Iesaki rakstu: 
Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Tas ir diezgan neticami, ka it kā nejaušs garāmgājējs, kurš ir arī videooperators, zināja, no kuras puses mūsu varonis bēgs no OMONa. Arī neticami ir tas, ka vajāšanas brīdī pilnīgi nejauši viņa rokās bija tālrunis ar ieslēgtu videokameru, kas bija vērsts tieši tajā virzienā, no kura mūsu varonis skrēja.
Otra neticamā sakritība ir tas, ka it kā pirmais uz ceļa uznākušais taksists, kurš izglāba mūsu varoni no aizturēšanas, izrādījās izmisis sacīkšu braucējs, kurš zina, kā tikt prom no policijas. Viņš arī bija gatavs upurēt savu automašīnu pilnīgi svešinieka labā. Viņš arī nebaidījās, ka sabojās priekšā braucošo automašīnu.
Un pats galvenais ir tas, ka šis it kā nejaušais taksometra vadītājs nekavējoties piekrita kļūt par iespējama nozieguma līdzdalībnieku, ne mirkli nedomājot, ka teorētiski OMON varētu skriet pēc mūsu varoņa, jo viņš ir nevis protestētājs, bet parasts noziedznieks - zaglis, slepkava vai izvarotājs.
Piekrītiet, ka šāda izturēšanās ne visai atbilst pirmā uz ceļa sastaptā taksometra vadītāja uzvedībai.
Turklāt jāatzīmē, ka, pieņemot lēmumu mēģināt ielēkt it kā pirmajā sastaptajā taksometrā, mūsu varonis, pēc analoģijas ar ruletes ripu visus savus dzīves uzkrājumus trīs reizes pēc kārtas nolika uz zero.
Pirmkārt, taksometra durvis varēja vienkārši būt slēgtas. Varbūtība, ka automašīnā, kas brauc pa Minsku, noslēdz durvis, pēdējā laikā ir ārkārtīgi liela.
Otrkārt, taksometrā varētu sēdēt kāds cits pasažieris. Skrienot un vēl jo vairāk tumsā, mūsu varonim bija diezgan grūti pamanīt, vai kāds pasažieris sēž mašīnā vai ne.
Treškārt, taksometra vadītājs varēja nobīties/atteikties kļūt par nozieguma līdzdalībnieku vai vienkārši nepaspēt saprast notiekošo. Ierakstā ir redzams, ka mūsu varonis skrien pie šofera no sāniem. Ņemot vērā to, ka divdesmit metru attālumā no šīs vietas ir luksofors, autovadītāja uzmanībai vajadzēja būt vērstai uz priekšu, nevis uz tām pusēm, no kurienes skrēja mūsu varonis.
Ņemot to visu vērā, nebija saprātīgi cerēt, ka taksometra vadītājs tevi pamanīs laikus un viņam būs laiks saprast, ka tevi vajag glābt no policijas. Normālam cilvēkam būtu nepieciešamas dažas sekundes, lai tikai saprastu, kas notiek šādā situācijā. Un šajās dažās sekundēs OMONam būtu lieliski izdevies panākt mūsu varoni.
Video vietā, kur puisis iekāpj automašīnā, mēs redzam lielu un resnu stabu. Tie, kas ir strādājuši ar video redaktoriem, zina, ka stabi parasti tiek izmantoti, lai ielīmētu vienu rāmi no diviem. Vai arī vēlāk datorā paslēpt dažas rāmja detaļas. Tas, ka lielā biezā staba dēļ nav redzams rāmis, kurā mūsu varonis iekāpj automašīnā, protams, ir parasta sakritība.
Tāpat stabs aptver automašīnas salona redzamību. Pilnīgi iespējams, ka aizmugurējā sēdeklī sēdēja vēl viens cilvēks, kuš atvēra aizmugures durvis, lai puisis pēc iespējas ātrāk ielēktu mašīnā. Jo, kā redzams video, viņš to dara it īpaši prasmīgi.
Ja mēs runājam par durvīm, tad jāatzīmē vēl dažas lietas. Pirmkārt, videoklipā mēs redzam, kā vadītāja un kreisās pasažiera durvis ir aizslēgtas un policists, pieskrējis pie automašīnas, tās nevar atvērt. Šeit nav nekā neticama.
Bet tajā pašā laikā labās puses pasažiera durvis, caur kurām mūsu varonis ielido automašīnā, ir atslēgtas. Piekrītiet, ka šī ir diezgan dīvaina atslēgto/aizslēgto durvju kombinācija automašīnā ar centrālo atslēgu.
Pat, ja mēs pieņemam, ka autovadītājam bija laiks aizslēgt savas durvis, kad viņš bija redzējis viņa virzienā skrienošo policistu, joprojām nav skaidrs, kāpēc labās aizmugurējās pasažiera durvis bija atslēgtas, bet kreisās aizslēgtas.
Tāpat dīvainā kārtā puisis nolēma nelēkt iekšā pa pasažiera durvīm aiz vadītāja, kuras tīri loģiski bija viņam daudz tuvāk. Tā vietā viņš nolēma tērēt vērtīgo laiku, skrienot apkārt automašīnai no sāniem. Un šeit atkal tīri nejauši mūsu varonis no aizslēgtām un atslēgtām durvīm izvēlējās tieši tās, kas bija atslēgtas. Neticama intuīcija, vai ne?
Taksometra un baltas Škodas sadursme arī izskatās ļoti dīvaini. Var redzēt, kā taksometra vadītājs diezgan spēcīgi pieskaras Škodas aizmugurējam bamperam. Pat dzirdama trieciena skaņa. Tomēr ir redzams, ka taksometra labais lukturis un bampers paliek neskarti. Tāpat nav redzama Škodas bampera deformācija.
Uz asfalta pēc "sadursmes" nav redzami plastmasas gabali un lukturu plāksnes fragmenti. Lai gan, ja paskatās uzmanīgi, var redzēt, ka ar šāda spēka sitienu taksometra vadītājam vajadzēja vismaz sasist savu priekšējo lukturi, Škodas aizmugurējo lukturi un manāmi sabojāt bamperus.
Domāju, ka patiesībā tur bija redzami gan bampera gabali, gan lukturu plāksnes fragmenti. Bet izplatīt video, kur cīnītāji par godīgumu bojā sabiedrības īpašumu, nav solīdi. Tāpēc, visticamāk, pierādījumi par negadījumu ar video redaktoru palīdzību no ieraksta tika noņemti, lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
