Iesaki rakstu: 
Daudz pārmaiņu valstī notikušas pēc Valda Zatlera leģendārā rīkojuma Nr.2 izdošanas. Tikai ne valsts akciju sabiedrībā Latvijas Dzelzceļš. Nebaidos to nosaukt par visstagnātiskāko uzņēmumu Latvijā - faktiski tā ir atpalikusi Krievijas dzelzceļa filiāle.
Tehniskā nodrošinājuma ziņā uzņēmums un tā meitas kompānijas atrodas 20. gadsimta 80. gadu līmenī. Te novecojošās tehnoloģijas apkalpo darbinieki ar PSRS gadu rūdījumu, jo jaunu, izglītotu cilvēku piesaistīšana pat krīzes gados tik atpalikušam uzņēmumam ir problemātiska. Laikā, kad Igaunijas un Lietuvas dzelzceļi faktiski pilnībā ir nomainījuši ritošo sastāvu, Latvijā 70. gados ražotās lokomotīves, piesaucot māti, ar kuvaldas palīdzību labo netīros kombinezonos tērpti vīri.
Tas viss būtu saprotams, ja runa nebūtu par vienu no bagātākajiem un potenciāli pelnošākajiem tranzīta nozares uzņēmumiem mūsu valstī un ja mēs nezinātu cik pārticīgi dzīvo daudzi uzņēmuma bijušie un esošie augstākā līmeņa vadītāji, viņu darbā iekārtotie radinieki, partijas biedri, šoferu dēli un vienkārši labi paziņas.
Kamēr viss bija Ulda Auguļa (lasi – Aivara Lemberga) kontrolē, nevienu neizbrīnīja jaunā valdes locekļa un pašpasludinātā viceprezidenta nekustamā īpašuma jautājumos Edvīna Bērziņa (ZZS) enerģiskā darbība, kopā ar Aināra Šlesera iecelto Nekustamā īpašuma direkcijas direktoru Vitoldu Suksi izkārtojot darbus ar fiktīvu konkursu starpniecību pazīstamiem un drošiem otkatu maksātājiem dažādos LDz absurdos nekustamā īpašuma objektos par divkārši un trīskārši uzpūstām tāmēm.
Un, kamēr viss bija Auguļa kontrolē, nevienu neizbrīnīja pārdabiski dāsnā Ventspils uzņēmumu sponsorēšana, nevienu neizbrīnīja LDz Drošības direkcijas izveidošana ar Lemberga „personīgā drošības dienesta” vadītāju Laini Kalmaldiņu priekšgalā un virkni bijušo VDK darbinieku vietnieku amatos, nevienu neizbrīnīja Lembergam pakalpīgā pleiboja Uģa Magoņa (LPP/LC) un piensaimnieka Aivara Strakšas (TP) radinieku bīdīšanas un uzņēmuma izsaimniekošanas politikas turpināšana valdes sastāvā.
Vai tiešām Aivis Ronis uz to tā mierīgi noskatīsies?
Seko mums 
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.
Kas Latvijā savulaik izgudroja "savējo" nejēgu masveida - nevis pa vienam, diviem, bet tieši masveida - likšanu augstos un labi apmaksātos valsts un pašvaldību saimnieciskos amatos, kā vienīgo atbilstības kritēriju izvirzot bezierunu lojalitāti?
Sakarā ar to, ka Jūsu uzņēmuma darbības dēļ ir radušies apstākļi, kas rada sociālu spriedzi Jūsu pasažieru vidū, kas savukārt neapšaubāmi rada ietekmi uz cilvēku darbaspējām, produktivitāti un psiholoģiskās veselības stāvokli, esmu spiests atkal vērsties pie Jums ar oficiālas sarakstes palīdzību.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.