Lato Lapsa vēršas ar prasību pret valsti saistībā ar Drošības policijas safabricēto kriminālprocesu

Lato Lapsa skaidro: "Drošības policija nav atvainojusies ne tikai par pašu tās pēc politiska pasūtījuma safabricēto absurdo kriminālprocesu saistībā ar manis izdoto grāmatu Cits ķēķis, bet arī par to, ka tā, imitējot izmeklēšanu, šī safabricētā kriminālprocesa ietvaros gadiem ilgi nekaunīgi noēda Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļus. Šādā situācijā man nekas cits neatliek kā vērsties tiesā.

Diemžēl Latvijas "tiesiskās valsts" likumi nosaka, ka es nevaru vērsties tiesā ne pret konkrētiem Drošības policijas parazītiem, kas šo procesu "virzīja" un "izmeklēja", ne pret pašu Drošības policiju kā tādu, - tā vietā man tiesā jāvēršas pret Latvijas valsti Ģenerālprokuratūras personā.

Taču varu solīt, ka pēc tam, kad es būšu attiesājis prasības pieteikumā minētos 5000 eiro, es vispirms tos ziedošu kādam labam mērķim, bet pēc tam darīšu visu, kas manos spēkos, lai šī summa netiktu izmaksāta uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina, bet regresa kārtībā tiktu piedzīta no tiem, kas šo procesu safabricēja un "izmeklēja"."

Pietiek šodien publicē Lato Lapsas prasības pieteikumu tiesai ar sīkiem īsinājumiem:

"Kā ir redzams no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrās Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora 2015.gada 24.aprīļa lēmuma (lēmuma noraksts pievienots prasības pieteikuma pielikumā Nr.2), tad:

2010.gada 20.janvārī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors I.Masaļskis, izskatot vairāku personu iesniegumus, uzsāka kriminālprocesu Nr.12812000210 pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas par korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu.

2013.gada 4.aprīlī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas vecākais inspektors P.Reinfelds, izskatot L.Jākobsona iesniegumu, uzsāka kriminālprocesu Nr.11816004613 pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas par korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu.

2013.gada 2.jūlijā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A.Kalniņš, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 390.panta pirmās daļas 1.punktu, apvienoja kriminālprocesus Nr.11816004613 un Nr.12812000210, par pamata procesu noteicot kriminālprocesu Nr. 12812000210.

2013.gada 9.oktobrī no kriminālprocesa Nr.12812000210 atsevišķā lietvedībā tika izdalīts kriminālprocess Nr.11840005513 pret mani, Lato Lapsu.

2015.gada 17.aprīlī procesa virzītājs kriminālprocesā Nr.11840005513 ierosināja kriminālvajāšanas uzsākšanu pret mani pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas un 145.panta pirmās daļas.

2015.gada 17.aprīlī man tika izsniegts lēmums par manis atzīšanu par aizdomās turēto kriminālprocesā Nr.11840005513 pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas un 145.panta pirmās daļas.

2015.gada 24.aprīlī tika pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu Nr.11840005513, jo manis izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Par aizdomās turēto kriminālprocesā Nr.11840005513 sākotnēji tiku atzīts 2014.gada 17.aprīlī (lēmuma noraksts pievienots prasības pieteikuma pielikumā Nr.3), savukārt, kā izriet no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļas 2014.gada 31.oktobra lēmuma, tad kriminālprocess Nr.12812000210 pret mani tika uzsākts jau 2010.gada 20.janvārī (lēmuma noraksts pievienots prasības pieteikuma pielikumā Nr.4).

Kopumā es minētajos kriminālprocesos ar kriminālprocesuālu statusu esmu bijis iesaistīts 5 gadus un 94 dienas.

Kriminālprocess, kurā es biju iesaistīts ar kriminālprocesuālu statusu (sākotnēji tas ir bijis kriminālprocess Nr.12812000210, kas pēc tam attiecībā uz mani tika izdalīts kriminālprocesā Nr. 11840005513), attiecībā uz mani ir noslēdzies ar šī procesa izbeigšanu sakarā ar to, ka nav noziedzīga nodarījuma sastāva, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377.pantam un 380.pantam ir uzskatāms par reabilitējošu apstākli un kas sekojoši saskaņā ar likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 2.panta 2.punktu ir tiesiskais pamats zaudējumu, tajā skaitā arī morālā kaitējuma, atlīdzināšanai.

Likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5.panta trešajā daļa noteic, ka personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas un garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku tiesību vai nemantisku labumu aizskārumu.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Kā jau norādīts, tad nepamatotā kriminālprocesā esmu bijis iesaistīts 5 gadus un 94 dienas, kas pirmstiesas kriminālprocesam ir vērtējams kā nesaprātīgs kriminālprocesa ilgums, visā šajā periodā esmu bijis spiests ievērot man piemērotajam statusam Kriminālprocesa likumā noteiktos ierobežojumus un pildīt statusam atbilstošos pienākumus kriminālprocesa ietvaros, kas ilgā laika periodā ir būtiski ietekmējis manu dzīvi un iespējas to dzīvot pēc saviem ieskatiem. Tāpat arī nepieciešams norādīt, ka kriminālprocesos tiku iesaistīts saistībā ar savu radošo darbību, proti, grāmatu „Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”", kurai esmu līdzautors, ar ko tādējādi tika aizskartas arī manas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā un 113.pantā nostiprinātās cilvēktiesības, proti, tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, un tiesības uz zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību.

Atbilstoši likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 7.panta pirmās daļas 2.punktam persona, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, sešu mēnešu laikā pēc attaisnojošā tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai krimināllietas vai administratīvās lietvedības izbeigšanas iesniedz rakstveida iesniegumu un šajā likumā paredzēto zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja krimināllieta izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā – Ģenerālprokuratūrai. Piemērojot šo tiesību normu, pēc analoģijas secināms, ka šī prasība ceļama pret Latvijas Republiku Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā, lai gan ir skaidri redzams, ka kaitējums ir ticis nodarīts Drošības policijas vainas dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 2.panta 2.punktu un 5.panta trešo daļu un 7.panta pirmās daļas 2.punktu, un pamatojoties uz 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu un 43.pantu,

lūdzu tiesu:

piedzīt no Latvijas Republikas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā par labu man, Lato Lapsam, morālo kaitējumu 5000,00 EUR apmērā;

piedzīt no Latvijas Republikas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā par labu man, Lato Lapsam, visus tiesāšanās izdevumus."

Novērtē šo rakstu: