„Latvijas Loto” plāno gūt papildu peļņu ar jaunām azartspēlēm – arī uz skolu jaunatni mērķētām
PIETIEK19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maskējoties ar „sabiedriskā labuma mērķiem”, valsts azartspēļu kompānija – AS Latvijas Loto plāno gūt peļņu ar jaunām azartspēlēm, attīstot divas jaunas sporta tēmai veltītas valsts mēroga izlozes - momentloteriju Sporta loterija un interaktīvo izlozi Sporto visi. Turklāt otrajā no šīm izlozēm faktiski iecerēts iesaistīt arī izglītības iestādes un to nepilngadīgos audzēkņus.
Kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais plāns, ko Maijas Kubli (attēlā) vadītais Latvijas Loto uzskata par komercnoslēpumu, ir iecerēts jaunās azartspēles pasniegt kā „sabiedriskā labuma projektus”.
Lai peļņas gūšana no jauno azartspēļu rīkošanas neradītu nevēlamu sabiedrisko rezonansi laikā, kad visu citu azartspēļu rīkošanu valsts ir aizliegusi, Latvijas Loto ir nolēmis tās nomaskēt ar „koncepciju valsts mēroga izložu projekta uzsākšanai”.
Iecerēts izziņot, ka šis projekts „būtu veltīts noteiktam sabiedriskā labuma mērķim - finansiālam atbalstam sporta dzīves veicināšanai Latvijas izglītības iestādēs, kā arī nometnes Personības akadēmija rīkošanai”.
Plānā minēts, ka Latvijas Loto plāno rīkot divas tematiskas loterijas - "pirmo reizi Latvijā interaktīvo izlozi ar geotargetinga principu Sporto visi un īpašu momentloteriju Sporta loterija ar lielo laimestu vismaz 100 000 eiro apmērā". Sporta loterijas pārdošanu Latvijas Loto plāno sākt nākamā gada maijā, bet interaktīvo izlozi – septembrī.
Īpaši apšaubāma varētu būt valsts azartspēļu kompānijas iecerētā interaktīvā izloze, jo faktiski plāns paredz azartspēlēs savā veidā iesaistīt skolu jaunatni, to nomaskējot ar palīdzību izglītības iestādēm.
Slepenajā ziņojumā šī iecere aprakstīta šādi: „Tās ietvaros reizi nedēļā tiks izlozēti nedēļas laimētāji un vienlaicīgi arī noteikta ģeogrāfiski tuvākā izglītības iestāde, kura piedalās projektā Sporto visa klase un kura varēs saņemt 5000 euro skolas sporta dzīves uzlabošanai.
Katra izglītības iestāde gada laikā 5000 euro naudas summu varēs saņemt tikai vienu reizi, tādējādi dodot vienlīdzīgas iespējas citām tuvākajām skolām. Ja ģeogrāfiski vienādā attālumā no izlozes laimestu ieguvējiem atradīsies vairākas izglītības iestādes, kuras piedalās projektā Sporto visa klase, naudas atbalsta saņēmējs tiks izraudzīts izlozes veidā.”
Pamatā šiem plāniem ir peļņas aprēķini, kas skaidri norādīts arī slepenajā plānā: iecerēts, ka „abu valsts mēroga izložu apgrozījums katrā pilnā gadā (12 mēnešu laikā) sasniegs 4 000 000 euro papildus Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. - 2021.gadam plānotajam apgrozījumam 2021.gadā, nodrošinot papildus peļņu”.
Lai šo priekšlikumu varētu īstenot, Latvijas Loto vadība aplēsusi, ka nepieciešams veikt izmaiņas vairākos ar 2021. gada valsts budžeta paketi saistītajos tiesību aktos.
Vispirms esot nepieciešams nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli šo izložu laimestiem, kas „nodrošinās valsts mēroga momentloterijai Sporta loterija labvēlīgākus nosacījumus pārējo Latvijas Loto momentloteriju portfelī, kā arī pagarinās šīs momentloterijas dzīves ciklu, kas parasti šai momentloterijai būtu ap diviem gadiem, un nodrošinās nepieciešamo apgrozījumu sabiedriskā labuma mērķa īstenošanai ilgtermiņā”.
Savukārt attiecībā uz interaktīvo izlozi Sporto visi esot jāņem vērā. ka „šīs izlozes organizēšana vispār nebūtu iespējama, ja uz tās laimestiem netiktu attiecināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa nepiemērošana”, jo tādā gadījumā tā nespētu ģenerēt nepieciešamo papildu peļņu.
Latvijas Loto vadība uzskatot, ka šim „nosacījumam ir fiskāli neitrāls efekts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo pašlaik apgrozījuma pieaugums no jaunajiem valsts mēroga izložu produktiem vidēja termiņa budžeta fiskālajās prognozēs nav ietverts”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
