Iesaki rakstu: 
Krievijas centieni teikt, ka tajās postpadomju valstīs, kuras ir izrāvušās no lāča apskāvieniem, viss ir slikti un ir neveiksmes stāsti, jau zināma lieta. Vēl tik nesen Putins plašsaziņas līdzekļos pārliecinoši klāstīja, ka Latvijas slimnīcās neesot ne zāļu, ne attiecīgās aparatūras.1
Visticamāk, ka tas tiek darīts ar divējādu nolūku. Pirmais, lai Krievijas iedzīvotājiem iestāstītu, ka ir valstis, kurās dzīve ir daudz sliktāka, otrais, lai attiecīgajās valstīs sētu neticību kā valstij, tā tās valdībai.
Nereti, lai apstiprinātu vienu vai otru apgalvojumu vai to noliegtu, nepieciešams salīdzināt tikai dažus rādītājus. Rezultātu pat nevajag komentēt, jo skaitļi pasaka visu. Protams, ka nevienā valstī nav ideālas situācijas, katrā savas nepilnības un uzlabojamas lietas. Līdz ar to, ja tiek teikts, ka citur ir slikti, pašiem ir jābūt daudz labākai situācijai, bet vai tā ir? Paskatīsim.
Tātad viens no rādītājiem ir iedzīvotāju ienākumi. Protams, ka izmaksas katrā valstī ir dažādas, bet tās nav pārāk lielas atšķirības.
Runājot par iedzīvotāju ieņēmumiem, to būtiskāko daļu sastāda darba alga, bet objektīvi izmērāmais kritērijs – minimālā alga. 2021.gadā minimālā alga Latvijā ir 500 euro2, bet Krievijā – 12 7923 rub (142,34 euro).
Vēl viens kritērijs – cik lielas ir minimālās pensijas. 2021.gadā Latvijā minimālā pensija ir 136 euro4, bet Krievijā – 100225 rub (111,51 euro).
Šajā laika posmā viens no svarīgiem indikatoriem ir, cik aktīvi valsts spēj vakcinēt savus iedzīvotājus. Atceroties, ka Krievija pirmā paziņoja kā par vakcīnas izgudrošanas, tā arī par vakcinācijas procesa uzsākšanu, un zinot, cik sarežģīti mums ar šo jautājumu iet, šķita, ka Krievijas dominance būs nepārprotama. Īpaši, ja atminamies skaļos Putina paziņojumus kā par vakcīnām, tā arī vakcinēšanos.
Ieraugot skaitļus – jutos, maigi sakot, šokēts. Tātad 2021.gada 4.maijā Latvijā pirmo vakcīnas devu bija saņēmuši 14,50 % iedzīvotāju, bet Krievijā – 8,55% iedzīvotāju6.
Nekādu komentāru, tikai skaitļi. Secinājumus katrs var izdarīt pats.
P.S. Tas gan neliegs sētas suņiem gaudot!
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-izplata-melus-par-latvijas-slimnica-ar-covid-19-mirusa-drauga-arstesanu-zalu-nav-neka-nav.a398334/
2 https://lvportals.lv/skaidrojumi/323008-2021-gada-minimala-alga-500-eiro-kada-bus-stundas-likme-2020
3 https://www.26-2.ru/art/355750-mrot-s-1-yanvarya-2021-goda-rossii-tablitsa-po-regionam
4 https://lvportals.lv/skaidrojumi/323238-izmainas-socialaja-joma-2021-gada-2020
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
