"Latvijas gāzes" akcijām uzradies cits pircējs, tādēļ valdība steigā lemj "Ruhrgas" nosaukt savu cenu

Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība otrdien aiz slēgtām durvīm nolēma turpināt sarunas ar koncerna Latvijas gāze vācu akcionāru EO.N. Ruhrgas par tam piederošo 47,23% akciju iegādi, pēc sēdes atklāja ekoomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (kandidēs no Vienotības). Valdība nolēmusi izteikt vāciešiem, kas nolēmuši pamest reģionu, izpārdodot aktīvus, nesaistošu piedāvājumu par mazākuma akciju iegādi, paturot iespēju turpināt sarunas. Citiem vārdiem tas nozīmē, ka valdība nosauks Ruhrgas cenu, kas nebūs saistoša - valdība no tās varēs atkāpties vai paaugstināt. Otrs lielākais Latvijas gāzes akcionārs ir Krievijas gāzes piegādātājs Gazprom.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, piedāvātā cena, par kādu otrdien vienojusies valdība, ir pietiekoši augsta, ja ņem vērā, ka līdz galam neizdiskutēta ir Latvijas gāzes mazākuma akciju iegādes lietderība, tomēr tā esot aptuveni uz pusi mazāka, kā sākotnēji aplēstā. Pietiek jau rakstījis, ka cena, kuru konfidenciāli par sev piederošajām akcijām Latvijas valdībai bija nosaucis EO.N. Ruhrgas, bija 200-225 miljoni eiro.

Jautājums par Latvijas gāzes akciju iespējamo iegādi bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā un informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ko Straujumas un arī pēdējās trīs Valda Dombrovska valdības izmantojušas kā līdzekli, lai izvairītos no lēmumu apspriešanas un publiskas kritikas. Līdz ar to amatpersonas, bažījoties par problēmām ar pielaides valsts noslēpumam saglabāšanu, savas bažas par lēmuma saimniecisko pamatotību pauž tikai neoficiāli.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, steigā pieņemtais lēmums turpināt sarunas par Latvijas gāzes akciju iegādi, tiek pamatots ar faktu, ka Latvijas valstij, kuria Ruhrgas jau pirms vairākiem mēnešiem izteica piedāvājumu par akciju atpirkšanu, uzradies vismaz viens konkurents. Līdz ar to ekonomikas ministrs Dombrovskis (attēlā) lēmumu valdībā virzījis ar pamatojumu, ka Latvijas valsts var zaudēt iespēju iegūt daļas gāzes piegādes monopolistā. Starp vismaz diviem potenciālajiem pircējiem, kā noskaidroja Pietiek, ir ar Lietuvas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli Klaipēdā saistīts uzņēmums, kurā pieder daļas arī Lietuvas valstij.

Pietiek jau rakstīja, ka Straujumas valdība 22. jūlijā aiz slēgtām durvīm vienojās atvēlēt 150 000 eiro padziļinātas izpētes (t.s. due diligence) veikšanai par iespējamo darījumu, iegādājoties vācu E.ON.Ruhrgas piederošos 47,23% mazākuma akciju uzņēmumā Latvijas gāze, šo darbu konkursa uzticot starptautiskajai auditorkompānijai Ernst&Young.

Kā reālākais variants darījuma shēmai tiek apspriesta valsts kapitālsabiedrības AS Latvenergo kā akciju pircēja iesaistīšana, par ko Pietiek jau rakstījis. Lai gan iepriekš tika apspriests variants, ka padziļināto izpēti jeb due diligence varētu apmaksāt Latvenergo, avoti valdībā Pietiek informēja, ka 150 000 eiro šīm vajadzībām tikšot ņemti no valsts budžeta līdzekļiem.

No sarunām ar iespējamā lēmumā sagatavošanā iesaistītām amatpersonām, kas, ņemot vērā informācijas ierobežotas pieejamības statusu, par detaļām piekrīt runāt tikai neoficiāli, šobrīd ir liela neskaidrība, kādi varētu būt akciju pirkuma līguma nosacījumi. Latvijas valstij būtu svarīgi, lai akciju pirkums nozīmētu, ka arī pēc Latvijas Gāzes biznesa sadalīšanas tā iegūtu 47,23% kapitāldaļu arī no monopolista atdalītajos biznesos.

Juridiski neskaidra ir arī darījuma ietekme uz iespējamo strīdu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašumtiesībām, kas ir Latvijas gāzes vērtīgākais aktīvs. Uzņēmums jau ir spēris soļus, lai tiesā nostiprinātu savas pretenzijas uz gāzes krātuvi, kurā tam pieder infrastruktūra. Valsts šajā tiesvedībā piedalās Privatizācijas aģentūras personā. Akciju iegādes darījums kontekstā ar strīdu par Inčukalnu Pietiek raksturots kā situācija, kad, iespējams, "valsts nopērk to, kas tai jau pieder".

Novērtē šo rakstu: