Latvijas Pasts slēpj informāciju par tā vadītāja sievas TV raidījuma finansēšanu
PIETIEK31.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstij simtprocentīgi piederošā AS Latvijas Pasts dāsni finansē sava vadītāja Arņa Salnāja jaunās dzīvesbiedres Daces Salnājas (iepriekš Grimzes) veidoto televīzijas raidījumu TE!, taču kategoriski atsakās izpaust jebkādu informāciju gan par finansēšanas apmēru, gan iemesliem, kādēļ uzņēmumam ir svarīgi apmaksāt tieši šo raidījumu.
Lai gan par jaunatklāšanas raidījumu dēvētā TE! saturā grūti atrast jelko, kas veicinātu Latvijas Pasta pakalpojumu izmantošanu vai kā citādi varētu sekmēt šī uzņēmuma darbību, pēdējos gados tieši par šī raidījuma sponsoru izvēlējies būt Latvijas Pasts.
Jautājumi par to, kādēļ uzņēmums atbalsta TV raidījumu, kura veidošanā piedalās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja jaunā dzīvesbiedre Dace Salnāja, uzņēmuma šķiet īpaši nevēlami.
Uzņēmuma ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga, pirmo reizi vaicāta par iemesliem, kādēļ Latvijas Pasts izraudzījies finansēt tieši šo raidījumu, atbildēja, ka par to neko nezinot, jo neesot slēgusi šādu līgumu. „Tas droši vien jājautā mārketingam,” atbildēja Valtenberga.
Tā kā Latvijas Pasta mājas lapā internetā nav norādīta mārketinga kontaktinformācija, Pietiek lūdza, vai Valtenberga nesameklētu uzņēmumā informāciju atbildēm uz jautājumiem, jo, pēc visa spriežot, komunikācija ar medijiem ir tieši viņas pienākums.
„Atsūtiet jautājumus elektroniski,” pavēstīja Valtenberga, bet pēc jautājumu nosūtīšanas nedēļu nesniedza nekādas atbildes ne e-pastā, ne telefoniski, vienkārši neatbildot uz Pietiek zvaniem.
Tomēr, kad Pietiek piezvanīja no cita tālruņa numura, Valtenberga uz zvanu atbildēja, bet, attapusies, ka saruna ir ar Pietiek, ātri atcirta: „Man tagad nav laika!”
Vēl pēc nedēļas Latvijas Pasta komunikācijas priekšniece nodemonstrēja īstu paraugu, kā izlikties nesaprotam ne uzdotos jautājumus, ne to, kas šos jautājumus uzdod, ne to, kāpēc valsts kapitālsabiedrības preses sekretārei vispār vajadzētu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Par to jau Pietiek ziņoja, publicējot šīs sarunas audioieraksta atšifrējumu.
Pēc tam, kad bijusī Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas preses sekretāre bija noskaidrojusi, kas ir portāls Pietiek, viņai bija nepieciešama vēl nedēļa, lai atsūtītu šādu atbildi: „Atsūtītie jautājumi skar konkrētu komercdarījumu, kas ietver komercnoslēpumu saturošas ziņas. Tādējādi VAS Latvijas Pasts vienpersoniski nav tiesīgs izpaust šāda satura ziņas. Latvijas Pasts var informēt, ka sadarbība šī darījuma ietvaros notiek, ievērojot gan Latvijas Pastā iekšēji noteiktās prasības, gan arī normatīvā regulējuma ietvaros.”
"Konkrēto komercdarījumu" skarošie Pietiek jautājumi bija šādi: Kāds ir Latvijas Pasta finansējums LTV raidījumam TE!? Kad tika pieņemts lēmums finansēt šo raidījumu? Kas pieņēma šo lēmumu? Kāds ir pamatojums šādam finansējuma piešķīrumam šim raidījumam? Kādēļ Latvijas Pastam tas ir svarīgi?
Uz papildjautājumiem par to, vai informācija par to, kas pieņēma lēmumu, arī ir komercnoslēpums un vai Latvijas pasta pamatojums, kādēļ atbalsta tieši šo raidījumu, ir komercnoslēpums, mēneša laikā Latvijas pasts nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt.
Pērn aprīlī Latvijas Pasts izdeva raidījumam TE! veltītu pastmarku.
Šajās dienās Pietiek ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot veikt pārbaudi par Latvijas pasta finansējumu tā vadītāja sievas raidījumam.
Attēlā - Privātās Dzīves publikācija par "jurista Arņa Salnāja" kāzām un meitas nākšanu pasaulē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
