Iesaki rakstu: 
Labrīt. Vakar pirms un pēc pusnakts bijām pie Eifeļa. Cilvēku neiedomājami daudz. Iedomājieties pasākumu Mežaparkā ar pilnām tribīnēm un tad vēl mazliet. Un tad es vēroju foto no Prāta Vētras koncerta ar VIP zonu. Mans pirmais jautājums sev ir, kas par VIPu Prāta Vētras koncertā ir VIDa ģenerāldirektore Jaunzeme.
Ieraugot VID, pavērojiet cilvēku sejas pievienotajā foto ar Jaunzemi. Redziet. Visa Latvija ir nolaista, jo daļa ierēdņu kastas ir šie Jaunzemes tipa VIPi. Nevis uzņēmēji un ikviens privātā sektora cilvēks, bet ierēdņi. Ierēdņi, kuri drāž visus citus. Nereti drāž pēc politiķu pasūtījuma. Mūsu ģimeni tajā skaitā.
Tieši šie VIPi izdzen cilvēkus no Latvijas. Tas ir iemesls, kamdēļ Latvijā ir bedres. Tas ir iemesls, ka galvaspilsētu un, ja godīgi, vispār visu valsti raksturo “Pārdod” ar nokritušu R burtu un nezāles, pat neskatoties uz atsevišķām sakoptām mazpilsētām. Tas ir VIPu dēļ. Visas šīs varas dēļ.
Dzīve mani piespieda šogad atkal izbraukāt Eiropu krustu šķērsu. Un šajā sakarā man būs daži jautājumi. Šajā pusgadā es esmu bijis Somijā Helsinkos, Igaunijā Tallinā, Pērnavā, Lietuvā Kauņā un Viļņā, Polijā Varšavā, Poznaņā, Lodzā, Vroclavā, Vācijā Berlīnē, Minhenē, Drēzdenē, Nirnbergā, nobraucis gar Brēmeni, Dortmundi, Frankfurti, Ķelni, Beļģijai caurbraucot, Šveicē Cīrihē, Ženēvā, Francijā Parīzē, Lionā, Bordo, Spānijā Barselonā, Valensijā, Alikantē, Malagā, Marbejā, Kadizā, Seviļā, Granadā, Rondā, Madridē, Portugālē Lisabonā, Sintrā un visos Algarves miestos līdz pat tālākajam Eiropas punktam Sagres, tāpat ir nācies būt Londonā un vairākās Anglijas pilsētās ceļā uz Straumēniem, Anglijai piederošajā Gibraltārā tostarp, vienvārdsakot, gandrīz pilnīgi visur Eiropā. Kaut ko pa starpai noteikti vēl neesmu pieminējis.
Šajā gadā esmu bijis arī Ventspilī, Talsos, Liepājā, Saldū, Kuldīgā, Tukumā, Jelgavā, Bauskā, Jēkabpilī, Cēsīs, Valmierā, Mazsalacā, Valkā, Alūksnē, Balvos, Gulbenē, Rēzeknē, Daugavpilī, Ludzā, Krāslavā, Aizkrauklē, Jūrmalā, Siguldā, Smiltenē un vēl šur tur. Un man ir bijusi iespēja savām acīm salīdzināt pilnīgi visu. Cenas, ceļus, cilvēkus, lidmašīnas, lidostas, restorānus, viesnīcas, veikalus, pārtiku, policistus. Jebko. Tad nu mani secinājumi ir šādi.
1. Pārtika gandrīz visur Eiropā ir lētāka. Izņēmums ir Šveice un Parīze. Polijā nopirktais pārtikas maiss par 10 eur mums, diviem “daļnoboiščikiem”, pietika 2!!!!! dienām.
2. Par ceļiem nerunāsim. Absolūti sliktākie ir Latvijā.
3. Tīrība. Ja kāds grib redzēt, kā izskatās vārds “tīrība”, tad Bordo centrs ir tīrāks nekā vairums viesistabu. Kuldīga var pienest ūdeni, un Kuldīga patiesi uz kopējā fona ir tūrismam pielāgota un sakopta. Nekur, nevienā no manis sarakstā nosauktajām Eiropas pilsētām nav tā apķēpātas mājas kā Rīgas centrā. Nekur nav tāda netīrība un nolaistība. Pat miljonu pilsētas Madride, Londona, Parīze nespēj sacensties netīrībā ar Rīgu. Bet visādi citādi ir milzum daudz ļoti sakoptu pilsētu viscaur Eiropai.
4. Nodzertu seju īpatsvars Rīgā ir TOP1. Pat salīdzinot ar bezpajumtniekiem Parīzē. Bet, kā teicu, Jums melo, ka šeit ir netīrs un nolaists. Tā vienkārši nav taisnība. Te ir bagāti un sakopti. Īpaši pie tā tūrisma apjoma.
5. Tūrisms. Pamēģiniet dabūt brīvu numuru Madridē vai Parīzē. Vai Lisabonā. Par pieņemamu cenu centrā. Tā būs tuvu neiespējamā misija. Noslodze 93-97 procenti. Bizness griežas. Viss pilns. Tā rodas nauda pensijām. Tie, kuri to nesaprot. Cilvēki stāv rindā pēc franču Louis Vuitton, nevis Rīgas modēm. Diemžēl.
6. Muzeji. Mums notikums ir nevis saturs, bet ka restaurēja māju. MoMa Ņujorkā ir piemērs, ka ir pilnīgi pajāt, kā izskatās māja, bet saturs wow. Malagā ir Pikaso muzejs stāvgrūdām pilns. Ja mums būtu kaut viena Pikaso glezna Mākslas muzejā. Tas atkal būtu tūrisms.
7. Policisti ir ne tikai laipni, bet sportiski. Un tad es iedomājos klasisku ceļu policijas vai kārtības policijas patruļu, padotu Rukam.
8. Man būtiski ir arī tas, ka cilvēkus ar bērniem palaidīs pa priekšu pat veikalā pēc saldējuma. Tas liecina, kas valstī ir prioritāte. Latvijā to izmainīt var paši cilvēki.
9. Vakar kopumā pieveicu maratona distanci, noslēdzot pie Eifeļa torņa. Visā Parīzē es redzēju vienu Ukrainas karogu. Visā Eiropā to ir gaužām maz. Bet katrā valstī ir milzum daudz savējo. Tas ir pašpietiekamības jautājums. Nekļūt par ukraiņiem, palikt par latviešiem. Tāpat kā francūži ir francūži, spāņi ir spāņi utt.
10. Degviela dārgāka ir tikai Vācijā, Francijā un Šveicē. Vismaz bija tajos brīžos, kad atrados attiecīgā valstī.
11. Atlidot uz Parīzi četru cilvēku ģimenei izmaksā lētāk, nekā man vienam būtu lidot no Rīgas. Un te būtiska detaļa, mūsu jaunā dzīvesvieta ir aptuveni tikpat tālu no Parīzes kā Rīga.
Es visu neuzskaitīju, bet gribu saprast, kas ir tie argumenti varai, kuri pārliecinās tos simtus tūkstošus Latvijas pilsoņus atgriezties. Un vai Jūs paši sev neesat uzdevuši jautājumu, kamdēļ viņi neraujas atpakaļ?
Kopsavilkums. Latvija ir nolaistākā valsts Eiropā. Viena no visdārgākajām. To panākuši ir Vienotība, Nacionālā apvienība un viņu koalīcija, kas pie varas ir 20 gadus. Pie tā nav vainojams ne Putins, ne Ždanoka, ne Rubiks, ne PSRS, ne Krievija, ne Amerika. Pie tā vainīgi ir visi, kas pieļāvuši esošo varu.
Izmainīt to var vienkārši - padzīt valsts izpostītājus un sākt no jauna. No jauna ir tikai Gobzems, jo pārējie visi, nu tā, ka pilnīgi visi, ir bijuši vai ir vara. Gobzems vienīgais nav bijis. Un Gobzems ir citādāks. Ļoti tiešs, patiess un godīgs. Ne kurš katrs varētu teikt taisnību sejā. Tā ir augsta godīguma pakāpe, nebaidoties, ka kāds apvainosies. Tātad Gobzems. Katram un Katrai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
