Iesaki rakstu: 
Pirms trīsarpus gadiem ar lielu pompu izziņotais Latvijas Baltijā pirmais satelīts joprojām nav palaists kosmosā, lai gan abas kaimiņvalsts – Igaunija un Lietuva – savus satelīta projektus sāka vēlāk un tie jau atrodas kosmosā. Tiek gan apgalvots, ka nauda satelīta ievadīšanai kosmosā esot pietaupīta un šā gada nogalē beidzot arī Latvijas minipavadonis varētu doties izplatījumā.
2011.gada augusta beigās Ventspilī tika paziņots, ka esot izgatavots Baltijā pirmais satelīts Venta-1 un sākta tā testēšana. Toreiz tika paustas cerības, ka jau tā paša gada nogalē vai nākamā gada sākumā tas tiks palaists kosmosā. Tomēr igauņi un lietuvieši, kas savus satelīta projektus sāka vēlāk, ir pamanījušies izplatījuma tāles iekarot ātrāk. Igaunijas satelīts kosmosā nonāca 2013.gada maijā, bet Lietuva divus savus satelītus kosmosā nogādāja šogad janvārī. Tikmēr Venta 1 joprojām atrodas uz zemes.
Kā skaidro Ventspils Augstskolas (VeA) speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola, satelīts Venta-1, kas tapis, Ventspils Augstskolai sadarbojoties ar Brēmenes Tehnisko universitāti un Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, ir izstrādāts, izgatavots un tehniski sagatavots palaišanai orbītā.
„Šī gada janvārī projekta Venta-1 partneris - Brēmenes Tehniskā universitāte, kas ir atbildīga par starta nodrošināšanu, ir noslēdzis līgumu ar Indijas valsts kompāniju Antrix Ltd. par Venta-1 ievadīšanu orbītā šī gada 3. – 4. ceturksnī. Konkrētais starta datums vēl nav noteikts un ir atkarīgs no nesējraķetes galvenās kravas gatavības,” informē VeA pārstāve.
Iemesli, kādēļ Latvijas satelīts joprojām atrodas uz zemes, esot vairāki. Laiks kopš satelīta tehniskās izstrādes pabeigšanas 2011. gadā esot veltīts starta iespēju meklēšanai un sakaru radiofrekvenču saskaņošanai. Lai ar satelītu drīkstētu komunicēt, ir jāiegūst radiofrekvenču lietošanas atļauja, ko Latvijā izdod VAS Elektroniskie sakari (ES). Pirms atļaujas izdošanas ES veic nepieciešamo radio frekvenču starptautisku koordināciju un saskaņošanu.
„Tas ir ilgs process, pēc ES speciālistu vērtējuma tam nepieciešami vismaz divi gadi ar precizējumu, ka tam nav noteikta maksimālā termiņa. Šobrīd ir pagājuši nedaudz vairāk par diviem gadiem, kopš ir uzsākta frekvenču koordinācija, un prognozējam frekvenču lietošanas atļauju saņemt aptuveni šī gada vidū,” kavēšanās iemeslus uzskaita Ozola.
Lai satelītu ievadītu orbītā, ir nepieciešams vienoties ar kādu no nesējraķešu operatoru kompānijām par Venta-1 pacelšanu orbītā kā „līdzpasažieri” kādā no nesējraķešu startiem. „Kopš Venta-1 izgatavošanas šādas sarunas un arī piedāvājumi ir bijuši vairāki. Ne visas šādas iespējas var tikt izmantotas. Ir jābūt vairāku apstākļu sakritībai – mums nepieciešama orbīta, kas šķērso Latviju, lai ar satelītu būtu iespējams komunicēt (orbītu mēs ietekmēt nevaram); ne visi piedāvājumi mums ir bijuši finansiāli pieņemami,” norāda VeA pārstāve.
Pēc viņas sniegtās informācijas, projektam finansiālu atbalstu ir sniegusi Izglītības un zinātnes ministrija un Saeima. Šis finansējums neesot pilnībā izlietots, daļa no tā ir rezervēta satelīta orbītā ievadīšanas pakalpojuma apmaksai, - tie ir aptuveni 50 tūkstoši eiro.
Izrādās, ka vēl viens iemesls satelīta palaišanai kosmosā esot tā lielums un komplicētība. Salīdzinot ar Igaunijā un arī Lietuvā palaistajiem CubeSat klases satelītiem, Venta-1 ir tehniski daudz sarežģītāks, sakariem ar to nepieciešami vairāki radio frekvenču diapazoni, tai skaitā profesionālo diapazonu frekvences, tāpēc arī saskaņošanas process daudz komplicētāks un ilgstošāks, nekā izmantojot tikai radioamatieru frekvenču diapazonu, kā tas bija Igaunijas un Lietuvas satelītu gadījumā, norāda Ozola.
Arī pēc masas, gabarītiem un tam veicamajām funkcijām Venta-1 krietni atšķiroties no CubeSat satelītiem, kuru izmēri ir 10x10x10 cm un masa - aptuveni viens kilograms. Ventas-1 masa ir aptuveni septiņi kilogrami un izmēri 50x50x20 cm. „Tas attiecīgi sadārdzina un sarežģī arī orbītā ievadīšanas procedūru,” uzsver VeA pārstāve.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
