Iesaki rakstu: 
Latvijā pie varas ir līķi. Politiskie līķi! Un tā ir viena varen pozitīva ziņa! Ar to var apsveikt opozīciju, jaundibinātās politiskās organizācijas (arī tās, kuras vēl tiks dibinātas) un visus tos līdzpilsoņus, kuriem ir kritisks vērtējums attiecībā uz valdību, Saeimu, obligāto vakcināciju, nodokļu paaugstināšanu utt. Ir patiešām lielas cerības, ka pašreiz pie varas esošie, vēlākais, pēc nākamās Saeimas vēlēšanām pie varas vairs nebūs!
Tikai aklais nav pamanījis Covid-19 pandēmijas laikmeta aktuālāko globālo likumsakarību – vakcinēto pilsoņu īpatsvars ir tieši atkarīgs no katras valsts iedzīvotāju uzticības līmeņa savām valdībām. Kā liecina “Eirobarometra-
Pa šo laiku politiķi ir turpinājuši konsekventi graut savu jau tā zemo autoritāti sabiedrības priekšā ar dažādu neizprotamu, pat ārprātīgu lēmumu pieņemšanu. Kā spilgtākie jāmin daudzējādā ziņā antikonstitucionālā reģionālā reforma (Varakļānu epopeja), nepopulārā nodokļu reforma (vāji slēpta nodokļu palielināšanas akcija), un, protams, visam pāri stāv valdības savdabīgā cīņa ar Covid-19 krīzi! Vislielākie ierobežojumi (ja salīdzina ar to pašu Lietuvu un Igauniju), vislielākā izšķērdība – simtiem miljonu atbalsts Airbaltic, Vakcinācijas birojs u.c.). Tagad klāt nācis uzņemtais kurss uz visai skarbu obligāto vakcināciju.
Atgādināšu, ka pie varas ir tie paši politiskie spēki, kas radīja mītu par “Latvijas veiksmes stāstu”. Viens no šī stāsta rezultātiem ir tāds, ka valstī tika samazināts slimnīcu skaits no 92 uz 42² un vairāki tūkstoši mediķu devās darba gaitās uz ārzemēm. Daudzi ir piemirsuši, kā šie paši politiķi īsi pirms Covid-19 pandēmijas sākuma loloja ideju samazināt slimnīcu skaitu vēl uz pusi³ (varam tikai iedomāties, kādas būtu sekas, ja šāda ideja tiktu realizēta dzīvē). Diemžēl nav dzirdēts, ka pandēmijas laikā kāds no viņiem būtu ieminējies par kaut daļēju medicīnas kapacitātes atjaunošanu, aicinājis atgriezties ārzemēs strādājošos mediķus vai dubultot algu līmeni visiem šajā nozarē strādājošajiem.
Valsts politika tiek balstīta tikai un vienīgi uz ierobežojumu uzturēšanu (atkārtoju, tie ar vien ir lielāki nekā kaimiņvalstīs). Tagad klāt nāk uzņemtais kurss uz obligātu vakcinēšanos atsevišķu profesiju pārstāvjiem un valsts amatpersonu rīcība, kurā arvien vairāk saskatāmas darbības, kas liecina par cenzūru, vārda brīvības un tiesību uz pilsonisku iniciatīvu ierobežošanu. Tas viss diendienā tikai stiprina gan Latvijas pilsoņu kopīgo neuzticības gaisotni savai valdībai, gan arī tās šī brīža galveno “problēmu” – vakcinācijas pret Covid-19 vājo progresu!
Tagad nedaudz tieši par šo tēmu! Kā liecina statistika no vakcinācijas “pirmrindnieces” Izraēlas – gandrīz 40% no jaunajiem (citi to sauc par trešo vilni) saslimšanas gadījumiem ir fiksēti tiem, kas jau noslēguši vakcinācijas procesu. Turpretī no to vidus, kuri agrāk pārslimojuši Covid-19, ir inficējušies mazāk par 1%⁴. Secinājums – cilvēku tiesības uz viedokli, ka dabiski izveidojusies imunitāte ir daudz efektīgāka par pašreiz pieejamajām vakcīnām, ir visai pamatotas. Atļaušos pat izteikt prognozi, ka pandēmiju mēs uzvarēsim tikai pēc tam, kad vairākums būs to pārslimojuši. Neatkarīgi no tā, vai mēs katrs esam potēts vai ne.
Pieminēšanas vērts ir arī izcilā franču zinātnieka, virusologa, Nobela prēmijas laureāta medicīnā Lūka Montaņjēra viedoklis, ka masveida vakcinēšanās pret Covid-19 izraisa jaunas vīrusa mutācijas, ka tā ir kļūda, par ko vēlāk rakstīs vēstures grāmatās⁵. Ja uz Montaņjēra teikto attiecina saukli “uzticieties zinātnei”, kas ir kļuvis kā mantra Latvijas valdošajai elitei un mēdijiem saistībā ar obligāto potēšanos, tad vēl jo vairāk - kritiskam viedoklim pret to ir pat zinātniskās tiesības uz eksistenci.
Daudzi sabiedrisko un ekonomisko procesu eksperti pārspīlēti pompozo Latvijas simtgades svinību laikā bija skeptiski savos izteikumos par to, vai Latvija izdzīvos līdz savai 200 gadu jubilejai (Andris Šuvajevs, piemēram). Tagad likmes ir kritušās. SKDS (ir tāds sabiedriskās domas pētījumu centrs) vadītājs Arnis Kaktiņš izteicās, ka mūsu valsts diez vai izvilks vairāk par 20 gadiem⁶. Es gan tam negribētu piekrist un arvien ceru un ticu, ka ar valsti (un tautu) viss būs kārtībā gan pēc 20, gan pēc 100 gadiem.
Taču tā elites daļa, kas pašreiz sevi sauc par politiķiem, dara visu, lai veicinātu savu galu vai nu nākamajās vēlēšanās, vai jaunos “janvāra” nemieros. Vēršu uzmanību – šobrīd sabiedrības noskaņojums ir jūtami kritiskāks nekā 2009.gadā attiecībā uz toreizējo valdību. Laikam jau varam tikai sapņot par to, ka mūsu valdošās koalīcijas “vadoņi” nāks pie prāta, beigs terorizēt valsts iedzīvotājus un ķersies pie savu tiešo pienākumu pildīšanas (cita starpā nodarbosies ar medicīnas kapacitātes celšanu). Vai varbūt atvainosies un, pasakot “piedodiet, mums nesanāca, mēs nemācējām”, noliks savas pilnvaras un draudzīgi aizdosies darīt kaut ko citu? Bet šī versija droši vien ir pārāk naiva!
¹Avots - https://lvportals.lv/skaidrojumi/328626-uzticibas-limenis-medijiem-un-institucijam-baltija-20202021-2021 (Pārbaudīts 12.08.2021);
²Avots - https://www.iccp-portal.org/system/files/plans/LVA_B3_Latvia_Pub_Health_Start_2014-2020_LATVIAN.pdf (64.lpp - informācija par slimnīcu skaita dramatisko samazinājumu Latvijā, pārbaudīts 12.08.2021);
³Avots - https://www.la.lv/karins-liek-reformet-veselibas-aprupi ; Kariņš: “Mums ir divreiz vairāk slimnīcu nekā vajag”, pārbaudīts 12.08.2021);
⁴Avots – https://www.israelnationalnews.com/News/News.aspx/309762 ; Par to, ka Izraēlā 40% inficēto ar jauno Covid-19 “Delta” variantu ir izgājuši pilnu vakcinācijas kursu, (Angļu val., pārbaudīts 12.08.2021);
⁵Avots – https://rumble.com/vhttzf-nobel-prize-winner-luc-montagnier-reveals-covid-vaccine-is-creating-variant.html ; Lūka Montaņjēra intervija ar subtitriem angļu valodā (Pārbaudīts 12.08.2021);
⁶Avots - https://neatkariga.nra.lv/intervijas/351938-arnis-kaktins-latvijas-valsts-diez-vai-izvilks-vairak-par-20-gadiem ; (Pārbaudīts 12.08.2021).
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
