Iesaki rakstu: 
Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem.
Liekas, ka Sarkanā Mēra Impērija/PSRS ir aizgājusi nebūtībā un tautas bijušajās PSRS republikās attīsta savas valstis atbilstoši tautas vairākuma gribai. Vai tā ir? Vismaz Latvijā tā nav noticis, jo Latvijas tautai Satversmē noteikto varu ir uzurpējušas izbijušo komunistu un bijušo Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Augstākās Padomes (AP) deputātu izveidotās politiskās partijas, kuras ar savu ielikteņu Saeimas deputātu krēslos un valsts pārvaldē starpniecību īstenoja un turpina īstenot neskaitāmus viņu pašu partijas biedru un sponsoru labklājības izaugsmes veiksmes stāstus uz tautas rēķina.
Nekavējoties pēc Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” LPSR laikā ievēlētajiem AP deputātiem vajadzēja izsludināt jaunas Saeimas deputātu vēlēšanas atbilstoši
Pieņemot tādu lēmumu, LPSR laikā ievēlētie AP deputāti (1990.gada 3.maijs - 1993.gada 5.jūlijs) klaji pārkāpa Satversmi un antikonstitucionālā ceļā paturēja valsts varu savās rokās, izveidojot pagaidu valsts pārvaldes struktūru (Latvijas Republikas Augstāko Padomi), kura uzurpēja Latvijas tautas suverēnās tiesības lemt par konstitucionālās iekārtas pamatprincipiem.
Tātad LPSR laikā ievēlēto AP deputātu, kuri sevi nelikumīgi pārdevēja par LR AP deputātiem, darbība bija antikonstitucionāla, jo tādu iestāžu darbību neparedzēja 1922.gadā pieņemtā Satversme. Tas nozīmē, ka pēc Deklarācijas „Par LR neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas visi sekojošie LPSR AP un LR AP pieņemtie likumi ir antikonstitucionāli un tiem nav likuma spēka no lēmuma pieņemšanas brīža vai darbības uzsākšanas brīža.
Tas nozīmē, ka visas Latvijā notikušās Saeimas deputātu vēlēšanas ir 1922.gadā pieņemtās Satversmes pārkāpums un tās ir uzskatāmas par nelikumīgām. Šie Satversmes pārkāpumi turpinās joprojām un ļauj Saeimā iekļuvušo „ekonomisko” grupējumu izveidotajām politiskām partijām un viņu sponsoriem visās pēc neatkarības atjaunošanas notikušajās Saeimas deputātu vēlēšanās klaji un ciniski uzurpēt Latvijas tautas suverēno varu un izmantot to savās savtīgajās interesēs, lai vairotu partiju un partijas sponsoru labklājību.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos faktus un to, ka jebkura cita iestāžu darbība (tātad arī LPSR laikā ievēlētā AP, kuras LPSR laikā ievēlētie deputāti NELIKUMĪGI paši sevi pārdēvējuši par Latvijas Republikas Augstāko Padomi), ko neparedz 1922. gadā pieņemtā Satversme un tās kārtībā pieņemtie likumi, ir antikonstitucionāla un tai nav likuma spēka no lēmuma pieņemšanas brīža vai darbības uzsākšanas brīža, ir uzsākts veidot Latvijas Satversmes aizsardzības un LR pilsoņu likumīgo tiesību aizstāvības Pagaidu kopdarbības centru (PKC).
Ir apstiprināti PKC darbības mērķi: 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas pirmās brīvvalsts (LR) 1922.gadā pieņemtajā Satversmē noteiktās LR demokrātiskās valsts iekārtas tiesiskās pēctecības atjaunošana un Latvijas valsts un latviešu tautas glābšana no ilgstošās ekonomiskās, politiskās un demogrāfiskās krīzes.
PKC aicina Latvijā darbojošās latviešu tautas tiesības un intereses aizstāvošās biedrības un no ekonomiskajiem grupējumiem neatkarīgās politiskās partijas, kuras kā savu galveno uzdevumu ir deklarējušas tautas labklājības celšanu un aizstāv latviešu tautas tiesības dzīvot brīvā, sociāli taisnīgā un plaukstošā Latvijā, iesaistīties PKC darbībā, lai kopīgiem spēkiem panāktu 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas pirmās brīvvalsts (LR) atjaunošanu un Latvijas valsts un latviešu tautas glābšanu no ilgstošās ekonomiskās, politiskās un demogrāfiskās krīzes.
PKC aicina visus godīgus Latvijas iedzīvotājus, dzīvojošus Latvijas novados un pilsētās, aktīvi iekļauties PKC darbībā, PKC atbalsta grupu izveidē un ar savu līdzdarbošanos atbalstīt PKC darbību definētā mērķa sasniegšanai un kopīgiem spēkiem panākt tautas labklājības izaugsmi, un aizstāvēt latviešu tautas tiesības dzīvot brīvā, sociāli taisnīgā un plaukstošā Latvijā, kurā ar aktīvu LR pilsoņu līdzdalību konsekventi tiek realizēts tautvaldības princips.
Ticu, ka cilvēki, kuriem rūp latviešu tautas un Tēvzemes liktenis, apvienojoties kopēja mērķa sasniegšanai, var veicināt tautas varas uzurpatoru sabradāto latviešu tautas pašcieņu un panākt Latvijas, mūsu Tēvzemes, uzplaukumu un risināt jautājumu par visu tautas varas uzurpatoru un Latvijas izsaimniekotāju saukšanu pie atbildības.
Latvijas izsaimniekotāji ar negodīgu politiķu atbalstu demokrātijas jēdzienu ir izmantojuši iedzīvošanās nolūkā. „Pateicoties” Latvijas Krimināllikuma 56.pantam (Kriminālatbildības noilgums), viņi joprojām ir palikuši nesodīti.
Lai aizstāvētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju tiesības dzīvot demokrātiskā valstī, LR pilsoņiem pienākums ir panākt referenduma sarīkošanu, kurā balsošanā ir izskatāms jautājums par šādām izmaiņām Latvijas Krimināllikumā:
1) Krimināllikuma 5.panta. 4. punktu izteikt šādā redakcijā:
Persona, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, piedalījusies genocīdā vai ar savu darbību/bezdarbību veicinājusi/izdarījusi Latvijas valsts/pašvaldības finanšu līdzekļu izsaimniekošanu, ir sodāma neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.
2) 57.pantu izteikt šādā redakcijā:
Personai, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, piedalījusies genocīdā vai ar savu darbību/bezdarbību veicinājusi/izdarījusi Latvijas valsts/pašvaldības finanšu līdzekļu piesavināšanos/izsaimniekošanu, kriminālatbildības noilgums neiestājas.
Lai vārdi „Saules mūžu Latvijai” vieno Latvijas gaišos spēkus un palīdz sagraut tautas varas uzurpatoru radīto parazītvalsti (viņiem paradīzi).
Šobrīd aktuālākais jautājums ir viens - vai Latvijā ir palikuši kādi drosmīgi un godīgi cilvēki (tādi, kā bija G. Astra), kuri būtu gatavi iedvesmot tautu aizstāvēt likumīgās tiesības dzīvot plaukstošā Latvijā un panākt teiciena „Viens likums, viena taisnība visiem” konsekventu realizēšanu dzīvē.
PKC vārdā aicinu apzinīgākos latviešu tautas dēlus un meitas personīgi iekļauties PKC darbā un PKC grupu izveidē katrā Latvijas novadā un Latvijā kopumā.
Informāciju par savu lēmumu kopdarboties PKC sūtiet uz e-pasta adresi: [email protected].
Latvijas patriot!
Vienalga, kur esi, atceries vienu – Tu esi Latvijas daļa,
Jā, Tēvzemes daļa! Daļa no Latvijas mūsu!
Latvijas pazemotas.
Un tāpēc!
Mosties, celies, nāc Tēvzemes daļiņu pulkā,
Nāc, dedzi par Latviju, dodi tai sevi un nejautā, ko tā tev spēj dod.
Nāc dari, neguris dari Tēvzemes labā, vairo tās spēku.
Spēku, kas Taisnības vārdā
Latvijas pazemotājus reiz mēslainē trieks.
Saules mūžu latviešu tautai un Tēvzemei vēlot!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
