„Latvijas Autoceļu uzturētāja” vadība sev sarūpējusi dārgas ziemassvētku dāvanas – divus auto
Pietiek lasītājs*13.02.2024.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Esmu kravas auto vadītājs, strādāju uzņēmumā, kas atbild par valsts autoceļu uzturēšanu, – Satiksmes ministrijas pārraudzītajā Latvijas Autoceļu uzturētājā. Gribēju dalīties ar situāciju, kas mūsu uzņēmumā valda jau kādu laiku, un, cerams, piesaistīt Jūsu uzmanību šim jautājumam.
Mūsu tehniskais parks ir novecojis – mašīnas bieži lūst, un to remonts ir gan sarežģīts (dažreiz tuvu neiespējamam), gan dārgs. Mēs sekojam priekšnieku norādījumiem, bet dažreiz šķiet, ka valsts autoceļu uzturēšana pienācīgā stāvoklī vairs nav mūsu galvenā prioritāte. Nauda, ko saņemam, ir maza, bet vēl jādomā par vasaru, kad arī būs jāveic darbi. Tas ir novedis pie situācijām, kad dažkārt nevaram nodrošināt pienācīgu ceļu uzturēšanu, skolēni nevar tikt uz skolu, darbinieki nereti strādā virsstundas bez atbilstošas kompensācijas.
Tomēr ir arī izredzētie mūsu vidū - pašu valdes vadītāji. Ar ko izredzēti? Ar lepnu un glaunu mašīnu iegādi, jo kungiem un kundzēm sevi uz mājām droši un laikā jāaizved. Uz Ziemassvētkiem valdnieki sev sarūpēja ekskluzīvas dāvanas. Tā nostrādājuši visu gadu reorganizējot, atlaižot cilvēkus, pieņemot sev pietuvinātus darbiniekus, spiežot strādāt virsstundas. Papētiet, kā ta strādā īsti ceļinieki, cik daudz, kādas ir virsstundas un ko par tām saņemam. Čiks vien sanāk. Tāpēc vakances kravas auto šoferiem ir un arī būs.
Visu gadu darbiniekiem nemaksāja prēmijas, ietaupīja uz parasto darbinieku algu rēķina, un valde sev nopirka Audi mašīnas.
Pēc kolēģu informācijas viena lepna Audi A6 cena bija vairāk nekā 50 000 eiro, ko piešķīra valdes loceklei Ilzei Bukuldei, bet Audi Q5 tika valdes loceklim Jurim Dupuram. Saliekot kopā, iespaidīga summa.
Pats galvenais no ceļiniekiem – valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis braukā ar Volvo V90 CC, kas arī nav lēta mašīna, bet varbūt arī tā drīz tiks mainīta, brauc jau kopš „Nešpora laikiem”? Par šādu summu varēja pāris normālas lietotas kravas automašīnas nopirkt.
Šī situācija rada jautājumus par valdes prioritātēm un morāli. Vai tā ir pieņemama prakse valsts uzņēmumā? Vai līdzīga situācija ir novērojama arī citos Valsts uzņēmumos?
Es patiešām ceru, ka mediji varētu pievērsties šai problēmai, veikt dziļāku izpēti un atspoguļot situāciju plašākai sabiedrībai. Mūsu mērķis ir ne tikai atklāt nepilnības, bet arī mudināt uz pozitīvām pārmaiņām mūsu, ceļinieku uzņēmuma un sabiedrības labā.
Paldies par laiku un uzmanību. Lai visiem mierīga diena, droša nokļūšana uz darbu un mājās.
* Domājot par savu drošību un represijām, atļaušos neatklāt savu identitāti. Paldies par sapratni.
Red.piez. Pēc CSDD ziņām, Latvijas Autoceļu uzturētājs ir iegādājies jaunu Audi A6 Limousine līzingā un pavecu - 2016. gada izlaiduma Audi Q5 īpašumā.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
