Iesaki rakstu: 
Klajā nācis laikraksta Dienas Bizness ikgadējais izdevums Miljonārs, kurā jau divdesmit trešo gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un šajā pašā izdevumā ir atrodams arī Latvijas 25 visbagātāko ģimeņu saraksts – šie dati var būt īpaši noderīgi un interesanti situācijā, kad aizvien vairāk Latvijas bagātāko cilvēku pēkšņi izjutuši vēlēšanos savus vērtīgākos uzņēmumus nodot citiem ģimenes locekļiem.
Nadežda Čepuļska, Oļegs Čepuļskis
Dz. 1957. gada 15. oktobrī, 1955. gada 15. oktobrī
Ar bijušo banku Baltikums, kas tagad mainījusi nosaukumu uz BlueOrange, saistītā ģimene, kuras centrālais uzņēmums ir SIA Oleg Chepulsky Hondings. Neraugoties uz banku nozares megaproblēmām, kredītiestāde šā gada pirmajā pusē nopelnījusi 4,31 miljonu eiro, bet pagājušo gadu noslēdza ar 7,36 miljonu eiro peļņu.
Sergejs Gridņevs, Artjoms Gridņevs
Dz. 1960. gada 8. septembrī, 1981. gada 17. oktobrī
Būvniecības kompānijas SIA Tilts īpašnieks Sergejs Gridņevs daļu uzņēmuma kapitāldaļu nodevis savam dēlam un šogad saņēmis Latvijas Būvinženieru savienības balvu par mūža ieguldījumu būvindustrijā.
Valērijs Kargins, Rems Kargins, Maksims Kargins
Dz. 1961. gada 27. martā, 1982. gada 28. septembrī, 1987. gada 26. decembrī
Lai arī kādreizējā Parex banka bankrotējusi un likvidēta, viņi joprojām ir starp valsts bagātākajām ģimenēm. Turklāt nu jau nolikvidētajai problemātisko Parex bankas aktīvu pārvaldītājai AS Reverta tā arī neizdevās no šīs ģimenes piedzīt ne centa. Tiesa, naudas piedziņas prāvas – kopumā sešas – turpinās Privatizācijas aģentūras jeb tagad AS Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor” meitas kompānija SIA Reap.
Aigars Kesenfelds, Linda Kesenfelde, Ivars Kesenfelds
Dz. 1983. gada 11. februārī, 1984. gada 27. decembrī, 1954.gada 7.janvārī
Patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, kompānijas ar četru miljonu eiro pamatkapitālu dibinātājs – tādi ir Liepājas biznesa veterāna un ekspolitiķa Ivara Kesenfelda dēla sasniegumi biznesā. Savukārt Linda Kesenfelde var lepoties ar ārkārtīgi veiksmīgu darījumu, pārdodot Madara Cosmetics akcijas.
Vija Kilbloka, Arnis Kilbloks, Kristaps Kilbloks
Dz. 1954. gada 19. jūlijā, 1976. gada 24. janvārī, 1983. gada 30. janvārī
Grāmatizdevējas ģimene kontrolē SIA Apgāds Zaigzne ABC, kurā kontrolpakete gan joprojām pieder mātei, kura laiku laikam pat pietuvojas oficiālā miljonāru pirmajam simtniekam, bet tomēr paliek tuvu aiz strīpas. Viņai pat vairākus gadus izdevies iekļūt starp lielākās peļņas guvējiem, neskatoties uz to, ka Latvijā vidējā vienas grāmatas tirāža vairs nesasniedz pat tūkstoš eksemplāru.
Jūlijs Krūmiņš, Maija Čerņavska (Krieviņa)
Dz. 1943. gada 12. decembrī, 1978. gada 30. martā
Slavenā uzņēmēja ģimene miljonāru sarakstā ir teju no pirmsākumiem. Šobrīd gan aktīvākā biznesmene ģimenē ir viņa meita, kura agrāk bija pazīstama ar uzvārdu Čerņavska. Viņai oficiāli vienpersoniski pieder trīs uzņēmumi, kā arī kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos.
Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs Līga Lemberga
Dz. 1953. gada 26. septembrī, 1975. gada 22. aprīlī, 1976. gada 17. jūlijā
Pēdējais ticamais atskaites punkts par patieso ģimenes turīguma apmēru ir tiesas prāvas materiāli par arestētajiem īpašumiem. Pērn parādījās ziņas, ka meitai Līgai pieder trasta fonds ar vismaz desmit miljonus ASV dolāru vērtiem aktīviem, tikmēr dēls kopā ar tēvu joprojām sēž uz apsūdzēto sola.
Kirovs Lipmans, Anna Lipmane
Dz. 1940. gada 5. novembrī un 1948. gada 12. martā
Šī ģimene ir miljonāru saraksta veterāni, ko galvenokārt nodrošina viņu akciju kontrolpakete (ja abas saskaitīt kopā) farmācijas kompānijā Grindeks. Turklāt bagātāko pirmajā simtniekā viņiem izdodas iekļūt arī katram atsevišķi.
Argods Lūsiņš, Baiba Lūsiņa, Antra Lūsiņa
Dz. 1959. gada 9. augustā, 1983. gada 21. jūnijā, 1959. gada 18. decembrī
Arī šī ģimene ir miljonāru saraksta veterāni: lai gan joprojām turīgākais ir ģimenes galva, A. Lūsiņa min viņam uz papēžiem ar diviem lielveikalu uzņēmumiem. Turklāt šī ģimene ļoti aktīvi sev uzmanību piesaistīja ar uzbūvēto māju-kuģi Pāvilostā.
Irina Maligina, Nika Saveļjeva, Anna Emīlija Maligina, Signe Baldere-Sildedze
Dz. 1986. gada 24. jūnijā, 1996. gada 13. septembrī, 2006. gada 22. maijā, 1975. gada 26. jūnijā
Patiesībā šī nav ģimene šī vārda klasiskajām izpratnē, - abas pāragri aizsaulē aizgājušā farmācijas nozares veterāna Valērija Maligina vecākās meitas un viņa šķirtene un jaunākās meitas māte ir padarījušas, iespējams, pat 100 miljonue eiro vērtā mantojuma dalīšanu par nebeidzamu „Santabarbaru”.
Māris Martinsons, Mārcis Martinsons, Mona Martinsone
Dz.1971. gada 19. jūlijā, 1993. gada 20. jūnijā, 1997.gada 29. jūnijā
Ģimenes galva, kurš ir pazīstams kā veiksmīgs politbiznesmenis, jau pirms dažiem gadiem, kad par viņu aktīvi sāka interesēties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, savus aktīvus pārrakstīja uz bērnu vārda. Tagad viņš kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču sēdies uz apsūdzēto sola par kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Turklāt šai ģimenei šogad bija pa spēkam samaksāt pusmiljona eiro drošības naudu, lai izpestītu senioru no apcietinājuma Rīgas satiksmes kriminālprocesā.
Nataļja Milova, Aleksandrs Milovs, Artjoms Milovs, Vadims Milovs
Dz. 1947. gada 19. janvārī, 1948. gada 14. februārī, 1981. gada 27. martā un 1978. gada 19. augustā)
Daudznozaru holdinga Latvijas novitātes komplekss (LNK) īpašnieku ģimene arī jau vismaz sešus gadus ir starp bagātākajiem Latvijā. Jaunizdaudzinātā būvnieku karteļa lietā figurē arī ģimenes galvas vārds, un vai nu tāpēc, vai citu iemeslu dēļ viņš visas sev piederošās LNK akcijas pārrakstījis dzīvesbiedrei, kas arī līdz šim bija lielākā uzņēmuma īpašniece.
Viktors Para, Jeļena Para
Dz. 1941. gada 19. martā, 1951. gada 7. jūlijā
Ostu biznesa ģimenei pieder daļas stividorkompānijā SIA BMGS un SIA Termināls, kā arī stividorkompānijā SIA STREK un 10SIA BPB Grupa. Ģimenes galva ir ne tikai īpašnieks, bet joprojām aktīvi darbojas kā amatpersona, piemēram, SIA BMGS viņš jau vairāk nekā gadsimta ceturksni ir valdes priekšsēdētājs.
Vitauts Paškausks, Jānis Paškausks, Jons Paškausks, Andris Paškausks, Paulis Paškausks, Santa Paškauska
Dz. 1951. gada 17. jūnijā, 1969. gada 8. augustā, 1941. gada 21. jūlijā, 1965. gada 21. jūlijā, 1988. gada 8. augustā un 1990. gada 4. oktobrī
Zemgales lauksaimniecības uzņēmēju ģimenes centrālais uzņēmums ir AS Agrolats Holdings, caur kuru tiek kontrolēts daudznozaru uzņēmums Agrofirma Tērvete, kura gan pagājušo gadu noslēdza ar 609 240 eiro zaudējumiem, toties saņēma 1,49 miljonus eiro lauksaimniecības subsīdijās un atbalstā investīciju projektu realizācijai. Pēdējā gada laikā lauksaimniecības nozares nozīmīgāko uzņēmēju vidū ir parādījies arī SIA Saldus Agro īpašnieks Paulis Paškausks un SIA Tērvete Food (kas pagājušajā gadā, piedaloties izsolē, par gandrīz miljonu eiro nopirka saldējuma ražotāja Druva Food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi) un 51% SIA Ezeres asni īpašniece Santa Paškauska.
Aleksandrs Peškovs, Sergejs Peškovs, Aleksejs Peškovs, Jeļizaveta Peškova, Ļubova Peškova, Nataļja Peškova, Olga Peškova
Dz. 1961. gada 9. augustā, 1959. gada 11. decembrī, 1987.gada 10.martā, 1982. gada 2. oktobrī, 1959. gada 20. augustā, 1982. gada 11. jūnijā, 1958. gada 23. jūnijā
Ar bijušo Baltikums banku, tagad BlueOrange banku saistītās Peškovu dzimtas pārstāvji. Banka šogad iecerējusi strādāt ar 7% kapitāla atdevi, turpinot savu attīstību prioritārajā virzienā – Latvijas un Baltijas valstu uzņēmumu kreditēšanā.
Guntis Rāvis, Ričards Rāvis
Dz. 1962. gada 20. jūnijā, 1992. gada 9. decembrī
G. Rāvja vārds šogad skandināts gan saistībā ar tā dēvēto politiķes Baibas Brokas un Latvijas Universitātes Dabas mājas būvniecības lietu, gan saistībā ar būvnieku karteli. Kad par pazīstamā polituzņēmēja iespējamiem likuma pārkāpumiem sāka interesēties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, viņš lielāko daļu savu aktīvu pārreģistrēja uz dēlu, atstājot sev tikai zaudējumus nesošas kompānijas. Turklāt dēls, kurš jau kopš 2011.gada strādā tēva uzņēmumos, tika arī pie Skonto grupas vadības.
Māris Rēvalds, Ģirts Rēvalds, Elga Rēvalde
Dz. 1961. gada 7. septembrī, 1965. gada 22. novembrī, 1936. gada 20. martā
Ārstniecības iestādes Veselības centrs 4 īpašnieku ģimene, - kontrolpakete joprojām pieder ģimenes galvam. Uzņēmums spējis pērn ieguldīt pusmiljonu eiro jaunas filiāles izveidē Valdlaučos. Turklāt tas arvien aktīvāk iesaistās medicīnas pakalpojumu eksportā.
Ģirts Rungainis, Inga Rungaine
Dz. 1967. gada 31. janvārī, 1966. gada 3. janvārī
Uzņēmēju ģimenes vērtīgākais aktīvs joprojām ir pastarpinātā dalība lielveikalu tīklā Depo. Ģimenei pieder vēl vairāki vērtīgi aktīvi, piemēram, pastarpināta līdzdalība metālapstrādes uzņēmumā AS Valpro, ģimenes galvam pieder arī kapitāldaļu pakete alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā SIA ZGI Capital u.c.
Rims Sankausks, Ināra Sankauskaite
Dz. 1964. gada 17. martā, 1969. gada 27. aprīlī
Uzņēmēju ģimenei pieder kontrolpakete SIA Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums Viadukts, kura īpašnieks savulaik bija šogad aizsaulē aizgājušais Adams Vitauts Sankausks. Uzņēmums cita starpā ir arī Ķeguma hidroelektrostacijas tilta atjaunošanas darbu veicējs par 1,2 miljoniem eiro un tilta par Rušenīcu uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) būvnieks par 669 tūkstošiem eiro.
Igors Skoks, Rūdolfs Skoks
Dz. 1960. gada 29. septembrī, 1993. gada 15. februārī
Ventspils tranzītbiznesa pārstāvja, kādreizējā Ventspils naftas prezidenta ģimenei pieder kapitāldaļas veselā virknē uzņēmumu. Turklāt iespaidīgu summu šī ģimene saņēma, aizpērn pārdodot AS Ventbunkers akcijas. Seniors pērn sev pastiprinātu uzmanību pievērsa, kad prasīja pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai piederošās zemes pie Biķernieku trases.
Ivars Strautiņš, Jānis Strautiņš
Dz. 1942. gada 2. jūlijā, 1975. gada 11. februārī
Bijušajam Centrālās savienības Turība vadītājam un viņa dēlam abiem kopā pieder kapitāldaļas vairāk nekā desmit uzņēmumos. Seniors, neskatoties uz cienījamiem gadiem, joprojām ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents.
Genadijs Ševcovs, Sergejs Ševcovs
Dz. 1953. gada 31. martā, 1981. gada 17. novembrī
Ventspils tranzītuzņēmēja ģimenes nozīmīgākais aktīvs ir SIA RFC holdings, kas pērn uzrādījusi rekordaugstus peļņas rādītājus. Par tēva un dēla turīgumu pirms gada liecināja ziņas par veiksmīgo AS Ventbunkers akciju pārdošanu.
Edgars Šīns, Raitis Šīns
Dz. 1966. gada 28. jūnijā, 1992, gada 8. augustā
Nepārprotami pagaidām turīgākais ir tēvs, kurš pazīstams kā nekustamo īpašumu biznesa veterāns. Turklāt dēls uzņēmējdarbībā sekojis tēva pēdās. Viņiem ir arī kopīgs uzņēmums – SIA Latio Barona, kurā 20% pieder junioram, bet pārējais - ģimenes galvam.
Andris Šķēle, Kristiāna Lībane–Šķēle, Madara Šķēle-Dupate, Anete Šķēle–Pētersone
Dz. 1958. gada 16. janvārī, 1971. gada 24. aprīlī, 1983. gada 24. aprīlī, 1980. gada 8. aprīlī
Vēl joprojām, ja ticēt oficiāliem datiem, Andra Šķēles sieva un abas meitas uzņēmējdarbībā ir daudz veiksmīgākas un attiecīgi turīgākas nekā ģimenes galva. Tomēr tieši Andra Šķēles vārds tagad teju ik dienu tiek daudzināts saistībā ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumu, kur tiek minēts, ka aiz oficiālajiem īpašniekiem stāv tieši tagad par oligarhu dēvētais kādreizējais premjers kopā ar vēl vienu oligarhu kārtā iecelto Aināru Šleseru.
Ainārs Šlesers, Inese Šlesere, Edvards Šlesers, Ričards Šlesers
Dz. 1970. gada 22.janvārī, 1972. gada 2. augustā, 1993. gada 1. oktobrī, 1997. gada 20. februārī
Kā izteicies Rīgas domnieks un Rīgas brīvostas valdes loceklis Sandris Bergmanis, Šleseru ģimenei piederošie uzņēmumi pārkrauj aptuveni trešo daļu no Rīgas ostas kopējā kravu apjoma. Turklāt viņš kopā ar Andri Šķēli ir arī netieši saistīts ar Lietuvas dzelzceļa pakalpojumu sniedzēju LGC Cargo. No jaunās paaudzes pagaidām aktīvāk biznesā iesaistījies Edvards, bet Ričards oficiāli reģistrēts tikai vienā uzņēmumā. Arī I. Šleseres vārds atrodams tikai viena uzņēmumā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
