Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā ir novērojama īpaši strauja agresivitātes un vardarbības kulta attīstība – īpaši Latvijas lauku rajonos, kur izteikti jūtama sabiedrības veselā saprāta un garīgās veselības lejupslīde. Protams, atklāti par to neviens nerunā, jo kauns taču atzīt, ka tauta pūst no galvas, bet galvenie pūdētāji ir pati sabiedrība.

Mūsu tautas kalpi nereti, ko tur liegties, pat ar zināmu regularitāti pirms vēlēšanām tik skaisti dzied par spēcīgo Latviju, kuru radīsim kopā, par milzīgo atbalstu, ko viņi sniegs ne tikai Latvijas vienīgās metropoles attīstībai, bet arī lauku attīstībai.

Protams, pēc ievēlēšanas solītā palīdzība pazūd tekstos par budžetu, viņiem taču ar’ kaut kas ir jāēd, vajag pielikt pie algas, diemžēl pašvaldībām nesanāks tik daudz kā bija solīts. 

Sociālais budžets? Skolotāju algas? Vai tad vajag? Viņi taču tāpat neko nedara, laukos taču to bērnu maz. Labāk līdzekļus novirzīt mazas, pāris simtus m2 mājiņas būvniecībai Mežaparkā. Tā tālāk un tā tālāk, un tā tālāk...

Kamēr mazie, apaļie pelmenīši savā treknajā krējuma pavalgā aktīvi mērcē sēžas, Latvijas provinces grimst aizmirstībā, alkoholismā, bezdarbā, vardarbībā, citviet badā (izņemto tos, kas tikpat silti iekārtojušies pašvaldību domēs).

Šī gada sākumā kādā nelielā Madonas novada lauku miesta pamatskolā notikusi seksuāla vardarbība starp trīs 4.klases audzēkņiem. Divas 10-11 gadus vecas meitenes faktiski izvarojušas savu klasesbiedru, ar varu piespiežot veikt dzimumaktu - arī orālu un anālu. Pēc zinātāju stāstītā, puika šobrīd apmeklē terapeitu un bez vecāku klātbūtnes baidās atstāt māju.

Vecāki gan izvēlas par to klusēt, un problēma tiek apspriesta tikai iesaistīto pušu starpā, lai lieki netraumētu zēnu un neizraisītu vispārēju histēriju. Taču Latvijas lauku rajoni ir ārkārtīgi mazi, un visi par visiem zina visu.

Fakts, ka šāda agresija tiek slēpta, nepadara situāciju labāku. Efekts ir pretējs, jo tas dod signālu ikvienam kaut cik apsmadzeņotam varmākam, pedofilam, vīram, sievai, ka var droši skraidīt apkārt un darīt, ko grib, – jo pāri nodarījums neeksistē, ja par to nerunā. Savukārt skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem nāksies iespringt tikai dažas dienas, līdz tie atkal varēs ieslīgt savos siltajos kabinetos ar telefonu padusē un kafijas krūku rokās.

Publiski ir izskanējuši tikai daži līdzīgi gadījumi, no kuriem viens atklātībā nonāca 2017.gada janvārī, kad kāds otrās klases skolēns ar savu gadu vecāko draugu seksuāli izmantojuši astoņgadīgu meitenīti. Arī tad par situāciju, neieslīgstot detaļās, medijiem paziņoja cietušās meitenītes mammas draudzene, kas nespēja klusēt un vēlējās vērst sabiedrības uzmanību uz notikušo, jo šajā gadījumā runa pat nav par pieaugušajiem – tie ir 8-9 gadus veci bērni, kas veic šos seksuālā rakstura noziegumus. Šo situāciju komentēja arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve, kas skaidroja, ka gan varmākas, gan cietusī saņems nepieciešamo palīdzību.

Patiesībā šādu gadījumu ir ļoti daudz, tikai daži uzdrīkstas par to runāt skaļi, citi cer, ka bērns vēl ir mazs un gan jau pārdzīvos, kādam vispār ir vienalga. Šajā gadījumā nepieciešams runāt ne tikai par vienaudžu attiecībām, bet arī par  skolotāju skolēnu, vecāku skolotāju, vecāku un bērnu attiecībām, kuras ne vienmēr veidojas uz pozitīvas nots.

2019.gada vasarā publicēts pētījums norāda, ka 37% skolēnu pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības jeb mobinga klātienē. Kopumā katrs trešais skolēns, savukārt katrs ceturtais tiek aizskarts digitālajā vidē. Turklāt pāri darītāji ne vienmēr ir vienaudži. Lielu lomu vardarbības veicināšanā spēlē arī pedagogi, kas savas neprofesionalitātes dēļ nespēj savākties, pazemo un atklāti konfliktē ar bērnu kā arī vecāki, kas nereti ir savu bērnu izrādītās agresijas spogulis.

Nevar noliegt, ka vide ir milzīgs faktors, kas ietekmē bērna emocionālo un fizisko attīstību un uzvedības veidošanos. Arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante atzinusi, ka liela problēma ir pedagogu zināšanu un prasmju trūkums. Daudzās mācību iestādēs tiek uzsvērts, ka bērnu savstarpējās agresijas gadījumos neko daudz darīt nevar – vien veikt stingrāku uzraudzību. Tā gan gluži nav, jo skolai būtu jābūt spējīgai parūpēties par audzēkņiem, radot drošu vidi un izglītojot jauniešus par  mobingu un tā sekām. 

Pašvaldībām ir jāspēj nodrošināt vidi, kurā bērns jūtas droši. Ļoti svarīgu lomu spēlē sociālie pedagogi, skolas psihologi vai pagastu sociālie darbinieki. Bērnam būtu  jābūt pieejamai uzticamai personai, ar ko parunāt gadījumos, ja kaut kas ļoti slikts ir noticis.

Ļoti bieži bērnam ir kauns runāt ar vecākiem vai skolotājiem, īpaši gadījumos, ja vide mājās un skolā [ar skolotāju] nav tam piemērota. Kā jau tika minēts – vairumā gadījumu varmākas pašas ir saskārušās ar līdzīga rakstura pāri darījumiem un risinājums būtu jāmeklē ģimenē līdz ar to jautājums - kur skatās sociālie darbinieki. Atbilde gaužām vienkārša - savos maciņos.

Zinātāji stāsta, ka Madonas novadā un tādos pagastos kā Bērzaune, Vestiena, Ļaudona, Mētriena, Prauliena un citos ir milzīgas problēmas ar „visi visus pazīst un visi visiem draugi”. Pagastu centri ir ļoti mazi, un pagrimuma līmenis diemžēl ļoti augsts.

Pirms pāris gadiem no satrauktiem vecākiem ir dzirdēts par Vestienas pagasta bērnudārzu, kurā galvenā audzinātāja aptuveni (40, drusku pāri gadus veca) pārkāpj jebkādas normas. Uz dārziņu nāk dzērumā, nepiedienīgā izskatā.

Vecāki zina stāstīt, ka bērni, atnākot mājās, iesmej, ka audzinātāja atkal nelabi oda un bija aizmirsusi uzvilkt bikses. Virsū bijis džemperis, kas knapi apsedzis dupsi, kuru rotājušas sarkanas stringbiksītes.

Tā, protams, nav viena reize, un vecāki ar sūdzībām ir vērsušies pie „pagastveča”, taču, ņemot vērā to, ka kāds kādam draugs, kas draugs citam, kuram draugs sēž pagasta augšgalā, izmaiņas vai jebkāda rīcība nav sekojusi.

Arī sociālo darbinieku aktivitāte Madonas novada pagastos ir apšaubāma rakstura. Ne reizi vien vietējā sabiedrībā izskanējuši iebildumi par paveikto darbu. Dzirdēts, ka uz līdzcilvēku satraukumu par kaimiņos vai kur citur novērotu vardarbību pret bērniem, sievietēm vai vīriešiem sociāli nelabvēlīgās ģimenēs no atbildīgā darbinieka var dzirdēt tikai to, ka šie cilvēki ir mūsu redzeslokā, bet darīts nekas netiek. Un tā - vardarbība turpinoties gadiem.

Vēl viens zīmīgs gadījums, kas parāda novada domes attieksmi izskanēja 2019.gadā, kad Mētrienas pagastu satricināja sociālā darbiniece, kas no aprūpējamā sirmgalvja, kurš miris pārdozējot medikamentus [nemaz nav aizdomīgi], dāvanās saņēmusi vecu folksvāgenu, grāmatas, gleznas un bankas kontā esošos pāris tūkstošus eiro. Turklāt darījums noslēgts tajā pašā pašvaldībā pie bāriņtiesas darbinieces.

Katrā ziņā persona, kura, būdama amatpersona, ar šādu rīcību pārkāpusi ļoti būtiskas likuma normas, būtu jāsoda. Tā vietā Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš ar darbinieci ir veicis pārrunas un secinājis, ka tas visticamāk bijis nezināšanas dēļ. Pārkāpumu nesaskata. No šādas atbildes ir visai skaidra kopējā attieksme pret sabiedrību. Viņam tur silti un labi. Pārējie var skriet pret vēju.

Jautājums - kā jebkurš šādā vidē var justies droši? Novadu, pagastu augšas mirkst savā labklājībā un labpatikā, kamēr sabiedrība izjūt milzīgu spiedienu un mobingu no iestādēm, kurām būtu jābūt drošības un stabilitātes balstam. Nav brīnums, ka cilvēki nevēršas pēc palīdzības vai cenšas noklusēt notikušo un atrisināt savā starpā. Lielie vīri jau neatzīs problēmu un nerisinās neko – beigās vainīgie tāpat paliks citi un risinājums nesekos.

https://skaties.lv/beztabu/nejedzibas/soks-otras-klases-meiteni-skola-seksuali-izmanto-klasesbiedrs-un-gadu-vecaks-zens/

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/petijums-latvija-katrs-tresais-skolens-cietis-no-vardarbibas-14222088

https://jauns.lv/raksts/zinas/175403-skolas-darbiniece-situsi-un-spardijusi-5-klases-skolenu-elgaru

http://www.unesco.lv/lv/izglitiba/vardarbibas-mazinasanai-skolas-nepieciesama-efektiva-uzraudziba-neatstajot-to-tikai-pedagogu-zina/

https://nra.lv/latvija/297374-sirmgalvis-pirms-naves-apdavina-socialo-darbinieci-radinieki-saskata-parkapumu.htm

Novērtē šo rakstu:

95
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...