Iesaki rakstu: 
„Krievijā no sala mirušo cilvēku skaits šoziem pieaudzis līdz 207 cilvēkiem, bet no apsaldējumiem cietuši vairāk nekā 4,5 tūkstoši cilvēku, paziņojis Veselības ministrijas pārstāvis. Visvairāk sala dēļ mirušo bija Tjumeņas apgabalā – 41 cilvēks, Čeļabinskas apgabalā – 37 un Altaja novadā – 24 cilvēki. Sinoptiķi prognozē tālāku gaisa temperatūras pazemināšanos vairākos Krievijas apgabalos.”
Izlasot šo Latvijas Avīzes rakstiņu, atceros, ka šorīt TV rīta ziņās dzirdēju - Latvijā šoziem no decembra itkā nosaluši jau 122. Lai precizētu, jautāju Google. Atbilde – šoziem nosaluši Latvijā jau 114.
Salīdzinot mūsu aptuveni 2 miljonus, no kuriem 114 miruši no sala, ar 142 miljoniem Krievijas iedzīvotāju, no kuriem 207 nosaluši, un Indijas 1,2 miljardiem, no kuriem šoziem nosaluši 233, pārskrien šermuļi. (Visā pagājušā ziemā Indijā nosalušo skaits nesasniedza 400!)
Necentos veikt precīzus aprēķinus, (precizējiet!), bet sanāk, ka Latvijas nabadzīgās tautas skaita optimizācija tiek veikta 40 (četrdesmit) reizes sekmīgāk nekā Krievijā, nemaz nerunājot par Indiju. Un tas panākts 22 gados, kopš Krievija atdalījās no mums.
Mums jau esot ap tūkstoti miljonāru, (ne jau katram no tiem to tikai pa vienam), tad Godmaņa Šķēles, Lemberga, Šlesera un & Co. darbība ekonomikas un lauksaimniecības apzinātā sagraušanā, medicīnas likvidācija, - tādi bija paņēmieni lieko optimizācijai, bet par tik augstiem rezultātiem pat iedomāties nevarēju.
Rakstu, ko domāju, un atgādinu to, ko kādreiz teica Vasīļijs Ivanovičs krievu laika klasiskaja anekdotē: „Dūmai, Peķka!...”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
