Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas aktuālās problēmas ir iedzīvotāju ekonomiskā emigrācija un reģionu depopulācija. Par lauku izmiršanu un valdības neko nedarīšanu šajā sakarā ir izteikušies visi, kam nav bijis slinkums.

Mums gan it kā būtu ministrija, VARAM saucas, kuras tiešā atbildībā ir: 1) vide - pilna Latvija ar no ārvalstīm ievestiem atkritumiem nelegālās izgāztuvēs, kuras mēdz toksiski degt; 2) reģionālā attīstība - manifestējas ar 110 novadiem un 9 republikas pilsētām. Koncepcija - Latvija kā lupatu deķis.

Lauku depopulācijas vēsturiskie aspekti

Latvijā masveida plūsma no laukiem uz pilsētu uzsākās jau 19. gadsimtā. Tam pamatā bija divi fundamentāli notikumi 1) dzimtbūšanas atcelšana – brīva darbaspēka kustība un 2) industriālā revolūcija - lauku darbos izbrīvējās darba rokas, kas bija pieprasītas pilsētu rūpnīcās, fabrikās un manufaktūrās.

Rīga bija Krievijas impērijas trešais lielākais industriālais centrs aiz Maskavas un Pēterburgas, tas ļāva akumulēt lauku iedzīvotājus, dodot tiem darbu un dzīvošanu. Rīgā mainījās etniskais sastāvs - tā kļuva latviska. Tas ir laiks, kad pilsēta piedzīvoja sprādzienveidīgu uzplaukumu no strādnieku kvartāliem Grīziņkalnā līdz jugendstilam centrā. Lietuvā ar industriālajiem centriem bija daudz vājāk, tas bija iemesls lietuviešu laukstrādnieku masveida emigrācijai uz Jauno pasauli.

Iedzīvotāju plūsma no laukiem, kas cilvēkus vairs nespēja pabarot - ne fiziski, ne garīgi - uz pilsētām ir raksturīga parādība Modernajam laikmetam. Ja demokrātijas valstis ir mēģinājušas indivīda brīvo gribu un tautsaimniecības attīstības vajadzības kaut kā balansēt ar darba tirgus instrumentiem, tad totalitārie režīmi ar sentimentiem nekrāmējās.

PSRS, pie dzelzs priekškara (slēgtām ārējām robežām), iekšējā migrācija no laukiem uz pilsētām bija neapturama. Masas gāzās uz lielajām pilsētām, jo lauki mira badā (голодомор – Ukrainas, Pievolgas reģioni). Turklāt vēl kolektivizācija - pamēģini piespiest zemnieku, kam atņemta zeme, strādāt kolhozā, lai celtu komunismu… bet armija un Гегемон jābaro... Staļins atcerējās - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais! Un pēc būtības atjaunoja dzimtbūšanu - Крепостно́е пра́во (прикрепление крестьян к земле), kas modernajā Staļina izpildījumā izpaudās kā Pierakstu sistēma (pilnībā ieviesta 1933.g).

PSRS visi dzīvoja nevis, kur gribēja (galvaspilsētā), bet, kur partija un valdība uzskatīja par labu esam. Kolhozniekiem pases brīvi sāka izsniegt tikai ap 1976. gadu. Tie, kuri ir vecāki, noteikti atceras to laiku filmu Klāvs –Mārtiņa dēls, kur sižeta konflikts ir balstīts tieši lauku jaunatnes tieksmē pārcelties uz pilsētu tā vietā, lai paliktu strādāt dzimtajā kolhozā…

Mūsdienās laukos ir vajadzīgs daudz mazāk darba roku nekā kolhozos, jo govis ar rokām neslauc un sienu ar izkapti nepļauj - procesi ir mehanizēti. Tradicionālie darbu veidi ir jānomaina ar citām nodarbošanās iespējām.

Tagad populāri ir piesaukt attālinātā darba iespējas. Taisnība, tādas ir, bet… Tu vari attālināti strādāt, tu nevari attālināti dzīvot… Cilvēki grib aiziet uz teātri vai koncertu, vai varbūt vienkārši brīvi piedzerties krogā vai klusi aiziet pa kreisi, lai to nākamajā rītā neapspriestu viss ciems. Droši aiziet pie daktera vai uz aptieku, zinot, ka tā ir tikai tava personīgā lieta. Lielas pilsētas anonimitāte ir lieliska aizsardzība privātajai dzīvei. Galu galā arī atrast sev dzīves partneri lielākā populācijā ir daudz vieglāk. Ja atceramies Kolka Cool - apkaimē nav meiteņu, un vīrieši degradējās…

Ko es gribu pateikt? Nu laikam to, ka lauku depopulācijai ir sarežģīti un kompleksi sociāli ekonomiskie cēloņi. Jā, darbs ir viens no nepieciešamajiem nosacījumiem, bet ar to var nepietikt… Sociālās vajadzības ir tikpat svarīgas.

Rīga vai ārzemes

Kвартирный вопрос только испортил их

(Volands Meistars un Margarita)

Ja cilvēki izšķiras pamest savas mājas un doties darba un labākas dzīves meklējumos, viņiem ir divas iespējas - Rīga vai ārzemes.

Izvēlei ir noteikti ekonomiskie iemesli. UK par minimālo algu cilvēks tomēr spēj izdzīvot: paēst, apģērbties, apmaksāt mājokli un sociālās vajadzības, u.c.. Bet kā var izdzīvot Rīgā par minimālo algu, ja dzīvoklim īre ir vismaz 150-200 eur mēnesī+komunālie maksājumi, par ēšanu, apģērbu, telefona rēķinu pat nepieminot? Piemēram, tā meitene, kuru atrada, nakšņojot bēniņos Jelgavā, jo nepietika naudas noīrēt mājokli, lai gan viņa smagi strādāja lielveikalā. Skolotājs pēc lauku skolas likvidācijas varbūt arī varētu sev atrast darbu Rīgā, bet no savas algas viņš spēs mājokli noīrēt? Medmāsa varēs?

Algas apmērs Latvijā neļauj cilvēkam nodrošināt pamatvajadzības. Un ekonomiskā emigrācija ir vienīgais glābiņš - citas opcijas vienkārši nav. Pārmest šiem cilvēkiem patriotisma trūkumu ir absolūti nevietā. Tas ir stulbi!

Daļu tautas, kas pamet laukus, par laimi Latvijai, tomēr notur Rīgas reģions.

Rīgas aglomerācijas reģions

Aglomerēšanas teorija balstās uz nosacījumu, ka gadījumā, ja ražošana attīstās vai izplatās kādā reģionā vai ekonomiskajā telpā, tā neproporcionāli tiecas un piesaistās lielākajiem blīva apdzīvojuma centriem. Aglomerācija ir izteikti urbanizēta teritorija, kura sastāv no šīs teritorijas centra – lielās pilsētas un apkārtējās teritorijas mazajām pilsētām un lauku centriem, kuri ir apvienojušies vienotā sistēmā

Rīgas gadījumā reģiona ekonomiskā robežas nesakrīt ar administratīvā dalījuma robežām. Pēc ekonomiskās būtības Rīgas aglomerācija ir reģions 50-60 km rādiusā ap galvaspilsētu. Tajā ietilpst Jelgava, Tukums, Ogre, Sigulda, Jūrmala, par Pierīgas pašvaldībām pat nerunājot. Cilvēki dzīvo reģionā, bet strādā Rīgā, braukājot uz darbu katru dienu. Principā runa ir jau par policentrisku aglomerāciju.

Noteiktā attīstībā etapā reģionā sākas transformācijas procesi. Iedzīvotāju un uzņēmumu koncentrācija primārajā centrā sasniedz tādu pakāpi, ka monocentriskais aglomerācijas modelis kļūst neefektīvs un pārāk dārgs uzņēmējdarbībai. Augstas zemes cenas izraisa decentralizācijas procesus, un kodola reģionā sāk pastiprināti attīstīties primārās pilsētas satelītcentri. Šie satelītcentri pārņem daļu migrācijas plūsmas, kas ir vērsta uz primāro centru no laukiem un mazpilsētām valsts perifērijā, bet vēlāk var pat piesaistīt migrācijas plūsmas no primārā centra (Richardson, 1980).

To uzskatāmi parāda iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, ko veido 1) ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa + 2) ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa

Pašvaldību skaits, kas 2017.gadā saņem maksājumus no fonda, ir 104, tai skaitā visas republikas nozīmes pilsētas, izņemot Ventspili.

Pašvaldību skaits, kas veic iemaksas fondā, ir 15. Izņemot Ventspili, visi pārējie donori ir Pierīgas pašvaldības, kuru iedzīvotāji strādā Rīgā, kā arī metropoles tuvums ietekmē nekustāmo īpašu vērtību, kas ietekmē iekasējamo nodokļu lielumu.

2017.gads iemaksas (milj. euro): Rīga - 91,8; Jūrmala – 10,84; Mārupe – 5,63, Ķekava – 3,94; Garkalne – 3,12; Babītes – 2,1; Ventspils – 2; Ādaži – 1,63; Ikšķile – 1,45,; Carnikava – 1,44; Stopiņi – 1,39, Salaspils – 0,74; Saulkrasti – 0,66; Sigulda – 0,25; Olaine – 0,23.

Nodarbinātības problēmas un citas nepatīkamas lietas risina Rīga, bet Pierīgas pagastveču vienīgā rūpe ir naudas tērēšana… Nav jābrīnās, ka pašvaldības vēlēšanas šajos novados ir tik spraigas…Eldorado! Zelta bedre!

Policentriskas teritoriālās attīstības modelis

Briseles uzstādījums ir teritoriju policentriska attīstība. Tas ir guvis atspoguļojumu arī Latvijas Nacionālās attīstības plānā: kā prioritāte ir noteikta valsts teritorijas policentriska attīstība. No ES strukturālo fondiem aktivitātei Policentriska attīstība piešķirtais finansējums - 334,4 milj. EUR (2007.-2013.g); 375,8 milj. EUR (2014.-2020.g). Un tā ir tikai nauda, ko dala VARAM, bet ES fondi reģioniem tiek dalīti gandrīz visās ministrijās.

VARAM struktūrfondu finansējums projektu īstenošanai piešķirts Rīgai un nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene, Talsi - spēcīgākie attīstības centri, kas spēj būtiski sekmēt reģionu un visas valsts konkurētspējas celšanos, atstājot labvēlīgu ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

Respektīvi, valsts politika paredz Latvijā attīstīt 17 (!) nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus. Ar cerību mainīt esošo monocentrisko attīstības modeli ar Rīgu kā absolūto dominanti.

Doma jauka, un nauda, protams, tiks iztērēta līdz pēdējam centam, bet…vai mums ir tam ir nepieciešamie resursi?

Policentriskas teritoriālas attīstības klasiskais modelis

Vairākas pilsētas, kas ir vienlīdzīgi nozīmīgumā reģionālie centri.

Eiropā viens no populārākajiem policentriskās attīstības piemēriem ir Randštates (Randstadt) reģions Nīderlandē, ko veido:

1) Amsterdama - 813.5 tūkst.iedz., valdība,

2) Hāga – 495 tūkst.iedz., galvaspilsēta,

3) Utrehta – 311,4 tūkst.iedz.,

4) Roterdama – 610,4 tūkst.iedz., viena no lielākajām ostām.

Arī Baltijas valstu reģionā ir klasisks policentriskas attīstības modelis: Rīga – 698,- tūkst.iedz.; Viļņa – 560,2 tūkst.iedz.; Tallina – 440,7 tūkst.iedz.

Rīga un Tallina ir ostas pilsētas, bet Baltijas reģiona lielākā osta pēc apgrozījuma ir Klaipēda. Visās Baltijas valstu galvaspilsētās ir lidostas, kas sīvi konkurē savā starpā, tāpat kā vispār par investīciju piesaisti kopumā

Savstarpējā konkurence Baltijas reģionā ir būtisks apstāklis, kas jāņem vērā pie teritoriālās attīstības plānošanas, jo Rīgas konkurētspējas pasliktināšanās ietekmēs visas valsts ekonomikas attīstības rādītājus.

Vai Latvijā ar esošajiem demogrāfiskajiem rādītājiem ir pietiekami cilvēkresursu, lai kāda no pilsētām izveidotos par Rīgai līdzvērtīgu ekonomisko centru?

Latvijas demogrāfisko rādītāju dinamika

Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko datu dinamika, kurus uzrāda Tautas skaitīšanas un Centrālās statistikas pārvaldes dati, norāda stabilu tendenci uz samazināšanos. Ir kāds, kurš par to nav dzirdējis?

Tautas skaitīšanu dati (iedzīvotāji - milj.): 1897-1,9; 1925-1,8; 1935-1,9; 1959-2,1; 1970 -2,4; 1989 -2,7; 2000-2,4; 2011-2,1. Statistikas pārvaldes dati par 2017.gadu-1,9 milj.iedz.

Maksimālais iedzīvotāju skaits tika sasniegts 1989.gadā - padomju perioda beigu posmā, un zinātniskajā literatūrā tiek skaidrots ar migrantu pieplūdumu no citiem PSRS reģioniem. Pēc 2.PK iedzīvotāju skaits tika palielināts uz imigrācijas rēķina - tas izriet no etniskā sastāva struktūras izmaiņām..

Pašlaik Latvija ir gandrīz sasniegusi iedzīvotāju skaitu, ko uzrādīja 1925.gada Tautas skaitīšana - pirmā iedzīvotāju skaita apzināšana pēc 1.PK, kas dramatiski ietekmēja Latvijas teritorijā dzīvojušo cilvēku skaitu.

Protams, ka tendence ir depresīva, bet tomēr šī parādība ir jāskata kompleksi. Jo medaļai ir divas puses, bet mākonim zelta maliņa…

Etniskā sastāva struktūras dinamika-latviešu īpatsvars (%): 1897-68,3%; 1920-72,8%; 1925-73,4%; 1935-75,5%; 1959-62%; 1970 -56,8%; 1979 -53,7%; 1989-52%; 2000 -57,7%; 2011-59,5%; 2014-61,4%; 2016-61,8%

Es pāris reizes krievu ziņās redzēju, kā Putins šausminās par iedzīvotāju skaita samazinājumu Baltijas valstīs, īpaši akcentējot Latviju. Mani tas izbrīnīja - ja gribi teritoriju okupēt, tad nebūs ar deportācijām jākrāmējas, jo nav jau arī vairs uz kurieni-Sibīrijā ķīnieši. Ja netaisies okupēt, tad Krievijā problēmu nepietiek, ka par mūsējām jāpārdzīvo… Vienīgais, kā es to varu izskaidrot, – Krievija saprot to, ko Latvija pati nav apzinājusies, notiek stihiska un neorganizēta deokupācija/dekolonizācija.

Tie, kuri ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos, ir devušies tālāk uz rietumiem. Jā, uz turieni ir devušies arī latvieši, bet etniskā sastāva statistika tomēr pierāda, ka neatkarības gados latviešu īpatsvars ir pieaudzis par 10% un tendence ir lēni, bet stabili kāpjoša. Turklāt ir jāņem iedzīvotāju vecumu struktūra – vecie varbūt ir palikuši šeit, bet, ja bērni un mazbērni ir UK, tad Krimas scenārijs pievilcīgs nešķitīs…Un, manuprāt, Kremlis saprot, ka Krievija šeit lēni un nemanāmi zaudē atbalsta bāzi.

Bet, atgriežoties pie Latvijas attīstības iespējām, ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju, kur Rīga (bez reģiona) ir gandrīz 700 tūkstoši iedzīvotāju, uz dižu policentriju neatvēzēsies…

Iedzīvotāju vidējais blīvums

Tiek uzskatīts, ka policentriskas sistēmas var pastāvēt un augt tikai augsti attīstītās teritorijās. Šis jēdziens vienlaikus ir progresīvas attīstības simbols, īpašība un nosacījums (Sykora, 2008)

Svarīgākais nosacījums policentriskai teritorijas attīstībai ir augsts vidējais iedzīvotāju blīvums. Latvijā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 30 cilvēku uz kvadrātkilometru, bet vidējais iedzīvotāju blīvums Beļģijā - 341, Vācijā - 230, Itālijā - 193. Pie augsta vidējā iedzīvotāju blīvuma teritoriālo attīstības centru ir vairāk, tie ir tuvāk izvietoti.

Latvijai būtu jāorientējas uz to valstu pieredzi, kuras ar zemu iedzīvotāju blīvumu ir panākušas spēcīgu tautsaimniecības attīstību.

Kanāda - 35,16 miljoni iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums - 3,5.

Kanādai ir desmitā lielākā ekonomika pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta. Aptuveni trīs ceturtdaļas Kanādas iedzīvotāju dzīvo 150 km attālumā no ASV robežas.

Austrālija - 22,6 miljoni iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums-2,8

Pilsētās dzīvo aptuveni 86% iedzīvotāju, 10 lielākajās pilsētās dzīvo divas trešdaļas Austrālijas iedzīvotāju, visas atrodas piekrastē.

Jāsecina, ka minētās valstis ir koncentrējušas ierobežotā reģionā visus savus administratīvos, finanšu, cilvēku resursus, lai varētu panākt ekonomisku izrāvienu.

V.Hēgeļa (Dialektikas teorija) atziņa - tikai sasniedzot noteiktu kvantitatīvu masu, var notikt kvalitatīvais lēciens.

Latvija vēsturiski ir izveidojies pilsētu un apdzīvoto vietu tīkls, kas nodrošina salīdzinoši vienmērīgu iedzīvotāju blīvumu visā valsts teritorijā. Bet šāds iedzīvotāju izvietojums rada nepieciešamību uzturēt, piemēram, ļoti plašu ceļu tīklu. Latvijā uz katru iedzīvotāju ir 30,9 metri ceļa, bet Vācijā tikai 2,8 metri uz katru iedzīvotāju, Lielbritānijā - 6,3 metri uz iedzīvotāju.

Tas pats attiecas uz visiem pārējiem tīkliem, kas nodrošina dzīves vidi- elektroapgādi, veselības iestāžu tīklu, izglītības iestāžu tīklu. Tas nozīmē, ka šo ļoti plašo tīklu uzturēšanai tiek tērēti lieli resursi un finanšu līdzekļi, ko varētu novirzīt valsts ekonomikas attīstībai.

Mēs uzturam daudz un slikti tā vietā, lai uzturētu mazāk, bet labāk. Mēs esam pacēluši vairāk, nekā spējam noturēt… Mēs lūzīsim.

Centrālo vietu teorija

Teorijas radītājs ir vācu ģeogrāfs Valters Kristallers (Walter Christaller, 1893-1969). Pirmo reizi viņš to formulēja savā doktora disertācijā 1933.gadā, parādot likumsakarības apdzīvoto vietu novietojumā un hierarhijā Dienvidvācijā.

Kristallera biogrāfiju par ordināru nu nekādi nenosauksi - 1.PK veterāns, celtniecības uzņēmuma vadītājs, bezdarbnieks, kurš aizstāvēja savu doktora disertāciju ģeogrāfijā par Centrālo vietu teoriju. Pēc dažiem avotiem, Kristallera darbu pie disertācijas finansēja Henrijs Himlers (SS). No 1940. līdz 1945.g. Kristallers, tiešā Himlera pakļautībā SS birojā, izstrādāja ģenerālo plānu OST - okupēto austrumu teritoriju kolonizācija ar vācu fermeriem.

Un te nāk interesantais - pēc kara Kristallers tika reabilitēts, dzīvoja Rietumvācijā un… 1951.gadā iestājās Komunistiskajā partijā! Bija vietējās organizācijas vadītājs - tā, lūk! Un atkal pēc dažiem avotiem, esot bijis arestēts un apvainots spiegošanā, bet nu līdz nopietnām sekām neesot nonācis.

Kristallera idejas atstāja fundamentālu iespaidu uz Lielbritānijas un ASV teritoriālās plānošanas attīstību. Šīs teorijas pamatnosacījumi tika ņemti vērā teritoriālajā plānošanā gan PSRS, gan Vācijā.

Uz Kristallera teorētiskajām atziņām savas teorijas attīstīja Augusts Ļešs (August Lösch) Ekonomiskās telpas organizācijas teorija; Valters Aizards (Walter Isard) -Reģionālās zinātnes pamatlicējs . Neskatoties uz nacistisko pagātni, Kristallers bija daudzu ievērojamu Eiropas un ASV universitāšu goda doktors.

Centralitāte - Centrālā vieta (Standort von Funktionen – vācu val.) ir saistīta ar tās ietekmes areālu.

Saskaņā ar zinātniskajām atziņām, lai pilsēta atbilstu Centrālās vietas kritērijiem, tur ir jābūt:

1. abitūrai (vidusskolai) sekojošas mācību iestādes – augstākā līmeņa mācību iestādes (vienkāršā valodā – augstskolām).

Tām nav obligāti jābūt autonomām iestādēm, var būt filiāles, bet ir jābūt nodrošinātai iespējai iegūt augstāko izglītību.

Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, Ventspils - izpilda kritēriju.

2. profesionālās izglītības centriem, ieskaitot augstākā līmeņa arodizglītības iestādes.

Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Valmiera, Ventspils - vismaz attiecībā uz profesionālo izglītību izpilda kritēriju.

3. teātriem; koncertzālēm; ietilpīgām celtnēm kongresu norisei; muzejiem.

Teātri ir Valmierā, Daugavpilī (mazs, bet ir), Liepājā.

Ventspils ir noslēgusi līgumus ar Latvijas vadošajiem teātriem par sadarbību, kas ir pat labāk, jo nodrošina daudzveidību, salīdzināšanas iespējas un izvēli skatītājiem. Par Rēzekni man nav informācijas.

Koncertzāles ir Rēzeknē (Gors), Liepājā (Dzintars).

Ventspils pašlaik būvē Mūzikas skolu/koncertzāli, kur būs unikālas ērģeles.

Muzeji. Daugavpils -Rotko centrs. Pārējās pilsētās, vairāk vai mazāk, kaut kas ir.

4. lieliem vieglatlētikas stadioniem; slēgtam baseinu kompleksam ar vairākiem baseiniem

Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā, Ventspilī ir Olimpiskie centri. Par baseiniem es zinu tikai Daugavpilī un Ventspilī.

5. augstas pakāpes slimnīcai.

Un te nu ir fundamentāla Latvijas problēma… Es biju patiesi priecīgs, ka Lembergam izdevās atsist fondu naudu Rīgai, lai to novirzītu uz reģionu slimnīcām.

Latvijā ir 2,5 reizes augstāka mirstība no insulta nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā ik dienu no insulta mirst vidēji 7 cilvēki, bet 1/3 no saslimušajiem kļūst par invalīdiem uz visu atlikušo mūžu.

Insults (latīņu: insultus) jeb smadzeņu trieka (latīņu: apoplexia cerebri) ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Akūta insulta gadījumā slimniekam specializēta palīdzība jāsaņem 3 līdz 3,5 stundu laikā - tad mirstošās smadzeņu šūnas vēl ir iespējams izglābt. Ja nepagūst… Labākajā gadījumā ir nāve, sliktākajā -cilvēks paliek par dārzeni…

Latvijā (2014.g. dati) sirds un asinsvadu slimības bija nāves iemesls 57% gadījumu, no tām apmēram puse - koronāra sirds slimība. Mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijā vecumā līdz 64 gadiem ir 3 reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra statistikas datiem, pēdējo desmit gadu laikā saslimstības rādītāji Latvijā ar onkoloģiskām slimībām ir pieauguši par 39 procentiem (2014/2015. gada dati). Atšķirībā no citām valstīm Latvijā daudz augstāks ir vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība. 3. un 4. stadijā atklāto ļaundabīgā audzēja gadījumu skaits veido 40 procentus. Secinājums - vāja primārā aprūpe un novēlota diagnostika

Pēc visām TP (2004-2011), Vienotības (2011-2014), ZZS (2014.-2017) ministru reformām un sistēmas uzlabojumiem bardaks veselības aprūpē ir tuvu ideālam. Reģionos veselības aprūpe ir minimizēta līdz primitīvam līmenim, veidojot milzīgus monstrus Rīgā. Kā tādus gaļas kombinātus

Kāda nozīme, ka neatliekamās palīdzības mašīnas ar sirēnām nesas pa šosejām, ja Rīgas slimnīcu pārpildītajās uzņemšanās pie slimnieka ārsts var nepienākt stundām. Ir izveidota dārga, bet absolūti neracionāla sistēma ar pudeles kakliem, kur tiek pazaudēts laiks, kam cena ir dzīvība…

Bet veselības aprūpes procesa kvalitatīva organizēšana ir vissvarīgākais nosacījums sekmīgai veselības aizsardzības sistēmas funkcionēšanai.

Klasikas piemēri. Florence Naitingeila (Florence Nightingal, 1820-1910) - bagātas britu aristokrātu ģimenes meita, kura par šausmām tuviniekiem kļuva par žēlsirdīgo māsu, slimnieku kopšanas pamatus apguva klosterī. 1854.-1856. gadā piedalījās Krimas karā, kur izveidoja lazaretes, kur pirmo reizi ieviesa modernos slimnīcu organizācijas principus, ko pielieto līdz šim laikam. Ievainoto mirstība 6 mēnešu laikā samazinājās no 42% līdz 2,2%. To neizdarīja ārsti, tur netika ieviestas nekādas inovatīvas ārstniecības metodes vai jauni medikamenti - to paveica gudra, drosmīga un apņēmīga medmāsa, ieviešot racionālu un efektīvu veselības aprūpes procesu.

PSRS bija efektīva veselības aprūpes organizācija. Citādi tauta pie ārstniecības, kas pamatā balstījās uz bankām, zeļonku un aspirīnu, nebūtu izdzīvojusi… Bet medikamentu nepieejamība jeb deficīts iedibināja aplokšņu sistēmu, ko nespējam izskaust joprojām.

Latvijā situācija veselības aizsardzības sistēmā kļūst aizvien sliktāka, lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, bet veselības aizsardzības finansējums pieaug (milj. euro): 2007 - 737,6; 2008 - 819,5; 2009 -823,9; 2010 - 616,2; 2011- 701,2; 2012 -720,2; 2013 -666,6; 2014 - 725; 2015 - 752; 2016 – 770,8; 2017 – 786,2. Tūlīt finansējums būs sasniedzis trekno gadu līmeni, bet… Kur tā nauda paliek, ja Latvija ir praktiski pārgājusi uz maksas medicīnu?

Reģionu centros ir jāveido spēcīgas slimnīcas, kas apkalpo visas apkārtējās lauku teritorijas. Šim slimnīcām ir jābūt spējīgām tikt galā ar visiem vieglajiem un vidējiem gadījumiem visās klasiskajās nozarēs, kā arī spēt stabilizēt īpaši smagos gadījumus transportēšanai uz Rīgas klīniskajiem centriem. Reģionālo centru slimnīcas, protams, neveiks orgānu pārstādīšanu un onkoloģijas terapiju, bet tām ir jāspēj diagnosticēt onkoloģisko saslimšanu pietiekami augstā līmenī, lai nav lauku cilvēki uz Rīgu lieki jātrenkā.

Un ir iespējama arī papildu specializācija. Kāpēc Ventspilī, piemēram, nevar veikt acu operācijas? Pensionārus var savākt Rīgā vai kur nu tur, Ventspils reiss var nodrošināt speciālu tūri, nakti izmitināt kādā motelī vai dienesta viesnīcā. Un tas noteikti izmaksās daudz lētāk un būs nesalīdzināmi labāk organizēts par to šaušalīgo jucekli, kas notika Rīgā, kad pēkšņi tika iedotas papildu kvotas kataraktas operācijām - visus vecīšus sasauca vienā laikā, burzma un bardaks neaprakstāms, pat apsēsties nebija kur. Kāpēc vecie ir šitā jāpazemo? Cilvēki jau tā bija satraukušies par operāciju, kas normāli, bet viņiem vēl stundām kājās jāstāv viņu gados.

Jā, protams, būs problēma piesaistīt mediķus, jo Rīgā ir iespējas strādāt vairākās vietās, kas provincē nebūs. To var risināt ar reģionālo koeficentu, bet tam ir jābūt ievērojamam 2x vai 3x , salīdzinājumā ar Rīgu.

Arī Neatliekamās medicīnas mašīnas/stacijas ir jāpiesaista tieši konkrēto reģionu centrālajām slimnīcām, tāpat ģimenes ārsti-primārā aprūpe.

Medicīnas aprūpe ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem reģiona veiksmīgā attīstībā.

1. tehnoloģiju ieviešanas, transformācijas centri

Vāji visur. Arī Rīgā.

2. iestādes ārzemnieku sociālai aprūpei

Tās ir viesnīcas. Liepājā un Ventspilī nav problēmu, bet citur...

3. augsta līmeņa valsts iestādes un tiesas

4. plašas iepirkšanās iespējas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc specializētām augsta līmeņa precēm

5. plaši norobežoti parki un zaļie stādījumi.

Pilsētas reģionu kā veselu telpiski paplašinātu struktūru, kurā ir izvietotas pilsētas funkcijas: dzīvošana, darbs, izglītība, iepirkšanās, kultūras un rekreācijas aktivitātes. Šīs aktivitātes ir savstarpēji cieši saistītas un veido funkcionālu veselumu, kurš joprojām ir vērsts un saistīts ar tradicionālo centrālo pilsētu. (Haegen, Pattyn, 1980)

Latvijā šiem kritērijiem vairāk vai mazāk atbilst tikai: Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Rēzekne.

Latvijas teritorija tomēr ir pārāk liela, lai visi iedzīvotāji varētu saņemt izglītības, medicīnas, kultūras pakalpojumus tikai Rīgā - tas prasītu pārāk daudz laika un resursu. Latvijas teritoriālajā plānošanā ir jāvirzās uz policentrisku attīstību, bet šo centru jeb centrālo vietu skaitam ir jābūt sabalansētam ar Latvijas iedzīvotāju skaitu- 1 Rīgas reģions tiek balansēts ar 5 reģionālajiem centriem (Kristallera tīkls).

Daugavpils -Dienvidlatgale, Rēzekne – Ziemeļlatgale, Liepāja – Dienvidkurzeme, Ventspils –Ziemeļkurzeme, bet Vidzemei ar vienu Valmieru nepietiks, tur būtu jāiet tandēmā ar Cēsim (attālums ap 35 km), veidojot policentrisku aglomerāciju.

Un tagad es rakstīšu vārdus, ko nekad no sevis nebūtu gaidījis. Un laikā, kad kaislības ap šo personu sit īpaši augstu vilni… par spīti Bailēm, ko ar interesi izlasīju, un Sarunām, ko neizlasīju… Es aizstāvēšu Aivaru Lembergu.

Tā nu ir sanācis, ka pēdējo pāris gadu laikā es samērā bieži biju Ventspilī - es formulēju savu viedokli par pilsētu un cilvēkiem.

Latvijā valdošā tiesiskā nihilisma apstākļos cilvēks ir kļuvis pilnīgi bezspēcīgs. Nu uzrakstīsi sūdzību par pārestību, un? Atrakstīs tev kāds ierēdnis polikorektu un formālu atbildi uz piecām lapām, ar prokuratūru un policiju tas pats, ar masu medijiem tas pats - valda vispārēja un pilnīga nesodāmības apziņa. Tas krievu laikos ar avīzi sita mušas un činavniekus… Ar ko ventspilnieki atšķiras no visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem? Viņiem ir, kam pasūdzēties, kad nodarīts gauži! Aivars tās lietas ņem stingri - un viņš nejauc, kurš viņam ir kategorijā холопы un холуи, bet kuri viņam ir augsti godātie vēlētāji

Lembergs nevar ietekmēt Krievijas tranzītu, tur tiek īstenoto mērķtiecīga valsts politika kravu novirzīšanai caur Somu līča termināliem - savām ostām. Bet Ventspils tomēr ir pārorientējusies un attīstījusi ražojošos uzņēmumus. Un tas nebūt nav vienkārši, jo no vienas puses iedzīvotājiem vajag darbavietas, bet investori nāk, kur ir kvalificēts darbaspēks. Un sabalansēt šīs lietas nebūt nav viegli, īpaši ņemot vērā, ka vidējais iedzīvotāju blīvums Ventspils novadā ir 5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru -zemākais Latvijā, vidēji ir 30. Tas Ziemeļkurzemei ir raksturīgi, jo no vienas puses jūra, tad Slīteres rezervāts, meži, kur īpašu iedzīvotāju blīvumu augšā neuzdabūsi.

Ziemeļkurzemē ir manas saknes…Un man nāk gadi, kas jau sāku apdomāt, kur pavadīt mūža nogali - daudz dabas un klusuma, mazliet kultūras, bet droši vien arī daudz vairāk medicīnas… Kaut kur starp Roju un Kolku… Bet pašreiz tur nav problēmu tikai ar dabu un klusumu. Tāpēc es ceru, ka Lembergs izvilks Ventspili, jo vienīgi Ventspils var izvilkt Ziemeļkurzemi.

Es gan neloloju īpašas cerības, ka kaut kas diži ir mainījies no Slātavas un Čangalienas laikiem - Runas vīriem ir spēks rokā, un, ko tie nospriež, tas paliek, vairāk nekā.

Nu attīstīs visus 110 novadus un 17 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, lai visu naudu godīgi sadalītu un apgūtu, nu stāvēs pie ābeles raudādami, ka valdība ļauj laukiem mirt… Drīz visa Latvija būs kā atremontēts Brīvdabas muzejs.

Sociālekonomiskie procesi ir kā viļņi okeānā… Dažs izveicīgais var noķert vilni, lai sērfotu, bet… neviens nevar to apturēt!

Teritoriālā attīstība un plānošana ietekmē mūsu dzīves - iespējams daudz vairāk, nekā mēs to apzināmies. Tirgus spēki vieni paši nevar nodrošināt vispārēju labklājību pilsoņiem. Veselais saprāts prasa politisku attieksmi un iejaukšanos.

The Council of Europe Spatial/ Regional Planning (CEMAT)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...