Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmuma LDz Cargo nule izsludināts konkurss rada nopietnas aizdomas par jau iepriekš „sarunātu” šī daudzmiljonu iepirkuma iznākumu: konkursā, kura vērtība varētu būt virs četriem miljoniem latu, pretendentiem apjomīgais piedāvājums par 100 kravas vagonu piegādi jāsagatavo un jāiesniedz divu nedēļu laikā.

Līdz šā gada 6. aprīļa rītam visiem pretendentiem, kas būs samaksājuši 366 latus par konkursa nolikumu un spējuši divu nedēļu laikā sagatavot detalizēto piedāvājumu un visus nepieciešamos dokumentus, tie jāiesniedz SIA LDz Cargo birojā, lai piedalītos „atklātā konkursā par 100 kravas vagonu: 60-pēdu platformu piegādi konteineru, riteņtehnikas un citu kravu pārvadāšanai”.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss šo konkursu ceturtdien nevēlējās komentēt, tikmēr aptaujātie nozares speciālisti vienbalsīgi apgalvo: šāda apjoma un sarežģītības konkursam piedāvājums nepilnās divās nedēļās nav sagatavojams, protams, ja vien „vajadzīgie” pretendenti atšķirībā no pārējiem par konkursu un tā nosacījumiem nav informēti jau krietnu laiku iepriekš.

Pats uzņēmums un arī Latvijas dzelzceļš uzskata, ka šāda konkursa rīkošana vispār neesot obligāta – un arī tāpēc iebildumi pret ļoti īso termiņu esot nepamatoti. „LDz Cargo nav publisko iepirkumu subjekts, tādēļ šāda konkursa izsludināšana viņiem nav obligāta. Šis konkurss ir mēģinājums iegūt lētāko cenu un izdevīgāko piedāvājumu,” saka Latvijas dzelzceļa preses sekretāre Antra Birzule.

Faktiski varot teikt, ka platformu iepirkums sācies jau pagājušā gada beigās, jo, tā kā LDz Cargo ir valsts uzņēmējsabiedrības meitas uzņēmums, šāds iepirkums ir jāsaskaņo ar Latvijas dzelzceļu, bet tam – ar Satiksmes ministriju. Tā nu esot patērēts diezgan ilgs laiks, taču pašlaik esot pienākusi lielā steiga: „Ir ļoti svarīgi iegādāties šīs platformas pēc iespējas ātrāk, jo ar katru dienu tās kļūst dārgākas, jo pasaulē aug metāla cenas, kā arī visā bijušajā PSRS teritorijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā ir liels pieprasījums pēc šīm platformām. Arī Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa kompānijas gatavojas iegādāties platformas, un tagad notiek cīņa par to, kuram izdosies pirmajam.”

Pieprasījums pēc platformām esot pieaudzis, jo pieauguši konteineru pārvadājumu apjomi, tādēļ platformu trūkstot visiem pārvadātājiem NVS teritorijā. Kopumā LDz Cargo būtu vajadzīgs ap pustūkstoti platformu, kā pietiktu aptuveni 10 vilcienu sastāviem.

Tiesa, faktiski Latvijas dzelzceļa pārstāve pati atzīst, ka iepriekšējas pārrunas ar „vajadzīgajiem” pretendentiem jau notikušas un viņiem atšķirībā no citiem nekāda pārsteiguma par konkursu nebūs. „14 dienu pieteikšanās termiņš nav pārāk īss, jo tie, kuri reāli var piedāvāt šādas platformas, ir pauduši gatavību iesniegt piedāvājumus. Latvijā šādas platformas neražo, tās piegādās kāds ražotājs no NVS valstīm,” apliecināja Birzule.

Tomēr gaidāms, ka pieteikumu konkursam tomēr iesniegs arī pašmāju ražotājs – AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR). Tās valdes loceklis Lācars Raisbergs atminas, ka „pēc iepriekšējā iepirkuma, kad LDz Cargo „pa kluso” no Ukrainas nopirka platformas, mēs paudām gatavību piegādāt, un toreiz viņi teica, ka pirks vēl, lai mēs gatavojamies”.

Saskaņā ar Raisberga teikto RVR interesētu piegādāt šīs platformas, taču uzņēmumam to saražošanai nepieciešams aptuveni pusgads. Piedāvājumu konkursam RVR plānojot iesniegt, taču esot grūti pateikt, cik tas būs konkurētspējīgs.

No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka par „īstajām” konkursā tiek uzskatītas divas ārvalstu kompānijas. Viena no tām LDz Cargo „atklātajā konkursā” arī uzvarēšot.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...