet tas noteikti veicinās informācijas nepareizu, kroplu, tendenciozu izpratni, un komunikācija zaudēs jēgu.

Spekulācijas ar valodu nekad labi nebeidzās. Spekulatīvi dezinficēta valoda ļoti ātri rada neuzticību tās pārraidītajai informācijai un ir impulss politiskajai, ideoloģiskajai, morālajai neuzticībai. Tā izpaužas attieksmē pret dezinficētās valodas lietotāju un attieksmē pret dezinficētās valodas lietotāja pārstāvēto sociālo institūciju. Piemēram, neuzticamies ne partijas biedram, ne viņa partijai.

Savā laikā spekulācijas ar valodu ļoti būtiski grāva uzticību padomju kompartijas darbiniekiem, īpaši centīgajiem padomju dzejniekiem, zinātniskā komunisma pasniedzējiem, padomju iekārtai vispār. Padomju Savienībā ārējo apsvērumu dēļ izvēlētā valoda ar laiku pārtapa leksiskajā traģēdijā, negatīvi atsaucoties uz sociāli politiskās iekārtas reputāciju.

Taču nevajadzētu steigties ironizēt par padomju laika leksisko traģēdiju. Tagad arī LR ir leksiskā traģēdija. Turklāt atklāts ir jautājums, vai LPSR pagātnē tā bija drausmīgāka nekā LR tagadnē. 2016.gada septembra sākumā internetā varēja lasīt šādu novērojumu: „Aizvien biežāk cilvēki pēc svētkiem saka, ka nespējot klausīties svinīgajos sarīkojumos teiktās amatpersonu uzrunas. Tās tiešām ir vienādas pēc formas un satura un izklausās kā obligātas nodevas amatam vai vēl padomju laikos tik izplatītajai tradīcijai – vēlamo pasludināt par esošo. Atmodas dienu atslēgas vārdi mūsu pašu sarūsinātās slēdzenes vaļā neslēdz – aizvadītajos gados esam tik daudz melojuši gan paši sev, gan cits citam, ka vārdu plāksteri vairs nelīp klāt. Latvijas Republikas valstiskā statusa atjaunošanas 25. gadadienai veltītajā uzrunā pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents teica: “Mēs esam stipri un saliedēti.” Bet kā ir īstenībā? Savā dziļākajā būtībā mēs joprojām esam stipri, tikai nesamērīgi daudz spēka ir aizplūdis pasaulē, izniekots donkihotiskā cīņā ar birokrātijas vējdzirnavām un savstarpējos ķīviņos. Sabiedrība ir sadrupināta un sadalījusies kārtās. Jā, blēži saliedējas ar blēžiem, atstumtie ar atstumtajiem, bet vai tad tas bija atmodas aicinājums?”.

Cilvēkam valoda ir domāšanas, izziņas un zināšanu atslēga. Cilvēka apziņā valodai ir milzīga autoritāte. Taču valoda ir sociāla izpausme. To nelieto tikai viens cilvēks. Valoda ir kolektīvs sasniegums, reizē kolektīva bagātība un tāpat reizē kolektīva diktatūra. Valoda vienmēr ir atkarīga no sabiedrības garīgās atmosfēras, sabiedrības vērtībām, normām, modes kaislībām, politiskās un ideoloģiskās orientācijas, izglītības un audzināšanas satura, sociālās piederības, morāli tikumiskā satvara. Vārdu sakot, no kultūras. Ne velti valodas kulturoloģiskos aspektus mūsdienās pēta jauns zinātniskais virziens ar garu nosaukumu – semiosociopsiholoģija.

Valoda vienmēr raksturo sabiedrības attieksmi pret patiesību. Sabiedrībā valdošā attieksme pret patiesību nosaka valodas izvēli. Valodas izvēle sociālo procesu leksiskajā iesaiņošanā iet kopsolī ar patiesības cieņu. Citētais novērojums šodienas Latvijā liecina par patiesības cieņas trūkumu valdošajā kliķē.

Pastāv noteikta lingvistiskā metafizika, nosakot valodas lietošanas pirmpamatus. Tāds pirmpamats ir valodas pieskaņošanās apziņai. Valoda vienmēr pieskaņojas valodas lietotāja apziņai un valodas adresāta apziņai.

Valodas atlases kritērijs ir konkrēta garīgā vajadzība. Abām pusēm (valodas lietotājam un valodas adresātam) ir jābūt adekvātai garīgajai vajadzībai. Ar skolotāju ir jārunā skolotāja valodā, ar lidotāju ir jārunā lidotāja valodā, ar jūrnieku ir jārunā jūrnieka valodā, ja saruna ir par mācīšanos, lidošanu un kuģošanu.

Pēcpadomju Latvijā pastāv noteikta garīgā vajadzība, piemēram, sarunā par politisko varu, valsts pārvaldīšanu, valsts un tautas attiecībām, valsts morāli tikumisko klimatu, valsts reālo suverenitāti. Šī garīgā vajadzība neattiecās tikai uz valdošā personāla (deputātu, ministru, ierēdņu) savstarpējo komunikāciju. Garīgā vajadzība attiecās arī uz „vienkāršo cilvēku” sarunu par savas valsts politiku un tās vērtību. Šī saruna visos gadījumos būs jēdzīga tikai tad, ja bez jebkādiem aplinkiem lietas tiks sauktas īstajos vārdos. Vārdu izvēlei ir jāatbilst reālajam valstiskajam stāvoklim Latvijas Republikā.

Kādai praktiski ir jābūt vārdu izvēlei sarunā par reālo valstisko stāvokli Latvijas Republikā?

Kā vienmēr, var būt tikai viena pareiza atbilde. Vārdu izvēlei katrā ziņā ir jāatbilst LR valdošajai noziegumu brīvībai, kas ir valsts pirmpamats. Mēdz būt ne tikai lingvistiskā metafizika. Iespējama arī valstiskā metafizika. LR metafiziskā būtība ir noziegumu brīvība.

Noziegumu brīvība ir viena no vislielākajām pēcpadomju Latvijas nelaimēm. Noziegumu brīvība ir totāli saindējusi gan valsti, gan latviešu tautu. Faktiski noziegumu brīvība ir saindējusi ne tikai latviešus, bet arī cittautiešus; respektīvi, visu Latvijas nāciju.

Turklāt noziegumu brīvība ir saindējusi ne tikai materiālo dzīvi, bet arī garīgo dzīvi, kurā tāpat iespējami savi noziegumi. Tāds noziegums, piemēram, ir aplamu un kroplu zināšanu izplatīšana, nepareiza jēdzienu un terminu lietošana. Tas viss arvien biežāk un biežāk ir sastopams zinātniskajos tekstos, internetā publicētajos rakstos, „viedokļos”, komentāros utt. Bez pārspīlējuma uzsverams, ka mūsu sabiedriskās un humanitārās zinātnes pašlaik knosās noziegumu brīvības komfortablajos apstākļos, straujā tempā paātrinot sabiedrības degradāciju. Noziegumu brīvība ir izraisījusi ne tikai masveida zagšanu un blēdības, bet arī masveida stulbumu un idiotismu t.s. akadēmiskajās aprindās. Noteikti daudzi teiks, ka noziegumu brīvība garīgajā sfērā ir daudz bīstamāka nekā noziegumu brīvība materiālajā sfērā – mantas un naudas vidē. Viņu sacīto faktiski nav iespējams apstrīdēt. Cilvēku garīgais līmenis ir primārais cilvēku rīcībā.

Jebkurā analītiski vērtējošajā darbībā mums ir iespējamas divas pieejas – toleranti kritiskā pieeja un kategoriski nosodošā pieeja. Pirmajā gadījumā doto materiālu varam analizēt un vērtēt kritiskā garā, norādot uz veiksmēm un kritizējot pieļautās nepilnības. Tādā gadījumā pret doto materiālu izturamies ar cieņu un tajā saskatām noteiktu perspektīvo potenciālu. Toleranti kritiskajā pieejā lietojam iecietīgu un saudzīgu valodu, apzināti izvēloties eifēmismus. Valodas ziņā nedaudz grēkojam, bet tas nekas. Grēkojam tāpēc, ka ticam materiāla autora gribai izdarīt vajadzīgos secinājumus un ņemt vērā kritiku. Norādītās nepilnības tiks novērstas un turpmāk neatkārtosies.

Pilnīgi savādāk ir tad, kad ir nepieciešama kategoriski nosodošā pieeja. Tādā gadījumā materiālu necienām un tajā nesaskatām nekādu perspektīvo potenciālu. Nenāk ne prātā izvēlēties iecietīgu un saudzīgu valodu. Valodas ziņā negrēkojam, jo visu atklāti un skaudri nosaucam īstajos vārdos.

Neapšaubāmi, noziegumu brīvība ir pelnījusi vienīgi kategorisku nosodījumu ar adekvātu leksiku. Noziegumu brīvības izperinātā kriminālā valsts ir jāsauc par kriminālo valsti, valdošā kliķe ir jāsauc par valdošo kliķi, Lielā Banda ir jāsauc par Lielo Bandu, Astoņkājis ir jāsauc par Astoņkāji, zagļi ir jāsauc par zagļiem, nelieši ir jāsauc par neliešiem, nodevēji ir jāsauc par nodevējiem, idioti ir jāsauc par idiotiem, stulbeņi ir jāsauc par stulbeņiem, Sarkanmatainā Tumsonība ir jāsauc par Sarkanmataino Tumsonību, Putnu Biedēklis ir jāsauc par Putnu Biedēkli, Mazās Bandas ir jāsauc par Mazajām Bandām, Juvenālais Astoņkājis ir jāsauc par Juvenālo Astoņkāji, antropolops ir jāsauc par antropolopu. Cita pieeja nav iespējama un nedrīkst būt. Cita pieeja vienmēr būs šķebīga laipošana, lipīga pielīšana, sociālā un politiskā liškība, servilisms, konformisms, karjerisms, morālā bezatbildība, greizs patriotisms. Noziegumu brīvība, stulbums un idiotisms ir izraisījis valsts krahu. Tādā situācijā valodai ir jābūt tiešai un skaidrai. Netieša un neskaidra valoda tikai pasliktina nenormālo situāciju.

Sāpīgi būtisks ir viens fakts. Tas kardināli atsaucās uz valodas izvēli. Bez aplinkiem par šodienas Latviju nākas runāt tāpēc, ka valstī neeksistē neviens morālais atbalsts. Valstī nav  neviens pretspēks noziegumu brīvībai. Valstī nav neviens institūts, uz kura godīgumu, izpratni, atbalstu varētu paļauties. Tāpēc nav iespējama valsts dzīves toleranti kritiskā pieeja ar attiecīgo valodu. Tādai pieejai un valodai valstī nav adresāta. Nav nekādas cerības, ka kritika tiks uzklausīta un ņemta vērā. Šajā ziņā nevaram paļauties ne uz Valsts prezidentu, ne uz parlamentu un valdību, nevaram paļauties uz t.s. akadēmisko inteliģenci un t.s. radošo inteliģenci. Arī uz reliģiskajām organizācijām nevaram paļauties ne tikai tāpēc, ka tās formāli ir šķirtas no valsts un nevar publiski iejaukties valstiskajos procesos.

Kategoriski nosodot noziegumu brīvību, savu kategorisko nosodījumu varam adresēt vienīgi „vienkāršajiem cilvēkiem”. Viņi ir noziegumu brīvības upuri, bet viņi bez pilnvērtīgas nacionālās inteliģences nevar likvidēt noziegumu brīvību. Drīkstam uzdrošināties cerēt, ka noziegumu brīvības kategoriskais nosodījums „vienkāršajiem cilvēkiem” būs zināms morālais atbalsts principā bezcerīgajā Latvijas valstiskajā situācijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...