Iesaki rakstu: &url=http://www.pietiek.com/raksti/laipni_lugti_aluksne_bet_ne_visi/img/baneri/raksti/img/illustr_sm/19623.jpg)
20. martā svinējām pavasara iestāšanos. Un, kā zināms, pēc pavasara nāk vasara. Daudzas pašvaldības gatavojas vasarai, cerot piesaistīt tūristus. Tas nozīmē - ienākumi ne tikai tirgotājiem, bet ienākumi arī pašvaldības maciņā. Un, jo vairāk tūristu, jo vairāk ienākumu, - tas ir sen zināms fakts.
Protams, arī Alūksnes novada pašvaldība cīnās par tūristiem. Un ir ar viņiem kopā, domājot tās gaišākās domas. Tāpēc reizē ar pavasara iestāšanos pilsētas lielākajās auto stāvvietās parādās interesantas ceļa zīmes (apskatāmas attēlos zem raksta).
Apskatot ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņu, šādas zīmes gan nav atrodamas, bet acīmredzot Alūksnes novada pašvaldība grib būt pirmie šajā jomā un ieviest ko jaunu, nebijušu.
Ne visi tūristi brauc ar autobusiem vai lido lidmašīnās. Ir kategorija, kuri pārvietojas ar dzīvojamajiem vagoniņiem (māja uz riteņiem) vai velk piekabē šo mājiņu. Ērti un labi. Vagoniņā ir ierīkots viss ērtai atpūtai, nakšņošanai. Duša, ūdens, tualete (viss BIO), virtuve un citas ekstras. Iebrauc stāvvietā, pārguli un turpini ceļu tālāk.
Diemžēl jaunizgudrotās zīmes liedz iespēju tūristiem nakšņot Alūksnē, jo, kā redzams no 2300 līdz 700 ar šiem dzīvojamajiem vagoniņiem aizliegts atrasties stāvvietā.
Rodas pamatots jautājums, kam tas ir izdevīgi un vai netiek lobētas kāda atsevišķa uzņēmēja intereses (tikai nav zināms - kura), vai varbūt tā ir cīņa ar tūristiem pēc principa - jo mazāk tūristu jo mazāk problēmu. Vai arī šis ir vēlēšanu iespaidā radīts brīnums, - piemēram, lai ārzemju latvieši netraucētu vēlēšanas? Vai varbūt ir kāds cits iemesls?
Attēlos redzams stāvlaukums O. Vācieša ielā, stāvlaukums pie Alūksnes kultūras centra Brūža ielā un stāvlaukums pie Luterāņu baznīcas. Visi šie stāvlaukumi atrodas pilsētas centrā viena kvartāla robežās. Interesanti, vai kādam izdosies gūt atbildi uz jautājumu – vai tiešām neviens neierobežos šādu „jaunradi”?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
