Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiski izskanējusi ziņa, ka Latvijas Universitātes (LU) Padome esot atbalstījusi aizejošā rektora Indriķa Muižnieka (attēlā) priekšlikumu un nu augstskolā būšot vien piecas fakultātes. Skaidrs, ka LU kā ikvienam lielam veidojumam būtu reizi pa reizei jāvērtē iespēja pilnveidot savu struktūru, lai tiektos uz attīstību, taču tas nenozīmē, ka pārveidojumiem var pieiet pavirši, bez loģikas vai ar savtīgiem nolūkiem priekšplānā. Kāda tad izskatās LU iekšējā konsolidācija no malas?

Ziņās vēstīja[i]: “Jaunais LU konsolidācijas modelis paredz vienā fakultātē – Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātē – apvienot līdzšinējās Medicīnas, Dabaszinātņu, Matemātikas un Datorikas fakultātes. Lai arī iepriekš izskanēja iecere par Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) un Humanitāro zinātņu fakultātes apvienošanu, LU padome atbalstījusi priekšlikumu SZF apvienot ar Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, izveidojot Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti. Tikmēr humanitārās zinātnes tiks apvienotas Humanitāro zinātņu fakultātē. Jaunajā fakultāšu modelī iekļauta arī Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte.”

Šāds vēstījums ir visai sauss un vienlaikus neataino LU komplicētās struktūras pārveides patieso būtību. Pirms runāt par pašām pārmaiņām jāatsauc atmiņā izskanējušie apsvērumi par to, kas pamato šādu izmaiņu veikšanas nepieciešamību.

Jau pieminētajā ziņā pausts, ka: “Universitātes skatījumā, jaunais fakultāšu modelis ļaus uzlabot sadarbību pētniecībā, kā arī studentiem tiks atvieglota iespēja mainīt studiju programmas, neejot prom no universitātes.”

Var šķist, ka ir kāds, kas tiešām uzskata, ka šie aiz matiem pievilktie prātojumi pamato nepieciešamību pēc pārmaiņām, taču, pat no malas vērojot, tas izskatās smieklīgi, ja nebūtu skumji. Pirmais, kas jāsaka – žēl, ka ir personu kategorija, kas uzskata, ka ar šiem argumentiem ir iespējams kādu pārliecināt. Laikam visi tiekam ļoti zemu vērtēti. Varbūt pelnīti?

Vai fakultāšu tehniska apvienošana var palīdzēt uzlabot sadarbību pētniecībā? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jājautā – kas tad šobrīd traucēja vienas augstskolas pētniekiem sadarboties pētniecībā? Dekāni ieslēdza kabinetos vai arī starp fakultātēm bija tādi žogi, ka neviens nevarēja sazināties ar citiem zinātniekiem? Nē, nu purvājs, kurā būvē betona mājiņas, kas lepni tiek sauktas par LU Akadēmisko centru, aš ar veselu projektu un algotiem personāžiem tajā, vienmēr ir bijusi dabiska šķēršļu zona, bet neviens telefonus un citas saziņas iespējas nav atcēlis. Tas vien liecina, ka proponētais arguments ir stipri pārspīlēts jeb, tautā sakot, – no pirkstiņa izzīsts.

Bet labi – pieņemsim, ka, ar varu sadzīti vienā fakultātē, zinātnieki pēkšņi uzlabos savstarpējo sadarbību. Kā tas notiks praktiski? Tai pašā pirmajā blokā “Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātē” no vadības izlidos ultimāts sadarboties, lai ko tas prasītu. Tā teikt, ne soli atpakaļ. Kas notiks?

Piemēram, nosacītai Zigrīdai no vecās Bioloģijas fakultātes, kas pēta sēnes, jāskrien pie bijušās Medicīnas fakultātes nosacītā Anša, kas pēta sēnes starp kāju pirkstiem? Tad abiem jādiebj pie datoriķes, sauksim to par Guntu, kurai patīk spēlēt Supermario un bradāt virtuālās sēnes, lai pierunātu kopīgi uzrakstīt projektu “Sēnes manā mūžā: starpdisciplinārā sēņu nozīme mūsdienu izaicinājumos”? Un tam būs notikt tikai tādēļ, ka tagad visi vienā fakultātē apvienoti? Absurds tak.

Pie nākamā labuma, kas publiski minēts kā ieguvums, norādīts tas, ka studentiem būšot vieglāk mainīt programmas un nebūšot jāiet prom no augstskolas. Kas vecās struktūras situācijā traucēja mainīt studiju programmas? Studējošie kā varēja brīvi izvēlēties, kurā no programmām studēt, tā arī pie jaunās sistēmas baudīs izvēles iespējas. Uzlabojuma nekāda! 

Nešaubīgi, ka tālāk jāparunā par pašu jauno struktūru, kas nu būšot tik laba, ka pētniecībai šķēršļu nebūs un studentiem ies dzīve uz augšu tikpat ātri kā pusaudža puišeļa tajā laikā spējīgākā galva.

Skatāmies pirmo stipro īpatnību. Juridiskā fakultāte kā bija, tā arī turpmāk pastāvēs. Jājautā, kāda tad tā konsolidācija īsti ir? Tāda selektīva, pēc mazākās pretestības principa vai kā? Varbūt, ka ir kādas izredzētas fakultātes vai vienkārši konsolidatoriem bikšeles pierasinājās? Tas vēl stipri īpatnējāk izskatās arī tādēļ, ka paši konsolidācijas atbalstītāji, apsaucot esošās 13 fakultātes par “apžogotiem tornīšiem”, par Juridisko fakultāti izteicās ne pārāk glaimojoši zinātnes kontekstā.  Kur tad tā palīdzība caur konsolidāciju? Vai neizskatās pēc tādas puskoka lēkšanas, nemākulīgas vai “vajadzīgiem cilvēkiem vajadzīgās konsolidācijas”?

Līdzīgi izskatās arī attiecībā uz esošo “Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti”, ko konsolidatori  konsolidēs tikai nosaukuma pakāpē par “Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti”. Tāda kosmētiska piefrizēšana un acu mālēšana vien sanāk. Abas minētās fakultātes praktiski konsolidācijā nepiedalās.

Nākamais, kas krīt acīs, ir ārstu joma. Pašlaik LU pastāv Medicīnas fakultāte, kas nu apvienosies ar Datorikas fakultāti, ģeodēzistiem, biologiem un ko tik vēl ne. Labi, pieņemsim, ka tas uzlabos sadarbību, bet tad šķiet ārkārtīgi neloģiski šajā lielajā fakultātē neiekļaut rezidentūru un veselas trīs medicīnas koledžas. LU mājas lapā vīd informācija, ka pastāv arī LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts un LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts. Tos arī neviens nekur negrasās konsolidēt. Te arī bikšeles nodrebēja, vai arī savējie bija jāsargā?

Iedomājieties, Medicīnas fakultāti apvieno ar ģeologiem un datoriķiem, bet nepievieno nedz rezidentūru, kurā ir vistiešākā saikne ar dakteru praktisko izglītošanu, nedz trim medicīnas koledžām un diviem tieši ar medicīnu saistītiem zinātniskiem institūtiem. Kas tad tā par konsolidāciju? Vai maz ir iespējama mazāka loģikas klātbūtne?

Kā praktiski notiks sadarbība šajā lielajā fakultātē? Nosacītam ģeologam Gaidim, knibinoties ap akmentiņiem, sasāpēsies pirkstiņš, un viņš skries pie nu jau fakultātes kolēģa un iedomātā ārsta Andreja pēc plākstera? Citādi jau nekāda dižā saikne nesanāk. Jā, protams, paliek apvienojošais elements – ārsts izmakarē kādam nierakmeņus, ģeologs klupdams krizdams metas to izpētīt, un top ārkārtīgi vērtīgs pētījums! Pat Latvijā šādam pētījumam varētu nepiešķirt projekta finansējumu.

Būtiski, ka neviens nav papūlējies paskaidrot to, kas tad īsti tagad neklapē ar to sadarbību starp iedomātajā piemērā minēto sāpju nomocīto ģeologu, izpalīdzīgo dakterīti un manīgo meiču no datoriķiem.

Braucam tālāk! Jaunā Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte sevī apvienos gan ekonomistus, gan daļu no sociālajām zinātnēm – politikas zinātni un pat  bibliotekārus. Tātad bez pedagogiem, par kuriem jau runājām no kosmētiskās konsolidācijas puses, un juristiem, kuriem acīmredzot iedota neizskaidrojama indulgence, sabāzīs pārējos vienā maisā un miers. Vismaz ekonomists politiski korekti varēs pamācīt bibliotekārus taupīt krājumu.

Beigās paliek jaukākais un jautrākais. Ar konsolidācijas pabeigšanu taps “Humanitāro zinātņu fakultāte”. Tur nu plānots iesaiņot raibāko no raibajiem. Saprecinās Indijas institūtu, vēsturniekus, filozofus, latviešu valodas pētītājus, Baltijas studiju centru un pat lībiešu pētniekus. Šķiet, ka šeit gan praktiskās sadarbības netrūks. Teiksim, indiešu pētnieks atgriezies no Indijas ar klasisko turienes suvenīru – jaudīgu caureju. Tā kā jaunā lielā fakultāte, kur topošie dakteri iepakoti, ir jauns, Innas vārdiem izsakoties, nožogotais tornītis, tad atliks vien iztikt ar to, kas pieejams jaunās “Humanitāro zinātņu fakultātes” aptverē. Tā teikt, teologs aizlūgs, vēsturnieks latviešu valodā teiks, ka tā jau ir bijis iepriekš, bet lībiešu pētnieks brīdinās par bēdīgo likteņkopības piemēru.

Bet, ja nopietni, tad nav jautri. Lielākās valsts dibinātās augstskolas struktūras izmaiņas pat no malas un ar neapbruņotu aci izskatās pēc parodijas, kuru izpilda šaubīga trupa ar drebelīgu konferansjē priekšgalā! Žēl, ka nedz kontrolējošās vai uzraugošās institūcijas, nedz valdība neskatās uz to, kas notiek.

[i] https://zinas.tv3.lv/latvija/lu-apvienos-vairakas-fakultates-paliks-tikai-piecas/

Novērtē šo rakstu:

45
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...