Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja pastāvētu ne tikai nominācija “gada nevārds”, bet arī - “gada melīgākais publiskais paziņojums”, tad pašās aizvadītā gada beigās uz to varētu nominēt Latvijas Žurnālistu asociācijas (LaŽA) paziņojumu saistībā ar LTV vadītāju Ivara Beltes un Sergeja Ņesterova negaidīto atlaišanu.

Gada pēdējā darbadienā LaŽA, kurā daļa biedru kādreiz bijuši saistīti ar Francijā par korupciju notiesātā finansu oligarha Džordža Sorosa naudas plūsmām, izplatīja “nosodījumu” par Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu atbrīvot no amata Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti un valdes locekli programmu attīstības jautājumos Sergeju Ņesterovu”. Atlaišana notika saistībā ar LTV valdes nespēju nevis nopelnīt naudu, bet nespēju pat iztērēt līdzekļus, kurus LTV tehniskajam nodrošinājumam valsts jau ir piešķīrusi.

LTV valdes pārkāpumu uzskaitījums

LaŽA savā paziņojumā raksta: “Sabiedriskā medija valdes atbrīvošana var notikt, tikai balstoties uz ļoti nopietniem pārkāpumiem, savukārt NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti, atzīmēti tikai potenciāli iespējamie riski.”

Tāds izteikums ir pārbaudāmi, verificējami nepatiess, jo NEPLP vienlaicīgi ar paziņojumu par I. Beltes un S. Ņesterova atlaišanu pamatoja, kāpēc pieņemts tik drakonisks lēmums: “2016. gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu – “Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide”, divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017. gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018. gada martam, kas nenotika. 2018. gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17. decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

2018. gada maijā, pastāvot riskam, ka Ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13. decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā.”

Tātad nepatiess ir LaŽA paziņojumā teiktais, ka “NEPLP izplatītajā paziņojumā nekādi nopietni pārkāpumi nav minēti”. Augstākminētās LTV valdes neizdarības ir par sevišķi lielām summām.

Kas jādara NEPLP, un kas jādara LTV, un ko teica Valsts kontrole?

LaŽA kritizē: “Turklāt stratēģisku attīstības projektu plānošana, kā arī pietiekoša un savlaicīga finansējuma piesaiste ir NEPLP, nevis [LTV] valdes kā izpildorgāna uzdevums.”

Tieši to NEPLP ir darījusi, pārliecinot Ministru kabinetu un Saeimu iekļaut 2017. un 2018. gada budžetos papildus miljonu, lai nomainītu savu laiku nokalpojušo LTV aparatūru. Nauda tikusi izcīnīta, taču - tieši dēļ LTV valdes nespējas laikus izsludināt konkursus, iepirkt aparatūru un to uzstādīt - šī valsts izdalītā nauda nav tikusi izlietota!

Tas izskatās šādi: NEPLP izsit naudu LTV vajadzībām, taču LTV valde “sabotē” tās izlietošanu. Ja budžeta naudu vienā gadā nespēj izlietot, tad nākamā gada budžetā tā zūd.

Vai kaut viens privātuzņēmums paturētu darbā tādus “menedžerus”, kas nespēj paņemt vairāk nekā miljonu eiro, kurš pats iekrīt rokās no valsts budžeta? Kur nekas nav jādara, lai šo miljonu nopelnītu pašiem?

Īpašu uzmanību pelna LaŽA paziņojumā ietvertais apgalvojums: “Arī Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā par LTV ir konstatējusi, ka padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību un LTV – pārdomātu ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību.”

Valsts kontrole nesen pabeidza ilgstošu mediju sabiedriskā pasūtījuma revīziju par daudzgadu periodu, un savā ziņojumā (cita starpā) raksta tā: “Padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību, un LTV – pārdomātu, ilgtspējīgu kapitālsabiedrības attīstību, jo laika periodā no 2011. līdz 2017. gadam LTV [...] nepietiekami plānojusi un ieguldījusi līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumos (pamatlīdzekļos). [...] VK revidenti neguva pārliecību, ka LTV ieņēmumus par tehnikas nomu gūst tādā apmērā, lai segtu ar šo saimniecisko darbību saistītās izmaksas, jo LTV nav veikusi pakalpojumu pašizmaksas un izpildes cenas aprēķinus, nav aktualizējusi maksas pakalpojumu cenrādi kopš 2013.gada, un tas faktiski netiek piemērots.” - utt., utt.

kontekstā ar VK ziņojumu redzam, ka LaŽA, atsaucoties uz šo ziņojumu, “aizmirsusi” savā publiskajā paziņojumā ierakstīt vienu konkrētu faktu, kas maina visu lietas būtību: šo un citu nejēdzību dēļ, kādas uz to brīdi bija zināmas, 2017. gada sākumā Saeima nepārvēlēja amatos nevienu no iepriekšējiem NEPLP locekļiem, kas bija šīs nejēdzības ielaiduši LTV darbā. Viņu vietā ievēlēja jaunus NEPLP locekļus - D. Ķezberi, G. Līdaku, I. Āboliņu, P. Grīvu, A. I. Druvieti (Beitiku), kas tagad sistemātiski novērš dažādas sabiedriskā pasūtījuma izpildes neizdarības citu pēc citas.

Bet kurš tad bija NEPLP vadītājs lielāko daļu no tā perioda, par kuru Valsts kontrole izsaka pārmetumus? Pareizi, tas bija Ainars Dimants (kuru Saeima vēlāk no amata NEPLP atlaida un kura atlaišanu par pamatotu atzina apgabaltiesa) - A. Dimants ir publiski zināms kā Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs. Vai tāpēc organizācija savā asajā paziņojumā noklusējusi faktu, ka viņš ir viens no tiem, kam hronoloģiski tikuši adresēti šie Valsts kontroles pārmetumi?

Tās vēl nav visas aplamības...

Organizācija vēl raksta, ka “sabiedriskā medija valdes atbrīvošana „uzticības zaudēšanas dēļ” ir drauds mediju neatkarībai un tiešā pretrunā ar Eiropas Padomes rekomendācijām, ko Latvija ir akceptējusi.” Nav sniegts nekāds pamatojums šādu rekomendāciju eksistencei.

Tiek atgādināti arī citi iepriekšējos divos gados uzmanību izraisījuši notikumi, tajā skaitā “LŽA [...] kritiku izpelnījās argumentētas diskusijas trūkums par NEPLP ierosinātajām radikālajām pārmaiņām sabiedriskā radio kanāla Pieci.lv formātā.” Arī šis izteikums ir pretrunā ar pārbaudāmiem faktiem: patiesībā argumentētas un ilgstošas diskusijas par Pieci.lv nebūšanām noritēja gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un tās darba grupā, gan profesionāļu starpā, gan medijos un plašākā sabiedrībā. Iznākumā pirms gada formāts tiešām tika nomainīts, un klausītāju skaits sistemātiski aizgājis uz augšu, kā rāda Kantar TNS dati par 2018. gadu.

Bet visinteresantākais ir tas, ko LaŽA savā I. Beltes un S. Ņesterova aizstāvības paziņojumā izvēlas apiet un nepieminēt vispār. Jo svaigākajā no visām revīzijām ir atklājušās tādas “Dieva zīmes”, kuras nav iespējams pat iztēloties, kamēr neizrādās, ka ar šādām shēmām kāds klusībā jau nodarbojas: konstatēts, ka LTV ne tikai nesāk pildīt uzdevumu iet ārā no reklāmas tirgus, LTV - tieši pretēji - ir slepeni sākusi tirgoties ar kādu privāto televīziju (pagaidām ir aizdomas par Pervij Baltijskij Kanal), piesaistot reklāmas naudas privātajai komerctelevīzijai!

“[2018. g.] oktobrī Ivars Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu.” - sacīts revīzijas komisijas slēdzienā.

Šie fakti tiks skatīti Saeimas Mediju politikas apakškomisijā, bet pēc tam - arī Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijā.

Avoti:

LaŽA paziņojums http://www.latvijaszurnalisti.lv/raksti/2018/12/29/lza-nosoda-ltv-vadibas-atlaisanu/

NEPLP sniegtais pamatojums: https://neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-izsaka-neuzticibu-ivaram-beltem-un-sergejam-nesterovam.html

VK revīzijas ziņojums: http://www.lrvk.gov.lv/uploads//reviziju-zinojumi/2017/2.4.1-13-1_2017/reviizijas-zinojums_ltv.pdf

Kantar TNS dati: http://www.kantartns.lv/radio-dati/

Jaunākais revīzijas slēdziens: https://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Lemumi/NEPLP%20Revizijas%20komisijas%20zinojums.pdf

Novērtē šo rakstu:

58
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...