Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana
Latvijas Ornitoloģijas biedrība24.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos [1], kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām.
Apspriešanai nodotie grozījumi ietver galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, t. i., atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus, un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.
Mežzinātnieku aprēķini, kas izmantoti kā arguments galvenās cirtes caurmēra samazināšanai, balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, turklāt analizēti tikai tie meži, kas nepieder valstij [2]. Tomēr šie aprēķini rāda, ka pēc mežizstrādes intensificēšanas nākamajos desmit gados mežu, kas sasniegs ciršanai atbilstīgu vecumu (vai izmēru), kļūs mazāk un vismaz nākamajos 230 gados to vairs nebūs tik daudz kā pašlaik.
Galvenās cirtes caurmēra samazināšana faktiski nozīmē vecuma, kādā mežu atļauts nocirst, pazemināšanu, jo attiecīgo izmēru koki sasniegs pirms noteiktā ciršanas vecuma. Iespējams, Zemkopības ministrija izvēlējusies formāli atstāt nemainītu ciršanas vecumu, tāpēc ka tas nozīmētu grozījumus Meža likumā, kas būtu jāpieņem Saeimai. Turpretī ciršanas caurmēra samazinājumu, kā rāda pieredze, visticamāk, bez būtiskas pretestības varēs izbīdīt cauri Ministru kabinetam.
Mežzinātnieki norāda, ka "ilgtermiņā samazināsies ciršanas apjomi, bet palielināsies to vērtība", taču Zemkopības ministrija, izstrādājot grozījumus un rēķinoties tikai ar saimnieciskajām interesēm, neņem vērā, kāda vērtība dabā ir veciem, resniem kokiem. Samazinātais ciršanas caurmērs lielākajā daļā gadījumu būs mazāks nekā minimālais izmērs kokam, kādā dzeņi kaļ dobumus [3] [4]. Piemēram, lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz
Savukārt melnajam stārķim ligzdas būvei nepieciešami resni koki ar stipriem zariem. Vidējais koka diametrs, kādā melnais stārķis būvē ligzdu, ir
Kā jau minēts, pamatojot grozījumu veikšanu, analizēti tikai privātie meži, bet, ņemot vērā to, ka likums visiem ir viens, mainīsies arī valsts mežu apsaimniekošana. Ietekmi uz valsts mežiem Zemkopības ministrija nav vērtējusi, taču skaidrs, ka, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mežizstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā to, ka mežizstrāde šobrīd atļauta arī putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits. Šobrīd LOB vāc parakstus, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam. [6]
Mums nemitīgi tiek apgalvots, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, tātad tā, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm. Ja tā tiešām ir, nav nekāda pamata mainīt ciršanas noteikumus un intensificēt mežu izciršanu. Ja tā nav, tad meža nozares priekšstāvjiem būtu jāatzīst, ka tie līdz šim sabiedrībai melojuši, un konstruktīvas sarunas par Latvijas mežu nākotni būs iespējamas tikai tad, ja šo lēmumu pieņēmēju vietā nāks tādi, kas sniedz sabiedrībai patiesu informāciju un ir ieinteresēti Latvijas mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.
Attēlā - mežs, kas cirsts putnu ligzdošanas laikā, turklāt pavisam netālu (50-
[1] https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/apspriesanas/
[2] D. Dubrovskis, J. Krūmiņš, S. Daģis. Galvenās cirtes parametru noteikšana (prezentācija sanāksmei Zemkopības ministrijā 18.04.2017.)
[3] https://www.researchgate.net/profile/Ziemowit_Kosinski/publication/
[4] https://www.researchgate.net/profile/Kalle_Remm/publication/
[5] M. Strazds. 2011. Melnā stārķa saglabāšanas ekoloģija Latvijā. Disertācija. Rīga: Latvijas Universitāte.
[6] https://manabalss.lv/i/969
Pārpublicēts no
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
