„Latvijas Valsts meži” skaidro – kā „iepirkumu karaļa” Ramoliņa uzņēmumiem izdevies tikt pie 60 miljonu eiro pasūtījumiem
PIETIEK05.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši īpatnas uzņēmējdarbības prakses cienītājs un ciparu kombinācijas „666” cienītājs, uzņēmējs Andris Ramoliņš ticis pie Latvijas „iepirkumu karaļa” apzīmējuma, jo viņa ģimenes uzņēmumi pērn no valsts spējuši saņemt pasūtījumus par grandiozu summu – 60,87 miljoniem eiro? Pēc ilgākas kavēšanās valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži beidzot ir sniegusi savu skaidrojumu.
„Pērn 100 lielākie iepirkumu konkursu uzvarētāji savā starpā sadalīja iespaidīgu summu - 2,568 miljardus eiro. Salīdzinot ar Forbes iepirkumu karaļu topu 2020. gadā, šī summa pieaugusi par 33%,” – šādus datus bija publicējis biznesa izdevums Forbes, un, papētot šos datus sīkāk, izrādās, ka līdz ar uzņēmumiem, kuri spējuši uzvarēt dažādu valsts institūciju izsludinātajos iepirkumos, ir arī tādi, kuri daudzus desmitus miljonu saņēmuši, pateicoties viena konkrēta valsts uzņēmuma labvēlībai.
Visuzskatāmākais piemērs izrādījās „iepirkumu karalis”, Pietiek lasītājiem jau labi zināmais A. Ramoliņš, par kura ģimenes uzņēmumu veiksmi Forbes vēstīja šādi: „Tā kā meža izstrādātājiem iepriekšējos gados bija noslēgtas vispārīgas vienošanās, arī viņiem aizvadītais gads nav sagādājis vilšanos. Piemēram, SIA Vella kalpi un SIA Līgo auto īpašnieki, vispārīgo vienošanos ietvaros ar VSIA Latvijas Valsts meži noslēdzot 60,87 miljonus eiro vērtus līgumus par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ierindojušies TOP 100 ceturtajā vietā. Pērn šie mežinieki nebija pat pirmajā desmitniekā”.
Pēc tam, kad publiski tika izteiktas aizdomas, ka „iepirkumu karaļa” veiksmes stāstam varētu būt sakars ar viņa īpašajām attiecībām gan ar nu jau bijušo Latvijas Valsts mežu valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku, gan ar valsts prezidentu Egilu Levitu, Latvijas Valsts meži tagad skaidro, ka vispār runa esot par līgumiem uz gandrīz četriem gadiem, minētas esot absolūti maksimālās summas, turklāt visi līgumu slēgti atklātu konkursu ietvaros. Pietiek šodien publicē Latvijas Valsts mežu skaidrojumu pilnā apmērā:
„AS “Latvijas valsts meži” uzsver, ka visi koksnes pārvadājumu pakalpojumu līgumi tiek slēgti atklātu konkursu ietvaros tiek slēgti, izmantojot valsts elektronisko iepirkumu sistēmu https://www.eis.gov.lv/EIS/, kur arī atrodama plašāka informācija par iepirkuma prasībām un līgumu noteikumiem.
Attiecībā uz Jūs interesējošiem konkrētajiem uzņēmumiem - 2021. gadā SIA “Vella kalpi” ir iesniegusi piedāvājumu konkursam “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā”. Pakalpojumu sniegšanas termiņš ir 44 mēneši (2021.gada jūlijs-2025.gada marts). Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem. To starpā ar SIA “Vella kalpi” noslēgts līgums, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 35.35 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).
SIA “Vella kalpi” ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 13 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.
Tāpat vairākos iepriekšējos gados izsludināti konkursi, kuru rezultātā noslēgtas vispārīgās vienošanās: “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2020. – 2022.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana ar kravas kokvedēju sastāviem, kas aprīkoti ar riepu spiediena kontroles sistēmu, 2020. – 2021.gadā”.
Šo vispārīgo vienošanos ietvaros 2021. gadā noslēgti 149 līgumi ar 33 pretendentiem, tai skaitā ar SIA “Vella kalpi” 2021. gadā noslēgti kopumā 13 līgumi par kopējo maksimālo līgumu summu 12 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)
SIA “Līgo auto” 2021. gadā ir iesniegusi piedāvājumu iepirkumā: „Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā” Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem, tai skaitā noslēgts līgums ar SIA “Līgo Auto”, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 10,82 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).
SIA Līgo Auto ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 4 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.
Tāpat 2021. gadā ar SIA “Līgo auto” tika slēgti līgumi vispārīgās vienošanās “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā” ietvaros.
Tā ietvaros 2021. gadā noslēgti kopumā 95 līgumi ar 24 pretendentiem, tai skaitā 6 līgumi ar SIA Līgo auto par kopējo maksimālo līgumu summu 0.76 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)
Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti.
Vispārīgā vienošanās vēl nenosaka konkrētas saistības pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā, apjomus, termiņus, cenas un citas būtiskās sastāvdaļas. Tā paredz kārtību, kādā pasūtītājs, atkarībā no savas saimnieciskās vajadzības, nosūta visiem dalībniekiem uzaicinājumu ar informāciju par nepieciešamo pakalpojumu apjomu, termiņu, izpildes kārtību un citiem noteikumiem.
Katrs vispārīgās vienošanās dalībnieks pēc saviem ieskatiem izvēlas iesniegt vai neiesniegt savu piedāvājumu uz konkrēto pasūtītāja uzaicinājumu. Konkrētus līgumus par pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs slēdz ar tiem dalībniekiem, kuri savstarpējas konkurences ietvaros iesnieguši lētākos piedāvājumus.
Paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiek norādītas maksimālās līgumu summas, taču norēķini notiek tikai par faktiski izpildītajiem darbiem. Atbilstoši iepirkuma priekšmeta specifikai, faktiskais līguma priekšmeta apjoms un līgumcena ir atkarīga no vairākiem katrai pārvadātajai kravai mainīgiem faktoriem - reisu garuma, nobrauktā attāluma, krautuvju skaita, pārvadājamo kokmateriālu faktiskā apjoma u.c. Iepriekš minēto faktoru ietekmē faktiskā līgumu summa ir mazāka nekā maksimālā līguma summa.
2021.gadā uzņēmumam kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus snieguši 37 pakalpojumu sniedzēji, 174 pārvadājumu līgumu ietvaros.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
