Lai ieslodzītie varētu ēst "zaļi", Ieslodzījuma vietu pārvalde viņus sākumā nedaudz pabadina
PIETIEK05.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās Latvijas cietumos bez iepriekšēja brīdinājuma samazināta maizes deva, kas izsaucis lielu ieslodzīto neapmierinātību: ja tuvākajā laikā situācija netiks atrisināta, cietumnieki ir gatavi pieteikt pat badastreiku. Savukārt Ilonas Spures (attēlā) vadītā Ieslodzījuma vietu pārvalde maizes trūkumā vaino zaļā iepirkuma procedūru, kuras dēļ esot aizkavējusies līguma slēgšana ar maizes piegādātāju.
Bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma ieslodzītie nostādīti fakta priekšā – ievērojami samazināta maizes porcija. Turklāt notiesātie apgalvo, ka trūkstošā maizes deva nav aizvietota ar citiem produktiem. Cietumnieki ir gatavi cīnīties par savām tiesībām uz maizi ar badastreiku un citām akcijām, ja dienas laikā netiks panākta vienošanās ar cietuma administrāciju.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makarova nenoliedz, ka maizes deva ir samazināta, bet tam esot objektīvs izskaidrojums. „Stājoties spēkā Ministru kabineta instrukcijai „Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem”, aizkavējusies pārtikas produktu, tai skaitā maizes iepirkuma procedūra ieslodzījuma vietām, jo bija jāpārstrādā iepirkumu dokumenti, iekļaujot tajos zaļā iepirkuma kritērijus."
Iepirkums tika izsludināts pagājušā gada 22.oktobrī, savukārt 2.decembrī bija zināmi deviņi pretendenti. "Tā kā valstī vispār šis bija pirmais zaļais iepirkums, pretendentiem nebija pieredzes šāda veida konkursā, tādēļ to piedāvājumos esošā informācija bija nepietiekama un Ieslodzījuma vietu pārvalde pieprasīja papildus informāciju,” skaidro IeVP pārstāve. Pēc papildu informācijas saņemšanas atkārtoti vērtēti visi pretendentu piedāvājumi, un tikai gada pēdējā darba dienā - 29.decembrī - pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu AS Latvijas Maiznieks.
Taču uzvarētāja noskaidrošana uzreiz neesot ļāvusi noslēgt līgumu ar piegādātāju. „Līgums ar uzvarētāju jānoslēdz pēc 10 dienām, kā to paredz likums. Kamēr situācija tiek risināta ar potenciālo piegādātāju, ieslodzītie saņem mazāku maizes devu,” normatīvo aktu prasības atgādina Makarova, apgalvojot, ka samazinātā maizes porcija tiekot kompensēta un aizstāta ar citiem pārtikas produktiem, kā to paredz Ministru kabineta 2006. gada 19.decembra noteikumi Nr.1022, kas nosaka, ka maize no rudzu un kviešu miltiem aizstājama ar sausiņiem, kraukšķošām maizītēm, dažādiem putraimiem, miltiem, makaronu izstrādājumiem.
„Ieslodzītie radušos situāciju uztver ar sapratni, un no 4759 ieslodzītajiem tikai četri izteikuši neapmierinātību. Vienlaikus Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība stingri kontrolē un uzrauga situāciju, lai ieslodzītie saņemtu paredzēto pārtikas produktu dienas devu,” apgalvo IeVP preses sekretāre.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ieslodzītajiem ik dienas jāsaņem 200 gramu maizes no kviešu un rudzu miltiem jeb rupjmaize vai saldskābmaize, kā arī 150-200 gramu kviešu miltu maizes jeb baltmaize. 100 gramus rupjmaizes drīkst aizstāt ar 60 gramiem sausiņu, 90 gramiem baltmaizes, 80 gramiem kraukšķošu maizīžu, 66 gramiem kviešu miltu vai putraimu, vai makaronu izstrādājumu, kā arī ar 80 gramiem smalkmaizīšu.
Tāpat ieslodzītajiem torētiski ik dienas pienākas 80-100 gramu gaļas, tikpat daudz zivju, 450-550 grami kartupeļu, 100 gramu burkānu, 200 gramu kāpostu, 50 gramu biešu, 75 grami sīpolu un vēl 100-200 gramu citu dārzeņu. Tāpat ieslodzītajiem pienākas 40 gramu piena pulvera, 15-30 gramu augu eļļas un citi produkti.
Zaļā iepirkuma prasības nosaka, ka pasūtītājs varēs noteikt, cik procentiem vai kādam minimālajam apjomam no iepirkuma kopējā pārtikas produktu klāsta jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Ieviešot jauno kārtību, būtu jāpalielinās svaigu un sezonālu produktu un produktu, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, īpatsvaram pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, valdībā izskatītajos dokumentos skaidro Finanšu ministrija.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
